Agroķīmija, Tīrums

Padoms zemniekam. Kā palielināt augsnes auglību un ražu

Lauksaimniecība šodien ir nopietns biznesa veids. Lai veiksmīgi apmierinātu vajadzību pēc pārtikas nodrošinājuma, šodienas lauksaimnieka ikdienā ienāk aizvien vairāk moderno tehnoloģiju un iekārtu un, lai tās apkalpotu, nepieciešams vairāk zināšanu. Par ekonomisku saimniekošanas nišu tiek uzskatīta precīzā lauksaimniecība. Tomēr ir lietas, kas nemainās, – tie ir kritēriji, kas veido ražu.

Potenciālā un faktiskā raža

Katrs lauksaimnieks, kurš sēj vai stāda augus, plāno iegūt ražu un, attiecīgi to realizējot, gūt peļņu. Raugoties pragmatiski, viss šķiet skaidrs, tomēr jāatgādina, ka pastāv divu veidu raža – potenciālā un faktiskā. Potenciālā raža ir maksimāli iespējamā raža. Ja pamatnosacījumi – augsnes auglība, klimatiskie apstākļi un agrotehnika – ir optimāli, augs var sasniegt savu ražas maksimumu.

Arī faktisko ražu tieši tāpat ietekmē visi trīs minētie nosacījumi. Agronomam jāapzinās, kāda ir iespējamā potenciālā raža, un jādara viss, lai ražu veidojošie nosacījumi būtu nodrošināti. Šodienas tehnoloģijas ļauj ietekmēt vai vismaz apzināties, kā kāpināt ražu veidojošos nosacījumus.

Mērķis ir tuvoties potenciālās ražas līmenim, bet vērā jāņem izmaksas, kas tiek izlietotas ražas veidošanā. Tāpēc būtiski ir ievērot visus iespējamos apstākļus, kas ietekmē ražu. Būtiskāko izdevumu daļu veido minerālmēslu izmaksas, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš augu mēslojuma sabalansēšanai. Lai spētu sabalansēt mēslojumu, nepieciešams veikt augsnes analīzes, tādējādi nosakot barības elementu nodrošinājumu augsnē, kas augam ir izmantojami un piebaro lauksaimnieka augus ar trūkstošiem barības elementiem.

Auglīgāka augsne – spēcīgāks augs

Labākais augsnes auglības rādītājs ir augs. Ja tas ir spēcīgs, vesels un dod iecerēto ražu, viss ir kārtībā, bet, ja varēja būt labāk, jāmeklē iemesli, kāpēc augi nesniedz gaidīto. Augsnes auglība ir tās spēja nodrošināt augam nepieciešamos apstākļus ražas veidošanai. Augsnes auglību raksturo vairākas īpašības, no tām svarīgākās ir augsnes reakcija, barības elementu daudzums, kas augiem izmantojams, augsnes mehāniskais sastāvs, augsnes absorbcijas spēja un citas svarīgas īpašības. Viennozīmīgi nav pasakāms, kura no augsnes auglību raksturojošām īpašībām ir vissvarīgākā, tas ir pasākumu komplekss.

Barības vielas augs saņem gan no ķīmiskiem minerālmēsliem, gan augsnē esošo minerālu daļām. Minerālmēslojums ir viena no lielākajām izmaksu sadaļām augkopībā. To izejvielu dārdzība ražotājiem cenas liek turēt augstas, savukārt agronomiem šis apstāklis liek meklēt racionālu izeju, kā optimizēt augu mēslošanu.

Bez augsnes analīzēm nevar iztikt

Ienākot augkopībā ķīmiskajam mēslojumam un intensīvai augsnes apstrādei, kas būtiski ietekmēja augsnes struktūru, cilvēkam radās nepieciešamība pēc rekomendācijas, kā labāk lietot mēslojumu un kā veikt augsnes apstrādi. Taču tieši tāpat kā ārstam, pieņemot vizītē sirdzēju, pirmā prasība ir pēc asins analīzēm, arī agronomam augkopībā nepieciešamas augsnes analīzes, kas ir būtisks novērtējums augsnes auglībai. Augsnes analīžu nepieciešamību veicinājis apstāklis, ka auga mūžs no sējas līdz ražas novākšanai ir relatīvi garš, ražu ietekmē pārāk daudzu apstākļu iedarbība. Viennozīmīgi nevar noteikt, vai neražā vainojams augsnē esošo elementu trūkums, to pārbagātība vai arī citu apstākļu ietekme. Skaidrību var sniegt augsnes analīzes.

