Latvijā, Politika

Viedoklis. Kā palielināt produktivitāti no hektāra

Krišjānis Feldmans, JKP valdes loceklis

Eiropas Komisija (EK) 1. jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu ES Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2020. gada, tādējādi uzsākot diskusiju maratonu par nākotnes politikas nosacījumiem arī Latvijā.

Lai gan diskusijas par EK piedāvātajiem nosacījumiem turpināsies, uzskatu, ka Jānim Dūklavam un viņa ministrijai nav izdevies panākt Latvijai pieņemamu KLP finansējumu. Galvenā problēma: Latvijai saglabāsies zemākie tiešmaksājumi ES vēl daudzus gadus, bet Lauku attīstības programmas aploksne ir krietni samazināta (2014. – 2020. g. 969 milj. eiro, 2021. – 2027. g. tikai 821 milj. eiro), pastiprinot jau tā grūtos konkurences apstākļus ar citu valstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Briseles priekšlikums fundamentāli lielas izmaiņas neparedz. Toties plānots dot lielāku izvēles brīvību dalībvalstīm, tātad lielāka atbildība politiķiem, kas pieņems lēmumus pēc 6. oktobra vēlēšanām. Mūsu partijas piedāvājums paredz palielināt platībmaksājumus saimniecībām līdz 300 ha; ieviest pārdalošo maksājumu par labu mazākām saimniecībām; ieviest tiešo maksājumu atbalsta griestus 150 000 eiro saimniecībai un investīciju atbalsta griestus 500 000 eiro visam plānošanas periodam; dot augstāku atbalsta intensitāti mazo un jauno saimniecību investīciju programmās; radīt sistemātisku atbalstu augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai un biosaimniecībām, kas sasniedz augstākus finansiālos rādītājus uz vienu hektāru salīdzinājumā ar tradicionālajām graudkopības un lopkopības saimniecībām.

Šajā sakarā nepatīkami pārsteidz J. Dūklava nostāja pagājušajā nedēļā notikušajā ES Lauksaimniecības padomē par KLP piedāvājumu. Tā vien izskatās, ka lielo supersaimniecību iespaidā J. Dūklavs nevēlas pieļaut atbalsta griestu ieviešanu, pārdalošo maksājumu panākt kā brīvu valsts izvēli, brīvo saistīto atbalstu novirzīt arī galvenajām nozarēm, nevis īpaši atbalstāmajām, kurām tas ir paredzēts, un maksimāli mazināt vides prasības.

Ministrijas darbībā arī neredzam pārliecinošu stratēģiju, kā panākt daudz labvēlīgākus platībmaksājumus, lai gan iespējas radikāli mainīt Briseles piedāvājumu Latvijai ir mazas. Ja J. Dūklavam nav izdevies pēdējo divu gadu laikā pārliecināt Briseles ierēdņus par Latviju interesējošiem lēmumiem, tad grūti ticēt, ka turpmāk būs lielāka pretimnākšana kaut vai tāpēc vien, ka ZZS neietilpst nevienā lielajā Eiropas partiju blokā.

Uzsvari modernas lauksaimniecības attīstībai

Uzskatu, ka jāveicina pāreja no konvencionālās saimniekošanas uz bioloģisko saimniekošanu. Šobrīd eksporta tirgos ir augošs bioloģiskās produkcijas pieprasījums un prognozes rāda, ka šī tendence pieaug un turpinās pieaugt arī vidējā termiņā. Eiropas valstis bieži vien nav gatavas strauji pāriet uz biosaimniekošanu, jo visa lauksaimniecības nozare vēsturiski ir uzbūvēta un darbojas konvenciālajai saimniekošanai – institūti, iestādes, mēslošanas līdzekļu ražotāji un piegādes ķēdes. Tas paver iespējas Latvijai būt priekšgalā biopārtikas produkcijas ražošanā un eksportā. Lai palīdzētu sasniegt šo mērķi, ir nepieciešami lielāki līdzekļi bioloģiskajiem atbalsta maksājumiem visā plānošanas periodā, t. sk., piemēram, vienreizējam atbalstam par katru hektāru, kas pāriet no konvencionālās saimniekošanas uz bioloģisko, un priekšroka investīciju projektos.

