Gaļa un zivis, Veikalā un tirgū

Kā nopirkt kvalitatīvu kūpinājumu vai speķīti

Kūpinātās gaļas piedāvājums veikalos un tirgos ir ļoti bagātīgs, tomēr vasaras laikā jābūt īpaši vērīgam, lai uz rupjmaizes liekamā cauraudzīša vai speķīša šķēle būtu patiešām svaiga. Kā nekļūdīties kūpinājuma izvēļē, portālu laukos .lv konsultē PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.

1. Griezuma vieta.
Pērkot kūpinājumu, uzmanība jāpievērš gaļas griezuma vietai. Ja tajā manāma želejveidīga, marmorveidīga masa, tas nozīmē, ka gaļa nebūs īpaši kvalitatīva. Ja tas ir liess kūpinājums, tam jābūt ar vienmērīgu konsistenci, bet, ja cauraudzīts, tad jābūt tīram speķītim un tīrai gaļai, bet jebkādiem želejveidīgiem “ielaidumiem”.

2.Škidrums iepakojumā.
Veikalos nopērkamajos safasētajos kūpinājumos pēc atvēršanas dažkārt atklājas, ka gaļa ir pamatīgi mitra un sāļa. No šādiem pirkumiem vajadzētu atturēties, jo var sanākt kreņķis par izmestu naudu. Šķidrums veidojas, jo gaļa pirms kūpināšanas tiek marinēta sāls ūdenī. Tehnoloģijas ir dažādas – kāds šķidrumu gaļā iemasē, kāds – iešpricē, viss atkarīgs no ražotāja receptūras. Ja tomēr ir vēlme pirkt ievalcētu gaļu, jāizvēlas nevis vesels, bet jau iegriezts gabals un jālūko, lai griezuma vieta izskatās tīra, vienmērīga, bez nedabiski sārtas krāsas, mitruma un iepriekšminētās želejveida masas.

3. Formēta gaļa.
Pārdošanā par salidzinoši mazu cenu, pāris eiro kilogramā, ir tā dēvētā formētā kūpinātā gaļa. Šis produkts veidojas, sapresējot ražošanā pārpalikušos gaļas atgriezumus. Tos saspiež kopā, saformē, un tad kūpina. Šādu kukulīti griežot, visa “mozaīka” var sabrukt pa gabaliņiem vien. Tādēļ, pirms izdot sūri nopelnīto naudu, vajadzētu tomēr apdomāt, vai ir vērts maksāt par šādu produktu vai tomēr nopirkt nelielu un dārgāku, bet kvalitatīvu kūpinājuma gabaliņu.

4. Speķītis
Pārdevējam jāpalūdz polietilēna maisiņš un caur to jāpatausta, vai speķa konsistence ir elastīga vai tomēr atgādina glumas ziepes. Labi sālīts speķis ir viegli rozā krāsā, kūpināts – vienmērīgi iedzeltens, nepārdedzinātu ādu. Un jāpalūdz nogaršot tieši no noskatītā gabaliņa, lai pārliecinātos par piedevu – sāls, ķiploku, piparu – daudzumu.

5. Melnie kūpinājumi.
Pēdējā laikā modē nākuši melnie kūpinājumi. Tomēr PVD norāda, ka bieži vien mājražotāji, šādi kūpinot gaļu vai vistas, bieži vien grēko, pārsniedzot benzopirēna daudzumu, tādēļ svarīgi, vai tikusi ievērota kūpināšanas tehnoloģija. Tā kā pircējs šādas nianses nezina, melnos kūpinājumus ieteicams pirkt tikai retu reizi. Šis ieteikums gan principā attiecas uz visiem kūpinājumiem, jo no uzturvērtības un veselīguma viedokļa kūpinājumi tomēr nav tā veselīgākā pārtika.

9 Komentāri

  1. Gaļa sen jau vairs negaršo pēc gaļas, sazin ar ko tās cūkas tiek barotas. Kāpostlapas atgādina zābaku zoles un salātos nav izmantojamas. Zemenes skābas kā etiķis. Kas noticis ar agrāk tik garšīgajiem un vērtīgajiem produktiem? Kas tās par šķirnēm? Agrāk pat ziemas kāpostu lapas bija plānas un maigas. Jūnijā nopirku mazu kāpostgalviņu – jauno, šī gada, – zābakzoles.