Agronomu dzīvi atvieglo agroķīmiskās analīzes veicēju sniegtās rekomendācijas, kas sastādītas pēc barības vielu nodrošinājuma augsnē un kultūraugu vajadzības jeb izneses.

Mūsdienīgs risinājums mēslojuma optimizēšanai ir precīzās laukaugu mēslošanas tehnoloģijas, kas, izvērtējot augsnes analīzes, veido augsnes kartes, uz kā bāzes savukārt veido mēslošanas algoritmu laukam. Mērķis optimizācijai ir barības elementu balanss. Tas nozīmē – augus mēslot atbilstoši barības vielu krājumiem augsnē un iznesei ar ražu.

Augsnes analīzes rāda augsnē esošo barības elementu daudzumu, lai, lietojot minerālmēslus, nenotiktu vides piesārņojums ar elementiem, kas ir ļoti augstā vai augstā koncentrācijā. Pareizi nolasīti augsnes analīžu rezultāti speciālistam ļauj izveidot efektīvu augu barošanas algoritmu, kas sniedz plānoto ražas līmeni. Ķīmiskās augsnes analīzes ir izmantojamas arī augsnes kaļķošanas materiālu devu regulēšanai.

Augsnes analīžu rezultāti ļauj ietaupīt uz ķīmisko minerālmēslu rēķina – ja augsnē kāds elements ir augstā koncentrācijā, agronoms var lietot monomēslojumu, kas satur trūkstošo elementu, bet tā sastāvā nav elementa, kas analīzēs uzrādīts kā augsts. Latvijas teritorijā ir tikai nedaudz nogabalu ar fosfora un kālija pārbagātību. Vairāk mūsu lauksaimniekiem raizes rada elementi, kas bloķē augu pilnvērtīgu barošanu – tādi kā kalcijs (Ca) un magnijs (Mg), it īpaši Zemgales un Kurzemes reģionos. Augsnēs ar zemu augsnes pH bīstama ir alumīnija (Al) un dzelzs (Fe) jonu iedarbība uz augu barības elementiem, īpaši fosforu, kas ir deficīts.

Augsnes analīžu veikšanas posmi

Augsnes analīzes ir pasākumu kopums, kas sastāv no vairākiem posmiem.
Sagatavošanās darbi – tiek veikts kartogrāfiskais darbs birojā un veidoti nogabali–rastri, kuros tiek izveidotas paraugu ņemšanas trajektorijas. Ir dažādi veidi, kā to darīt – izmantojot vecās padomju laiku granulometriskā sastāva kartes, lauka skenēšanu vai zinātniski pamatotu lauku biomasas vēsturisku analīzi pēc satelīta attēla bildēm, kas precīzi atspoguļo atšķirības uz lauka.

Lauka darbi – paraugu noņemšana mehanizēti ar GPS pēc iepriekš sagatavotām trajektorijām katrā nogabalā, kas nodrošina precīzu atkārtotu paraugu noņemšanu.
Paraugu padziļināta analīze laboratorijā, iekļaujot pH, makro- un mikroelementu izpēti, kas ir būtiska, lai sasniegtu augstu un stabilu ražas līmeni.

Datu apstrāde un apkopojums – rezultātu un rekomendāciju sagatavošana drukātā un elektroniskā formātā, kā arī mainīgu normu karšu izveide kliedētājam fosfora, kālija izkliedēšanai un augsnes kaļķošanai. Maksimālo rezultātu var iegūt, izvērtējot augsnes analīzes un ražas līmeņa kartes un izvēloties precīzu stratēģiju katram laukam atkarībā no lauka barības vielu nodrošinājuma un potenciāla.

Augsnes reakcija (pH)
Skābumu augsnē rada ogļskābe un ūdenī šķīstošas organiskās skābes, kas rodas organisko atlieku sadalīšanās procesā. Ogļskābe augsnē nonāk arī ar nokrišņiem un izmantojot fizioloģiski skābus minerālmēslus (piemēram, amonija sulfāts). Augsnes skābums tieši ietekmē augu un augsnes mikroorganismu attīstību. Ja augsnes reakcija ir zemāka par pH 6,5, var runāt par aktīvo augsnes skābumu, ko rada ogļskābe (H2CO3) un daļēji arī organiskās skābes un hidroloģiski skābie sāļi. Optimāls augsnes skābums ir atšķirīgs augsnēm ar dažādu granulometrisko sastāvu un dažādiem kultūraugiem. Augsnes reakcija ietekmē visu augam svarīgāko barības elementu uzņemšanu, tāpēc, izvēloties, kādus augus audzēt, būtiski zināt, kāda ir augsnes reakcija.

