Lopkopībai, Tehnika

Ķīpa vai ritulis? Padoms siena savācējpreses izvēlē

Nopļaujot zāli novēlotos termiņos, tās barības vērtība samazinās, bet tas savukārt noved pie piena apjoma zudumiem – līdz pat diviem litriem no govs dienā. Lai iespējami samazinātu šādus zudumus, zemnieku saimniecības aizvien biežāk izvēlas mūsdienīgu augsti produktīvu zāles lopbarības sagatavošanas tehniku, kas nodrošina labu darba ātrumu un zāles novākšanas kvalitāti.

Bez tiesībām kļūdīties
Statistika liecina, ka vidējie piena izslaukumi Eiropā ir 9–10 tūkstoši litru no govs gadā. Bet apmēram 70% piena un gaļas pašizmaksas veido dzīvnieku barības sagatavošana un iegāde. Turklāt tieši barības maisījumi 60% apmērā nodrošina piena lopkopības efektivitāti gan piena kvalitātes, gan kvantitātes ziņā, 30% nodrošina ganāmpulka ģenētika, bet 10% – govju turēšanas apstākļi. Ņemot vērā minētos apstākļus, lopkopjiem faktiski nav tiesību kļūdīties, organizējot lopbarības sagatavošanas procesu. Šajā gadījumā par optimālu kļūst tehnoloģiskā ķēde, kas palīdz samazināt izdevumus lopbarības bāzes radīšanai un uzlabot tās kvalitāti. Šajā tehnoloģiskajā ķēdē ietilpst placinātājpļaujmašīna, zāles ārdītājs, vālu veidotājs, savācējprese, ietinējs un lopbarības novākšanas kombains.

Viena no svarīgākajām lomām ir tieši savācējpresei. Lai to pareizi izvēlētos, jāņem vērā daudzi svarīgi aspekti: sagatavojamā kultūra, ražošanas apjoms, transportēšanas metodika, uzglabāšanas vieta u. c. Jebkurā gadījumā nepieciešams atcerēties, ka mēģinājumā ieekonomēt patiesībā var zaudēt ievērojamus naudas līdzekļus. Un otrādi – samaksājot vairāk, var labi nopelnīt.

No vienkāršām mašīnām uz sarežģītākām
Daudzviet joprojām tiek lietoti tehnoloģiskajā ziņā vienkārši agregāti ar presēšanas ķēžu kameru un lielu ķēžu skaitu. Šāda agregāta priekšrocība ir zemā cena un vienkāršā kameras konstrukcija. Taču šādam modelim ir arī pietiekami daudz trūkumu.

Pirmām kārtām šāds aprīkojums nav piemērots jebkuram darba materiālam – tas labi var strādāt ar sienu, bet nav īsti piemērots darbam ar sausiem salmiem un skābsienu, jo neļauj panākt pietiekamu presēšanas blīvumu. Tādējādi ritulī, kas izveidots ar šādu agregātu, var viegli iebāzt roku, kas siena gatavošanā ir kritiski. Tāpat šiem modeļiem ir zema produktivitāte – ne vairāk kā 100–130 rituļu dienā. Un visbeidzot – tā kā lielākoties tiek praktizēta rituļu glabāšana atklātā laukā, lopbarības vērtība, tuvojoties ziemai, stipri samazinās un pavasarī 15–30% sagatavoto barības rezervju jālikvidē.

Nākamā savācējprešu paaudze jau aprīkota ar fiksēto veltņu kameru. Arī šīs mašīnas nav dārgas un arī nestrādā ar sausiem salmiem, bet pamatā tiek izmantotas siena un skābsiena sagatavošanai. Tām ir gluda kamera, kas neļauj kvalitatīvi satīt lielu sausas masas rituli – parasti tie nesanāk lielāki par 1,2–1,25 m diametrā. Viena no šīs tehnikas variācijām ir agregāti ar kombinēto kameru – veltņu–planku savācējpreses. Tās konstruētas tā, ka puse preses ir veltņi, bet vāka aizmugures daļa – plankas. Iekļūstot kamerā, masa tiek satverta un sāk tīties, tas ļauj apstrādāt lielu daudzumu izejmateriāla. Kad kamera piepildīta, darbu sāk veltņi, kas presē rituli un palielina presēšanas blīvumu par 30% salīdzinājumā ar citu konstrukciju rādījumiem. Minētās mašīnas ir universālas un piemērotas darbam gan ar sausu, gan mitru barību.