Ir drosmīgi jāvienojas par prioritārām nozarēm, kas uzrāda lielāku atdevi no viena hektāra – piemēram, augļkopība, dārzeņkopība, biosaimniecības, utt. – un attiecīgi jāpielāgo atbalsts.

Latvijai nav liela teritorija un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) platības, tāpēc ir svarīgi būtiski celt produktivitāti no viena hektāra. Tas veicinās nelielu ģimenes saimniecību (10 – 100 ha) rentabilitāti un apdzīvotību lauku apvidos. Kā to sasniegt? Lielāki tiešmaksājumi par 1 ha prioritārajām nozarēm vai vienreizējs maksājums par katru hektāru pārejai uz prioritāro nozari, vai priekšoroka investīciju projektos, vai labvēlīgi nosacījumi kooperācijai.

Daudzu saimniecību īpašnieki ir jau pensijas gados. Kad spēki izsīkst, zemes tiek bieži vien pārdotas lielsaimniekiem, kas tās pievieno saviem jau tā lielajiem īpašumu portfeļiem, kas pārsvarā nodarbināti nozarē ar salīdzinoši zemu produktivitāti. Tādējādi liels skaits jauniešu izvēlas nesaistīt savu dzīvi ar laukiem un lauksaimniecību, jo neredz iespēju tikt pie zemes platībām.

Lai to mainītu, valsts, piemēram, varētu izpirkt LIZ īpašumus no lielsaimniecībām (virs 500 ha), kad tās tiktu izliktas pārdošanā. Šīs zemes sadalītu mazākos īpašumos un radītu iespēju jaunajiem lauksaimiekiem, kas pierādījuši savu biznesa plānu. No valsts puses būtu nepieciešams nodrošināt lētus finanšu līdzekļus gan jaunas saimniecības izveidošanā, gan esošas saimniecības iegādei ar niecīgu nodrošinājumu, bet stingru biznesa plāna izvērtējumu.

Jāatbalsta kooperācija un vietējie

Veiksmīga kooperācija palīdz samazināt izmaksas, realizēt produkciju un rada drošību kooperatīva biedru saimniecībām, tāpēc mēs atbalstītu ievērojami augstāku atbalsta intensitāti (piemēram, 70%) investīciju projektos pamatlīdzekļu iegādei un būvniecībai, ja tie paredzēti pirmapstrādei, uzglabāšanai, pārstrādei un tirdzniecības vietu iekārtošanai (saldētavas, rūpnīcas, veikalu ķēdes, aprīkojums).

JKP atbalsta arī daudz plašāku valsts pasūtījumu skolu ēdināšanas programmā vietējiem un bioloģiski ražotiem produktiem. Mēs gribam, lai bērni ēd tīru un kvalitatīvu vietējo pārtiku. Tāpat tirgos ir jābūt iespējai brīvi un lēti vietējiem ražotājiem realizēt lauksaimniecības produktus: valsts varētu subsidēt tirdzniecības vietu maksas. Tāpat valsts līmenī jāveic sarunas ar lielajām veikalu ķēdēm par vietējo ražotāju daudz plašāku pārstāvniecību produktu klāstā. Līdz šim tas ir bijis drosmes trūkums, vēlme neaizskart kāda ārvalstu investora jūtas, taču citur Eiropā vietējo ražotāju virzīšana lielveikalu plauktos ir pašsaprotama lieta.

10 Komentāri

  1. Gudrinieks atradies, uzreiz redzams, ka ” papīra eksperts”. murgi, kas tapuši priekšvēlēšanu trīcē. Pirmkārt, lielo saimniecību īpatsvars Latvijā ir 1%. Tieši Dūklava laikā lielāks atbalsts tiek mazajām un vidējām saimniecībām, bioloģiskajiem u.tml. Lielu daļu lietu, kas te pieminētas, kā atbalsts mazajiem u.tml., ZM jau dara. Pārējais ir muļķības tīrākā priekšvēlēšanu aģitācija ar tukšiem un neizpildāmiem solījumiem.