Svarīgi ir rēķināties ar augsnes šķīduma pH skaitli, izvēloties minerālmēslus, jo minerālmēslojumā esošie elementi var būt divējādi – ūdenī šķīstošā un citrītā jeb skābā vidē šķīstošā daļa. Ja augsnes reakcija ir augstāka par pH 6,5, tad augam izmantojama būs mēslojuma daļa, kas šķīst ūdenī, savukārt citrītā šķīstošā daļa paliks augam neizmantojama.

No minētā izriet, ka, precīzi zinot savu apstrādāto lauku augsnes reakciju, veiksmīgi var izvairīties no nepiemērotu minerālmēslu iegādes.

Makroelementi

Fosfors ir zemas mobilitātes elements augsnē. Ļoti svarīgs barības elements ražas veidošanā visos etapos, īpaši auga augšanas sākuma stadijā un sēklas briedināšanas laikā. Trūkstot fosforam, augs ātrāk iziet attīstības etapus, ātrāk nogatavojoties ar samazinātu ražu. Fosfora minerālmēsli ir pirmajā vietā no minerālmēslu lietojuma apjoma. Fosfors ir elements, pēc kā aprēķina NPK minerālmēslojuma devu. Fosfors ir vienīgais elements, kas nevar papildināties no citiem avotiem, izņemot minerālmēslus un augsnes fosfātus, atšķirībā no slāpekļa, kā daudzumu papildina ar augsnes mikroorganismiem vai tauriņziežiem. Vēl būtiski minēt, ka fosfors augā uzkrājas dažādās daļās nevienmērīgi – vairāk tas ir graudos, mazāk salmos, tāpēc, aizvedot graudus, liela daļa fosfora aiziet, bet ar salmiem augsnē atgriežas neliela daļa.

Kālijs nodrošina augus ar barības vielām, jo kālijs ir barības vielu transportētājs augā. Trūkstot kālijam, augam tiek kavēta ogļhidrātu un olbaltumvielu rašanās, kas ietekmē kvalitatīvas ražas veidošanos. Īpaši būtisks kālijs kā barības elements ir nakteņu dzimtas augiem, kas ilgstoši jāuzglabā. Atšķirībā no slāpekļa un fosfora kālijs vairāk atrodas auga veģetatīvajos orgānos, tāpēc, atstājot uz lauka salmus, kālija rezerves augsnē tik ātri neizsīkst. Kālijam trūkstot, augi ir mazāka auguma, ar sliktāku ziemcietību un palielinātu augu slimību risku. Ar kāliju bagātākas ir smagāka mehāniskā sastāva augsnes, bet viegla mehāniskā sastāva augsnes (smilts) satur mazāk kālija.

Mikroelementi

Mikroelementi piedalās visos fermentu sintēzes procesos, kas nodrošina makroelementu uzņemšanu un izmantošanu, kā arī vielmaiņas procesā, kas dod būtisku ietekmi uz ražas lielumu un kvalitāti. Katram mikroelementam ir sava nozīme – kāds piedalās auga imunitātes stiprināšanā, nodrošina izturību pret slimībām, vadaudu izturību, nostiprina ziemcietību. Optimāls nodrošinājums ar mikroelementiem palielina laukaugu rentabilitāti; trūkstot mikroelementiem, augam nav iespējams pilnvērtīgi izmantot citus barības elementus.

Labā ziņa ir tā, ka augsne nav tukša, tajā atrodas gan makro-, gan mikroelementu krājumi, kas izmantojami laukaugiem. Mūsdienu lauksaimniecībā ir iespēja noteikt, cik daudz augsnē ir mikroelementu. Vadoties pēc augsnes analīzes, agronoms var aprēķināt, cik un kādus mikroelementus nepieciešams dot, kādu augu mēslošanas veidu lietot.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā
AT_1_VAX_pielikums_PRINT

Pievienot komentāru