Ganāmpulka veselība, Piens

Padoms zemniekam. Kā pasargāt govis no karstuma stresa

Armīns Lauks, Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Pēdējos gados vasaras kļūst arvien karstākas, tādējādi vasaras karstajā laikā notiek ievērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās mājlopu mītnēs, tostarp arī govju kūtīs. Tā dēļ govis nereti cieš no karstuma stresa. Ko darīt, lai nepieļautu govju pārkaršanu?

Temperatūra kūtī nedrīkstētu pārsniegt 20 oC
Klimata izmaiņu dēļ vasaras arī Latvijā kļūst arvien karstākas, gaisa temperatūra govju kūtīs nereti pārsniedz 20 oC. Ja gaisa temperatūra kūtīs pārsniedz 20 oC, govīm sāk pazemināties barības izmantošanas spējas; ja pārsniedz 22 oC – karstuma ietekmē zūd ēstgriba un sāk kristies izslaukumi, bet, ja temperatūra ir virs 30 oC, var rasties arī gremošanas, reprodukcijas un asinsrites traucējumi (karstuma stress). Sevišķi nav vēlams, ka kūtī izveidojas siltumnīcas efekts, t. i., bez augstas temperatūras ir arī liels gaisa mitrums. Tad jau 24 oC temperatūrā, ja gaisa mitrums kūtī ir virs 65%, govīm var sākties karstuma stress. Lai kūtī uzturētu normālu temperatūru, izmanto vēdināšanas sistēmas, ar kuru palīdzību notiek gaisa apmaiņa starp telpu un apkārtējo vidi. Vēdināšanas sistēmas izraisītās gaisa plūsmas, saskaroties ar dzīvnieku ķermeņiem, tos atdzesē, kā arī aiznes no telpas uzkrājušos siltumu, gāzes un mitrumu. Pētījumos noskaidrots, ka govīm optimālās apkārtējā gaisa temperatūras augšējā robeža ir 20 oC un vislielākais ķermeņa dze­sēšanas efekts tiek panākts, ja gaisa plūsmas ātrums ir 2,5 m/s; maksimāli pieļaujamais plūsmas ātrums ir 5 m/s, bet minimālā robeža, kad plūsma vēl ir efektīva, – 1 m/s. Turklāt ar aprēķiniem un eksperimentālā ceļā ir noskaidrots, ka gaisa apmaiņas intensitāte kūtī ir atkarīga no tās novietojuma, izmēriem un formas, kā arī no govju skaita kūtī, to svara un laktācijas fāzes. Vidēji uz vienu govi gaisa apmaiņa jārēķina 500–1200 m³/h.

Dabiskās vēdināšanas sistēmas
Govju kūtīs parasti lieto dabiskās vēdināšanas sistēmas. Tās nodrošina gaisa apmaiņu kūtī, pateicoties gaisa blīvuma starpībai kūts ārpusē un iekšpusē. Dzīvnieku ķermeņa izdalītais siltums sasilda kūts gaisu, tas izplešas, kļūst vieglāks, paceļas uz augšu un izplūst caur vēdināšanas atverēm kūts korē. Tādējādi telpā rodas vakuums un no āra ieplūst svaigs gaiss pa atverēm kūts dzegās vai vaļējām ailām sienās. Gaisa apmaiņas intensitāte ir atkarīga no gaisa temperatūras starpības kūtī un ārā. Jo gaisa temperatūras starpība ir lielāka, jo gaisa apmaiņa intensīvāka. Dabiskā vēdināšanas sistēma labi darbojas ziemā, bet vasaras karstajā laikā, kad gaisa temperatūra ārā kļūst augstāka nekā kūts iekšpusē, tā nedarbojas. Gaisa apmaiņu ietekmē arī vēja plūsma. Parasti kūtis orientē ar sānu sienu pret valdošajiem vējiem. Ja šādi novietotai kūtij atver logus vai sānu ailas, vēja plūsma var kļūt par galveno gaisa apmaiņas faktoru. Kūtīs ar atvērtām sānu ailām, kas pareizi orientētas pret vēju, karstajā laikā ir zemāka temperatūra nekā slēgtās kūtīs ar dzegu–kores vēdināšanu. Svarīgi, lai blakus celtnes nebūtu novietotas tuvu kūtij valdošo vēju ceļā. Kūtīs, kurām ir siltināti griesti un jumtā nav iestrādātas caurspīdīgas gaismu caurlaidošas plāksnes, kā arī jumts nokrāsots gaišā krāsā, karstajā laikā gaisa temperatūra būs zemāka nekā kūtīs, kur nebūs veikti šādi pasākumi.