Maksimāli tehnoloģiskas un tādējādi arī ievērojami dārgākas ir savācējpreses ar siksnu kameru. Tāds agregāts salīdzinājumā ar citiem nodrošina visaugstāko rituļu kvalitāti un var strādāt ar dažādu veidu sausiem un mitriem materiāliem. Pateicoties labajai presēšanai, no sagatavojamās masas vidus tiek veidots vienmērīgi sapresēts blīvs ritulis, kas ilgstoši saglabā barības vērtību. Aptīšanai tiek izmantots tīkls, kas nodrošina labu saglabāšanos uz lauka un kas salīdzinājumā ar auklu mazāk ļauj iesūkties mitrumam un radīt nosēdumus, jo nodrošina labāku ūdens notecēšanu no rituļa virsmas. Taču vismūsdienīgākās un efektīvākās ir kombinētās savācējpreses, kas ļauj sagatavot lopbarību individuālā iepakojumā. Pēc ekspertu domām, tieši šiem agregātiem ir nākotne, jo tie dod iespēju saražot visvērtīgāko lopbarību.

Ķīpa vai ritulis?
Ir lauksaimnieki, kuri uzskata, ka siena sagatavošanai vairāk piemērotas ir ķīpu preses, bet mitrai zaļajai masai – rituļu, jo presēšanas blīvums pirmajām ir lielāks. Taču līdz ar mūsdienīgo savācējprešu ar mainīgajām kamerām parādīšanos tirgū šāds uzskats šķiet novecojis un sagatavojamās barības veids kā kritērijs preses izvēlē pāriet otrajā plānā. Mašīnas ar mainīgās ģeometrijas presēšanas kamerām lauksaimniekam dod plašas iespējas strādāt gan ar sausu, gan mitru masu, tas ir – vienlīdz efektīvi sagatavot gan sienu, gan skābsienu. Turklāt, pateicoties konstrukcijas īpatnībām, rituļi iznāk ļoti līdzeni un blīvi, tādējādi masas izbiršana gatavošanas un uzglabāšanas laikā ir minimāla.

Minētie agregāti ir divu veidu: ar siksnu un daļēji mainīgu kameru. Pirmajā variantā presēšana sākas no paša rituļa vidus un atkarībā no materiāla uzpildes notiek pakāpeniska kameras paplašināšanās ar vienlaikus rituļa diametra palielināšanos no 0,8 līdz 1,8 metriem. Savukārt otrajā variantā masa vispirms tiek satīta 1,2 metru lielā vīstoklī fiksētā planku kamerā, pēc tam tas palielinās līdz uzstādītajam izmēram.

Liela loma ir savācējpreses universālumam, jo laika apstākļi un ražošanas programmas nereti mainās. Tāpēc svarīgi, lai aprīkojums ļautu iespējami elastīgi risināt lopbarības sagatavošanas jautājumus. Mūsdienīgajām mašīnām bieži tiek uzstādītas sistēmas, kas ar ISObus tehnoloģijas palīdzību nodrošina operatoram iespēju ne tikai uzstādīt vajadzīgo rituļa diametru, bet arī tā blīvumu atkarībā no agrotehniskajiem apstākļiem. Iespējams ieprogrammēt blīvumu atsevišķi pašai vidusdaļai vai rituļa ārpusei, lai panāktu optimālus glabāšanas apstākļus kādai kultūrai. Tieši šī elastība ļauj agregātiem ar mainīgo presēšanas kameru vienlīdz labi strādāt ar visu veidu lopbarību. Turklāt šīs mašīnas nepieciešamas, ja saimniecībā rodas vajadzība izveidot dažādu diametru un augstuma rituļus, ko nosaka loģistika, noliktavas jauda un citi apstākļi. Minētā tehnika aktuāla, lai sagatavotu 2000 un vairāk tonnu lopbarības dienā, jo tās produktivitāte ir 50–90 rituļu stundā. Un atkarībā no modeļa un ražotājfirmas to var agregatēt ar traktoriem, kuru jauda ir no 80 ZS.