      1. Šancēju laukos, saņemu ES atbalsta finansējumu savas saimniecībai un redzu, ka Latvijas lauki att;ist;as un kļūst arvien sakoptāki par spīti visai čīkstēšanai un sausumam.

  2. Te labi redzams, ka ar Banku augstskolas diplomu vien nepietiek, lai kaut ko saprastu no lauksaimniecības. Gan populistiskie un nerealizējamie solījumi, ka turpmāk visa lauksaimnieciskā ražošana būs bioloģiskā, gan totāla neizpratne par Briselē notiekošo, Dūklavam cīnoties par Latvijas lauksaimnieku interesēm KLP nākotnes kontekstā.

  3. Viedoklī ir ļoti daudz racionālu domu. Bet kur ir tās novitātes? Lielu daļu no tā visa gadiem realizē Zemkopības ministrija. Bet kas ir tas jaunais piedāvājums? Dūklava lamāšana? Tas nav nopietni.

  4. Kandidāts raksta: “Jāveicina pāreja no konvencionālās saimniekošanas uz bioloģisko saimniekošanu. Šobrīd eksporta tirgos ir augošs bioloģiskās produkcijas pieprasījums un prognozes rāda, ka šī tendence pieaug un turpinās pieaugt arī vidējā termiņā.” Tas nav patiesi, nemaz nav vērojams tik liels pieprasījuma pēc bioloģiskās produkcijas ne Latvijā, ne ES, ne pasaulē. Pretējā gadījumā visi ES lauksaimnieki, arī mūsējie, jau sen būtu bioloģiskie. Bet tā ilgi nebūs, jo bioloģisko produkciju nepirks, kamēr tā būs tik dārga. Un te vēl ir interesanti, ka bioloģiskie, jau tagad saņemot būtisku atbalstu no ES naudām, nebūt nevēlas samazināt savai produkcijai cenas. Jo bioprodukti šobrīd ir trends. Līdz ar to pāreja no konvenciālās lauksiamniecības un bioloģisko ir neralizējema vismaz tuvākajos gadu desmitos.

    1. Cienījams ir Jūsu viedoklis, tāpat kā jebkura cita, bet arī Jūs pūšat garām, tomēr. Bioloģisko produkciju tik tiešām pērk, pirka, un pirks vairāk kā jebkad agrāk. Ja runājam par bioloģisko graudu segmentu – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu vairākas reizes. Te vienkārši ir runa par saimnieka izvēli – audzēt graudus biloģiski vai konvenciāli, saimnieko kā VĒLĀS, nevis kā piespiež vai kā pierunā. Zinu saimniecību, kura līdz šim savus graudus 150 hektāros audzēja bioloģiski, bet tagad – konvenciāli. Bioloģiski saimniekot ir grūtāk, prasa krietni vairāk zināšanu, smalki jāizprot augsnes mikro-makro bioloģiskās īpašības. Visi nekad pēkšņi nepārstās miglot savus graudus. Man ir viedoklis, Jums ir viedoklis. Man ir bioloģiskā saimniecība un pārliecība, pie tādas es arī palikšu, jau gadus 15.

  5. Dzīvoju laukos un sen apkārt redzamas bioloģiskās saimniecibas. Itka labi, ka vinas ir, bet tomēr ir liela vilšanās. Vairums no biologiskajiem saimniekotajiem kāro pēc lielas zemes naudas un vieniem ir nospļauties par iegūto ražu vai kaut kā ražošanu. Jaunais trends. Ieseju ķimenes un 3 gadus saņēmu maksājumus. Sorry, bet ķimenes tajā lauka nevar saskatīt, tikai nezāles.. tas pat ar griķu audzētājiem. Mana izpratne lieki aizņemta lauksaimniecibas zeme. Tātad šī nozare ir jāattīsta un jābeidz maksāt par neko!

Atbilde uz Bio-real komentāru

Atcelt atbildi