Dabiskās vēdināšanas sistēmas izmanto gan piesietās, gan nepiesietās turēšanas kūtīs, taču ar tām karstajā vasaras periodā nevar nodrošināt vēlamo gaisa temperatūru. Lai vasarā kūtīs, slaukšanas laukumos, kā arī priekšslaukšanas laukumos nepieļautu gaisa temperatūras paaugstināšanos virs kritiskās robežas, tiek lietotas piespiedu vēdināšanas sistēmas, kurās gaisa cirkulāciju nodrošina ventilatori, vai arī gaisa un dzīvnieku dzesēšanai izmanto aukstu ūdeni.

Step–by–step tipa piespiedu vēdināšanas sistēmas
No piespiedu vēdināšanas sistēmām visbiežāk lieto step–by–step tipa sistēmu. Step–by–step tipa vēdināšanas sistēmās kūts garenvirzienā cits aiz cita novietoti vairāki aksiālie ventilatori, un gaiss soli pa solim tik dzīts caur kūti. Lai kūtī bez problēmām varētu iesūkt svaigu gaisu, pirmie ventilatori jānovieto ne tālāk kā 3–6 m no atvērtas kūts gala sienas. Nākamos ventilatorus izvieto atkarībā no to efektīvās darbības attāluma, kas parasti svārstās robežās no 10 līdz 25 m. Ventilatoru efektīvās darbības attālumu nosaka ventilatora tips, izmēri un apgriezienu skaits minūtē.

Pirmā ventilatoru rinda no sānu sienas jānovieto 2–4 m attālumā, bet attālumu starp rindām nosaka ventilatoru jauda, taču tas nedrīkst būt lielāks par 20 m. Ja kūts augstums ļauj, ventilatorus vajadzētu novietot tā, lai to apakšējā mala atrastos 2,5 m augstumā no grīdas. Tādā gadījumā nebūtu nepieciešams ventilatoriem piestiprināt aizsargrežģus, kas ļoti ātri kļūst netīri un mazina ventilatora jaudu. Ieteicams ventilatorus pagriezt 15–20˚ leņķī attiecībā pret vertikāli gaisa plūsmas virzienā. Vairāku ātras vai vidēja ātruma darbības ventilatoru apvienošana vienā blokā palielina to efektīvās darbības attālumu. Blokos apvienotie ventilatori nodrošina vienmērīgāku gaisa plūsmu kūtī. Ventilatoru darbību var vadīt vadības iekārtas, kas atkarībā no apkārtējās vides temperatūras automātiski vai nu maina ventilatoru griešanās ātrumu, vai pakāpeniski tos ieslēdz un izslēdz.