Tranšeja vai rituļi – par un pret
Neraugoties uz to, ka tirgū parādījies liels skaits mūsdienīgu savācējprešu, skābsiena gatavošanā populāra ir tranšeju tehnoloģija. Tā ir viena no ekonomiskākajām metodēm liela daudzuma lopbarības ražošanā, taču tai ir arī savi trūkumi masas uzglabāšanas ziņā un tādējādi arī saistībā ar dzīvnieku raciona barības vērtību un to produktivitāti.

Galvenie izdevumi, izmantojot tranšeju tehnoloģiju, saistīti ar remontdarbiem, skābbarības bedru uzturēšanu un noblietēšanu. Turklāt lopkopji, izvēloties tehniku, nereti vadās pēc tās sākotnējās cenas, nevis pēc tā, kā šī tehnika ietekmēs piena pašizmaksu un daudzumu. Šā iemesla dēļ daudzi joprojām skābsiena gatavošanu tranšejā uzskata par visefektīvāko.

Kā arguments par labu tranšejām tiek minēta arī neērtā rituļu loģistika un iespējamība rituļus sabojāt transportēšanas vai pārvietošanas laikā. Taču speciālās tehnikas iespējas rituli satvert un pārvietot saudzīgi šo problēmu atrisina, turklāt pat frontālajiem iekrāvējiem uz MTZ traktoriem ir minētais tehniskais risinājums. Rituļu pārvadāšanu var īstenot speciālās piekabēs vai organizēt samērā lētu un akurātu transportēšanu, piemēram, nolaižot kravas mašīnas bortus un paklājot gumijas paklājus.

Ir vēl viens arguments par sliktu rituļu tehnoloģijai – tā ir drošas uzglabāšanas problēma, jo putni, ieraugot baltu vai melnu plēvi, cenšas to saknābt. Tāpat to var sabojāt dzīvnieki. Taču, lai neradītu interesi putniem, var izvēlēties plēvi zaļā krāsā, jo uz to putni nereaģējot. Zaļa plēve tirgū pieejama.

Skābsiena gatavošana plēvē

Lai maksimāli realizētu dzīvnieka potenciālu, uzlabojot tā barības bāzi, efektīvākā tehnoloģija ir skābsiena gatavošana plēvē individuālā iepakojumā un placinātu kukurūzas graudu izmantošana. Par labu šai metodikai liecina aprēķins. Tātad nepārtrauktas darbības kombinētās savācējpreses produktivitāte ir apmēram 100 rituļu stundā. Ja katra objekta vidējā masa ir 0,6–0,7 tonnas, šis rādītājs atbilst 600–700 tonnām kvalitatīva skābsiena vienā darba maiņā. Barības vērtības un apēdamības ziņā šādi sagatavotā lopbarības izejviela ir pārāka salīdzinājumā ar paņemto no tranšejas. Turklāt šādas lopbarības ražošanā tiek izmantota īsāka tehnoloģiskā ķēde, kas iekļauj tikai placinātājpļaujmašīnu, vālu veidotāju un kombinēto savācējpresi. Tādējādi veicamo darba operāciju un izmantojamo agregātu, kā arī strādnieku skaits samazinās. Šādā veidā gatavojot skābsienu, nav nepieciešams dārgs augsti produktīvs skābbarības kombains, atkrīt blietēšana un vairāku kravas mašīnu vai to piekabju nepieciešamība.