  2. Tas ir mazo zemnieku iznīcināšanas rezultāts. Mums pat karavīru vairs nav, jo tikai zemnieki var atļauties daudzbērnu ģimeni.

  3. Paskatieties gaisā – no lidmašīnām kaisa indes virsū – internetā informācijas papilnam kā tas ietekmē augus, dzīvniekus un cilvēkus, bet tiem kas nezina – augu kultūras iznīkst, kokiem miza nāk nost kā lupata (tas gan ir ilgākas kaisīšanas rezultāts amīšiem un angļiem), lauksaimniecības kultūras, kas nav ģenētiski modificētas – iznīkst. Monsanto tirgo speciālas ģenētiski modificētas graudaugu šķirnes, kas iztur vājprātīgo alumīnija dioksīda daudzumu, ko izkaisa ar pasažieru lidmašīnu palīdzību – alumīnija dioksīda sastāvs augsnē valstīs, kur jau ilgāku laiku tiek kaisīts normu pārsniedz 65000 reižu. Pat tie zemnieki, kas audzē it kā dabīgus graudus Latvijā – arī daudzi no viņiem tos nogatavina vienas nakts laikā ar raundapu. Saprotiet – vienā dienā zaļi – nākamajā dienā tie jau tiek pļauti!!! Ķimikālijas it visur. Pētījumos par to kas tiek smidzināts no lidmašīnām ir atklātas gan dažādas ķimikālijas (jods, alumīnija dioksīds un pat cements – tie piesaista mitrumu un izraisa mākslīgus nokrišņus), gan militāristu laboratorijās radītas nezināmas baktērijas un mikrobi, kurus zinātne neatpazīst un nezin to ietekmi. Kaisīts tiek pat Sibīrijas mēris. Jā – tas viss ir zināms, bet valstu ierēdņi un amatpersonas nedara neko lai to apstādinātu. Bez pāris politiķu runām Eiroparlamentā nekas vairāk nav ticis risināts. Ir tikai aktīvistu grupas, kas pret to protestē. Pavērojiet debesis! Mani personīgie novērojumi ir tādi, ka kaisīts tiek saulainās dienās, kad nav stiprs vējš. Un vēl – aktīvi tiek kaisīts pavasarī un vasaras sākumā – nezinu iemeslu bet minu, ka tas tādēļ, ka dabā viss zied un vēlāk nogatavojas – tādēļ tas jāpaspēj sabojāt. Šodien ir 20. jūlijs un varu teikt, ka jau pāris nedēļas neredz strīpas debesīs – varētu padomāt, ka lidmašīnas vairs nelido. Lido, bet nekaisa – iespējams tagad to vairs nevajag – atsāks nākampavasar. Vai arī esmu dzirdējis, ka esot izgudrota nākamās paaudzes ķīmija ko kaisīt – tikai neredzama, lai cilvēki nešūmējas. Tā kā – cilvēki – mostieties!!! Pietiek sēdēt savā mazajā komforta zoniņā un bezdēt zem segas. Domājiet, rīkojieties, veidojiet viedokli, tikaties konstruktīvu piedāvājumu apspriešanai. Stāstiet to draugiem, vaicājiet atbildes mūsu 100 runājošajām mutēm, rakstiet iesniegumus prokuratūrai, Eiropas cilvēktiesību tiesai, citām instancēm ar jautājumiem – kādēļ mums kaisa virsū ķimikālijas, kādēļ veido mākslīgus mākoņus, kādēļ mūs indē kā tarakānus??? Gan jau viņi neatbildēs, bet tas rada nākamo jautājumu – ja šādi iesniegumi masveidā tiek ignorēti – kādēļ mums nepieciešamas tādas instances, kas neko nedara savu pilsoņu labā. Tā kā – veiksmi jums un viedumu.

Pievienot komentāru