Vertikālā tipa piespiedu vēdināšanas sistēmas
Vertikālā tipa vēdināšanas sistēmas ir populāras ASV un tagad tiek ieviestas arī Eiropas valstīs. Lielie lēni rotējošie griestu ventilatori, pateicoties saviem izmēriem (diametrs līdz 7,3 m) un ražīgumam (vairāk nekā 500 000 m³/h), var aizstāt daudzus mazos klasiskos aksiālos ventilatorus. Turklāt tie salīdzinājumā ar klasiskajiem ventilatoriem patērē par 70–80% mazāk elektroenerģijas. Tā kā vertikālo griestu ventilatoru griešanās ātrums ir neliels (60 apgr./min), tie darbojas klusi un tikpat kā nemaz nav jāapkalpo. Vertikālie ventilatori virza gaisa plūsmu uz leju, kur tā, atduroties pret grīdu, pagriežas un tālāk virzās horizontāli. Pie sienām gaisa plūsma atkal pagriežas uz augšu un gar jumtu aizplūst virs ventilatora. Caur atverēm kūts sienā (pa ailām vai logiem) tiek piesūkts svaigs gaiss. Tā kā ventilators atrodas tuvu atverei korē, gaiss ar ventilatoru netiek piesūkts un tas netraucē kūts gaisam izplūst ārā.

Lai izmantotu vertikālā tipa vēdināšanas sistēmas, kūtij ir jāatbilst zināmām prasībām. Tai jābūt pietiekami augstai ar plašām atverēm sānu sienās un korē. Ventilators jāmontē kūts vidusdaļā vismaz 3,5 m augstumā (vēlams 4,5 m un augstāk) tā, lai to nevarētu aizskart caurbraucošs lopbarības izdalītājs. Attālums starp jumta kori un ventilatora rotora spici nedrīkst būt mazāks par 90 cm (vēlams 1,2–1,5 m). Mazākais pieļaujamais attālums starp ventilatora lāpstiņu galiem un jumtu – 50 cm. Tas nepieciešams, lai gaiss no telpas varētu brīvi aizplūst uz kori. Viena ventilatora darbības rādiuss ir 15–20 m, tāpēc garās kūtīs ar vienu ventilatoru nepietiek. Vertikālie ventilatori ir ļoti dārgi. Viena tāda ventilatora cena atbilst 4–6 aksiālo ventilatoru cenai, taču jāņem vērā, ka vertikālie ventilatori patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas un laika gaitā izdevumi izlīdzinās.

Vēdināšanas sistēmas slaukšanas zālēm un priekšslaukšanas laukumiem

Ventilatoru uzstādīšana slaukšanas iekārtās un priekšslaukšanas laukumos ir galēji nepieciešama, jo šeit mazā platībā atrodas liels dzīvnieku skaits, tie stāv ļoti saspiesti un tāpēc siltuma apmaiņas iespējas ir ļoti ierobežotas. Ja slaukšanas zālei un priekšslaukšanas laukumam nav siltināts jumts, vasarā notiek vēl papildu sasilšana no tā. Turklāt slaukšanas iekārtās mazgāšanai izlietotā ūdens dēļ ir arī liels gaisa mitrums. Karstajā laikā, ja ir nepietiekama vēdināšana, slaukšanas zālēs ātri izveidojas subtropisks klimats. Tas slaucējām rada smagus darba apstākļus, bet govīm var izraisīt karstuma stresu.

Ja slaukšanas zāles un priekšslaukšanas laukuma platums nepārsniedz 7–8 m, tad var uzstādīt vairākus aksiālos ventilatorus, kuru skaits ir atbilstošs telpas lielumam. Vidēji rēķina, ka uz katriem 15 m² laukuma platības ir nepieciešams viens ventilators. Ventilatorus montē ārsienas tuvumā 2–2,5 m attālumā no svaigā gaisa avota (atvērtas lūkas vai loga), un to gaisa plūsmu virza uz telpā esošām govīm. Ja telpas platums ir lielāks par 8 m, tad ventilatorus izvieto pēc step–by–step principa. Slaukšanas zālēm un priekšslaukšanas laukumos sevišķi piemēroti ir vertikālie ventilatori.