Taču šajā gadījumā rodas jautājums par kukurūzas skābbarības sagatavošanu. Protams, minētais lopbarības veids ir labs un ekonomisks, bet, ja pieejams vērtīgs skābsiens, kukurūzas skābbarība vajadzīga nelielā daudzumā. Turklāt racionālāks būs risinājums, kukurūzas skābbarību aizstājot ar placinātiem graudiem.

Vienkāršs salīdzinājums
Lai pierādītu jaunākās paaudzes tehnoloģiju un mašīnu priekšrocības, atliek vien salīdzināt divus dažādus agregātus. Piemēram, konstrukcijā vienkāršais un lētais ķēžu presēšanas kameru agregāts vidēji spēj saražot rituļus ar diametru ap 1,8 metri un masu 0,32–0,38 tonnas. Šādas preses vidējais ražīgums ir 100 rituļi dienā. Tas ir – apmēram 35 tonnas lopbarības diennaktī. Savukārt mūsdienīgā savācējprese var aptīt rituli ar auklu un tīklu. Izveidotā objekta diametrs var sasniegt 1,25 metrus, bet masa – 0,22–0,27 tonnas. Mašīnas produktivitāte – 300–350 rituļu dienā, tātad – 120 tonnu barības diennaktī. Rituļi veidojas blīvi, kam pateicoties lopbarības vērtība saglabājas augstā līmenī, kas savukārt paaugstina piena izslaukumus un tā kvalitāti. Turklāt šā tehnoloģiskā procesa veikšanai nepieciešams tikai viens mehanizators.

Izmantojot dārgākas mašīnas ar rotoru, ekonomiskie rādītāji jau izskatās citādi. Saglabājot jau minētos rituļu rādītājus, rotors, kas padod masu uz kameru, ļauj palielināt darba jaudu divas reizes. Šādas mašīnas ražīgums ir 60–70 rituļu stundā, tas nozīmē, ka dienas laikā var sagatavot līdz 250 tonnu siena vai līdz 400 tonnu laba skābsiena. Izmantojot siksnu savācējpresi, šie skaitļi būs vēl lielāki.

Tādējādi, iegādājoties cenas ziņā dārgāku tehniku, lauksaimnieks maksā nevis par ražotāja zīmolu, bet pirmām kārtām par tehnoloģiju un kvalitāti. Savācējprese ir tikai viens posms efektīvas lopbarības ražošanas ķēdē, tāpēc, lai sasniegtu iespējami optimālu rezultātu, nepieciešams saprātīgi izvēlēties drošus un uzticamus šīs vienotās ķēdes posmus.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

3 Komentāri

  1. Izmantojot dārgākas mašīnas ar rotoru, ekonomiskie rādītāji jau izskatās citādi. Saglabājot jau minētos rituļu rādītājus, rotors, kas padod masu uz kameru, ļauj palielināt darba jaudu divas reizes. Šādas mašīnas ražīgums ir 60–70 rituļu stundā, tas nozīmē, ka dienas laikā var sagatavot līdz 250 tonnu siena vai līdz 400 tonnu laba skābsiena. Izmantojot siksnu savācējpresi, šie skaitļi būs vēl lielāki.
    ——————————————————
    Cik saprotu, tad raksta autoram nav ne mazākās sajēgas par rituļu presēm. Lai viņš atbrauc uz lauka un parāda kā iespējams sapresēt skābsiena rituli minūtes laikā.Ietīšanai , vienalga vai ar šņori vai tīklu, vajag vismaz sekundes 30, presējot neskriesi ar 15 km/ha-jo lēnāk brauc jo labāk sapresējas-tā vismaz ir manai claas 46 presei.

  2. Cik zinu prese kura strada, ar augstu efektivitati, ka ari ir zinamas vairakas kuras ir satinusas ap 18000-25000 rulonu bez remontiem ir MChale fusion 3.
    Par claas masinam nevaru pateikt neko labu, regularas problemas pie lielas noslodzes.

Pievienot komentāru