Gaļa un zivis, Veikalā un tirgū

Kā pangasija pārtapa par asari

Saņēmām vēstuli no lasītāja, kurš uztraucies, ka asara vietā viņam zivju salātos pārdota pangasija, kuru viņš uzskata par kaitīgu veselībai.

Lasītājs Sergejs raksta, ka veikala “Maxima” kulinārijas nodaļā vēlējies nopirkt salātus “Ceptas zivju filejas dārzeņu marinādē” (5,76 eiro/kg), taču pirms pirkuma painteresējies, kāda īsti zivs salātiem lietota. Pārdevēja atbildējusi, ka tas esot jūras asaris, taču vēlāk pircējs uz iepakojuma izlasījis, ka no asara salātos ne smakas, toties tā vietā izmantots svītrainais sams jeb pangasija (latīniskais nosaukums Pangasius hypophthalmus).

“Pārdevējas apgalvo, ka izmanto jūras asara fileju, bet uz iepakojuma minēta cepta basas fileja (Pangasius bocourti). Kāpēc asara vietā izmanto lētāko Vjetnamas kanālu samu – pangasiju, kura vairākās vietās Amerikā un Eiropā aizliegta? Šī zivs satur veselu buķeti ķimikāliju, baktēriju, hormonu un smago metālu, uzkrāj lielu daudzumu žurku indes un virkni dažādu bīstamu toksisku vielu,” raksta sašutušais lasītājs.

Iespējams, nesaprašanās pamatā ir pārdevējas iniciatīva, uz savu roku latviskojot jūras asara anglisko nosaukumu (seabass), tikmēr veikala pārstāvji norāda uz iespējamu pārpratumu.

“”Maxima Latvija” saviem klientiem patiešām piedāvā iegādāties “Ceptas zivju filejas dārzeņu marinādē”, kuras pagatavošanai tiek izmantota basas fileja. Jāatzīmē, ka zivs ar nosaukumu “basa” ir nevis pangasija, bet pangasijas sugas zivs,” saka veikala pārstāve Zane Udrase.

Tīmeklī pieejamā informācija liecina, ka pasaulē ir divi pangasijas veidi – pangasija basa un pangasija tra. Basa aug lēnāk, komerciālus izmērus sasniedz 12 – 14 mēnešos, ir visēdāja, barojas ar augu barību, moluskiem un zivīm. Tā mīt visas Mekonga upes garumā, kā arī Taizemē. Basas gaļa ir gaiša un daudz treknāka nekā tās “māsai” – tra zivij.

Pievilcīgās cenas dēļ pangasija un tās veidi ir iecienīti Latvijas pircēju vidū, taču nav izticis arī bez skandāliem, kam par pamatu ir dabas draugu apsvērumi. Pangasijas Āzijā tiek audzētas upēs iegremdētos sprostos, to audzēšana tiek slikti kontrolēta, līdz ar to zivsaimniecībās lietoto ķīmisko un farmaceitisko vielu dēļ tiek piesārņotas upes un vide. Tomēr tas nav bijis pamats šo zivju tirdzniecības aizliegumam.

Kā “LA” uzzināja Pārtikas un veterinārajā dienestā, arī patlaban tajā nav informācijas par piemērotiem aizliegumiem. “Līdz šim arī ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nav bijuši ziņojumi par pangasiju bīstamību. Ja tādi būtu un tie attiektos arī uz Latviju, dienests attiecīgi rīkotos,” norāda dienestā. Neatbilst patiesībai arī apgalvojums, ka šī samveidīgā zivs būtu aizliegta jelkādā no ES valstīm. Tāpat arī nav nekādu skaļu gadījumu, kad Eiropā šīs zivs sastāvā atrastas veselībai kaitīgas vielas. Vienīgais ar vjetnamiešu pangasiju saistītais pārkāpums fiksēts Austrālijā pirms 12 gadiem – 2005. gadā septiņos no 45 paraugiem tika konstatēts zaļais malahīts. Pārējās runas, iespējams, vairāk radušās konkurences dēļ, ko radījis lētais zivju imports, nevis reālu pierādījumu iespaidā.

Pievienot komentāru