Piespiedu vēdināšana kūtīs ar govju piesieto turēšanu
Kūtīs ar govju piesieto turēšanu atšķirībā no nepiesietās turēšanas govis ir pastāvīgi piesaistītas vienai vietai, tāpēc, ja kūtī tiek lietota piespiedu vēdināšanas sistēma, govis nevar ieņemt sev vēlamu stāvokli attiecībā pret gaisa plūsmām. Tas nozīmē, ka piesietās turēšanas kūtīs ventilatoru novietojumam un izvēlētajam ražīgumam ir sevišķi liela nozīme. Praksē piesietās turēšanas kūtī lieto divus ventilatoru novietošanas paņēmienus: ar gaisa plūsmas virzīšanu virs barības ejas un ar gaisa plūsmas virzīšanu virs govju stāvvietām.

Pirmajā variantā izmanto lielas jaudas ventilatoru ar ražīgumu ne mazāku kā 40 000 m³/h, kas novietots barības ejas galā un kūtī rada gaisa virsspiedienu. Barības ejas otram galam jābūt vaļējam, lai gaiss varētu brīvi izplūst no telpas. Lietojot šo variantu, gaiss ļoti labi tiek sadalīts virs govju galvām. Ja lopbarības izdalīšanai lieto mobilos barības izdalītājus, ventilatora novietojums nedrīkst traucēt barības izdalīšanas procesu. Viena iespēja ir ventilatoru piestiprināt pie sienas tā, lai to varēt pagriezt uz sāniem, otra – ventilatoru novietot uz pārvietojamiem ratiņiem. Otrajā variantā izmanto ventilatorus ar nelielu diametru (<75 cm), tos novieto tieši virs dzīvniekiem pēc step–by–step principa. Piespiedu ventilācija teļu kūtīs
Vācijā pēdējos gados zināmu popularitāti ieguvusi speciāli teļu mītnēm paredzēta ventilācijas sistēma, kas izstrādāta ASV Medisona universitātē. Tās darbības princips ir ļoti vienkāršs. Teļu kūtī gareniski pie griestiem ir piestiprināta caurule ar urbumiem, kuras vienā galā atrodas ventilators. Tas iepūš caurulē āra gaisu, kas caur urbumiem tiek vienmērīgi sadalīts pa visu telpu. Šādas ventilācijas sistēmas uzdevums ir nodrošināt mītnē vienas stundas laikā četrkārtēju gaisa apmaiņu. Lai to panāktu, katram teļam jārēķina apmēram 25 m³ gaisa stundā, bet, lai neveidotos caurvējš, gaisa plūsmas ātrums teļu atrašanas vietās nedrīkst pārsniegt 0,3 m/sek. To var nodrošināt, tikai precīzi salāgojot ventilatora jaudu, caurules novietojumu un caurmēru, kā arī urbumu diametru un izvietojumu. Tas nozīmē, ka šie parametri ir jāaprēķina katrai teļu mītnei individuāli. Cauruli parasti izgatavo no mīksta polietilēna. Mītnēs, kas nav platākas par 9–10 m, pietiek ar vienu cauruli. Platākām mītnēm vajadzēs divas caurules. Montējot cauruli, ir jāņem vērā arī kūts garums. Lai nodrošinātu vienmērīgu gaisa izplūšanu pa visiem urbumiem, caurule nedrīkstētu būt garāka par 60 m. Gaiss pēc izplūšanas no urbumiem caurulē tālāk izplatās konusveidā. Cik liels ir šis konuss, un cik tālu tas sniedzas, ir atkarīgs no urbuma diametra un gaisa izplūšanas ātruma caur to. Piemēram, ja gaisa izplūšanas ātrums ir 6 m/sek un urbuma diametrs 2,5 cm, gaisa plūsma jūtama līdz 2 m attālumā, bet, ja urbums ir 7,6 m, tad – 6 m attālumā.

Gaisa temperatūras pazemināšanas paņēmieni ar ūdens izsmidzināšanu

Dažās saimniecībās, lai pasargātu govis no pārkaršanas vasaras karstajā laikā, izmanto ūdeni, ko kūtī izsmidzina ar zemu vai augstu spiedienu. Vienkāršākas ir zemspiediena ūdens izsmidzināšanas iekārtas, ko parasti praksē sauc par govju dušām. Tās ar spiedienu 3–5 bāri (1 bārs – 0,98 kg/cm²) izsmidzina ūdens pilienus tieši uz govju ķermeņa un to atdzesē. Taču jāņem vērā, ka izsmidzināmā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 24 oC, lai govīm no temperatūras lielās starpības nerastos stress. Dušas parasti novieto pie barības galda vai izejas no slaukšanas iekārtas un ieslēdz periodiski (5 min darbība, 10 min pauze).

Augstspiediena ūdens izsmidzināšanas iekārtas dzesē kūts gaisu. Šajās iekārtās ūdens ar lielu spiedienu tiek izsmidzināts caur speciālām sprauslām, tādējādi izveidojas ļoti mazu ūdens daļiņu migla, kas uzreiz iztvaiko un tādējādi atdzesē gaisu par vairākiem grādiem. Jo sīkākas ir izsmidzinātās ūdens daļiņas, jo lielāka ir dzesēšanas efektivitāte. Optimālais daļiņu lielums ir 2–10 μm (1 μm – 0,001 mm). Lai panāktu šādu ūdens daļiņu lielumu, nepieciešamas sprauslas ar ļoti mazām atverēm un gaisa strūkla ar 50–80 bar lielu spiedienu. To panāk, aprīkojot iekārtu ar kompresoru un līdz pat 100 sprauslām. Sprauslas tiek novietotas pie ventilatoriem, bet dažas firmas tās novieto tieši uz ventilatoriem. Turklāt sprauslas ir jāizgatavo no nerūsējošā tērauda un iekārta jānokomplektē ar ūdens filtriem un ūdens atkaļķošanas iekārtām.

Normāli darbojošās augstspiediena ūdens izsmidzināšanas iekārtas var kūtī pazemināt gaisa temperatūru par 5–10 oC, samazināt putekļu daudzumu un smakas, kā arī aizdzīt lidojošos kukaiņus. Taču iekārtas darbību ļoti ietekmē gaisa mitrums kūtī. Pēc aprēķiniem, gaisa temperatūra paaugstinās par 1 oC katru reizi, kad gaisa mitrums palielinās par 5%. Ja mitrums kūtī pārsniedz 80%, iekārta pārstāj normāli funkcionēt. Gaisa temperatūra kūtī pieaug, un dzīvnieki, kā arī grīda kļūst mitra. Lai tas nenotiktu, kūtī nepieciešams nodrošināt efektīvu ventilāciju. Pēc iekārtu ražotāju informācijas, vienas augstspiediena iekārtas sprauslas ūdens patēriņš ir 2–18 l/h. Salīdzinājumam – viena zemspiediena ūdens izsmidzināšanas iekārtas sprausla patērē 45–114 l/h.

Augstspiediena ūdens izsmidzināšanas iekārtas cena 2017. gadā Vācijā atkarībā no tās lieluma un komplektācijas bija 4000–6500 eiro. Ekspluatācijas izmaksas, bez šaubām, ir atkarīgas no tā, cik dienas gadā iekārta tiek izmantota.

Kūts vēdināšanas un gaisa temperatūras regulēšanas iekārtu vadības sistēmas
Vienkāršākā variantā visu kūts vēdināšanas aprīkojumu un gaisa dzesēšanas iekārtas ieslēdz un izslēdz manuāli. Taču tas ir darbietilpīgs un neprecīzs sistēmas vadības paņēmiens. Lietojot šādu paņēmienu, nodrošināt kūtī optimālo mikroklimatu nevar. Mūsdienīgā variantā visu sistēmu vada datorizēti. Kūtī tiek izvietoti gaisa temperatūras un mitruma noteikšanas sensori, kas savienoti ar kūts mikroklimata vadības bloku. Visa iegūtā informācija blokā tiek apstrādāta un tiek aprēķināts temperatūras–mitruma indekss, pēc kura automātiski tiek vadīts katrs vēdināšanas aprīkojuma un gaisa dzesēšanas iekārtas agregāts.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

Pievienot komentāru