Laukos
Graudkopība

Vai cerības uz labu ražu? Lauksaimnieki par ziemāju lauku stāvokli0

Foto: LETA

Pagājušā gada siltais rudens, pietiekamais sniega daudzums uz laukiem un kopumā optimālā gaisa temperatūra šopavasar zemniekiem vieš cerības uz labāku sezonu nekā iepriekšējā. Rudens bija ļoti labvēlīgs ziemāju sējai, tomēr martā nereti pēkšņi uzkritušais sniegs, ilgais lietus, kā arī straujās diennakts temperatūras svārstības ietekmēja ziemāju kultūras un tādējādi, iespējams, arī šāgada ražu. Bet pagājušā gada sausums devis arī pozitīvu pienesumu – uz laukiem vien atsevišķās vietās veidojas peļķes, kas nedaudz bojā sējumus. Visu Latvijas novadu graudkopjiem vaicājām, kādu ietekmi uz ziemājiem atstājusi aizvadītā ziema un pavasara sākums?

Jānis Cielava, Vērgales pagasta ZS Gausēni saimnieks:

– Mani graudaugi ir ļoti labi pārziemojuši. Vislielākā kļūda ir agri sēt un šajā gadījumā nesamazināt izsējas normu. Ja to nedara, rodas izsutumi. Nevēlos salīdzināt sējumu stāvokli ar abiem iepriekšējiem gadiem. Aizmirsīsim tos! Ja salīdzina ar to, kas uz lauka bija pirms trīs gadiem, redzam, ka patlaban ir mazāk izslīkumu. Cerošana ir sākusies visos laukos. Pamanīju, ka šogad augi sāka dzīvot jau 15. februārī. Vēlāk tie dabas apstākļu ietekmē atkal aizmiga. Patlaban, marta pēdējā nedēļā, temperatūras svārstības rada tiem stresu, augi neaug.

Esmu no tiem saimniekiem, kas ziemā fiksē graudu cenu. Noteikti nevēlos nevienu pārliecināt par šā soļa pareizību. Graudiem cenu var fiksēt līdz divām trešdaļām ražas, rapšiem – līdz 50% ražas. Cena ir jāfiksē ar prātu. Savām kultūrām cenu fiksēju decembrī un janvārī. Kopš tā laika tai ir kritums par 20 eiro/t. Ja vairs krituma nebūs, šī naudas summa jau būs mans ieguvums.

Augiem gan rudenī, gan arī vasarā ir jāsaņem augšanai viss vajadzīgais, un tad tie dod labu ražu, tostarp arī labi pārziemo. Tā ir mana paša sējumu apdrošināšana. No apdrošināšanas kompānijām sējumu apdrošināšanas pakalpojumu nepērku. Ja būtu pircis, pēdējos divus gadus tāpat neko nesaņemtu. Tomēr par sējumu apdrošināšanu ir jālemj katram zemniekam pašam.

Paredzu, ka šāgada raža būs laba. Precīzāk varēsim prognozēt tad, kad būs saskaitāmas vārpas un graudi tajās.

Anna Rasimenoka, Krimuldas novada ZS Bangas saimniece:

– Patlaban ir 28. marts, mēs kaisām minerālmēslus. Uzejot uz lauka, redzam, ka nepietiek mitruma. Braucot ar traktoru, nepaliek rises.

Rapšiem jau maija sākumā būs pumpuri. Aizvadītā ziema bija ļoti labvēlīga ziemas rapšu sējumiem. Tos papostīja vien staltbrieži, brieži un stirnas. Pie mums postījumus jau 3,5 ha platībā vērtēja apdrošināšanas kompānija.

Ja nebūs dabas kataklizmu, Latvijā šis būs rapšu ražas rekord­gads.

Ar ziemas kviešiem nebūs tik labi. Ietekmi uz tiem ir atstājis aizvadītā gada sausums. Rudenī augi pastīdzēja. Ja varēs kult 7–8 t/ha, tā būs dāvana no augšas.

Ražas prognozes mani kā zemnieci kaitina. Zemes īpašniekiem tās uzdzen adrenalīnu. Mēs esam izaudzējuši, bet ne nokūluši 7 t/ha lielu pārtikas auzu ražu, kas pēc vienas krusas pārvērtās par neko. Cāļus skaita rudenī!

 

Raimonds Lukša, Stoļerovas pagasta ZS Elkšņi saimnieks:

– Pēc ziemas zaļums uz sējumu laukiem ir nobālējis, tomēr priecē, ka augi turas zemē. Tas liek domāt, ka saknītes ir dzīvas, un vieš cerības par ražu. Mitrās vietās gan ir redzami melni pleķi. Veģetācija mūspusē vēl nenotiek, gaisa temperatūra patlaban, marta pēdējā nedēļā, turas ap 4–5 grādiem. Vasarāju sēšanai esam sagatavojuši savu sēklu. Sēsim vasaras kviešus, miežus un auzas.

 

Gints Gžibovskis, Galgauskas pagasta ZS Lācīši saimnieks:

– No pirmā skata, sējumi ir ļoti labi pārziemojuši. Ir nelieli dzīvnieku radīti bojājumi un sala izkritumi. Pērn rudenī apsējām lielākas platības, nekā ierasts – ziemas kviešus pavisam 430 ha platībā, ziemas rapšus 170 ha platībā. Patlaban ir redzams labs ražas potenciāls.

Nākotnes darījumos ražu neesam pārdevuši, lai gan rudenī cenas piedāvājums bija vilinošs. Gaidām, kad būs lielāka skaidrība par šā gada ražu.

Mēs pozitīvi vērtējam sējumu apdrošināšanas iespēju, īpaši ziemāju kultūru apdrošināšanu. Tā palīdz līdzsvarot naudas plūsmu. Apdrošināšana pret sausumu, manuprāt, būtu nosacīti riskanta. Iemesls – ja to iekļautu kopējā piedāvājuma paketē, apdrošināšanas prēmija kļūtu nepievilcīga. Sarežģīti būtu arī izvērtēt sausumu. Esmu no vairākiem kolēģiem un ekspertiem dzirdējis, ka tieši polises augstās cenas dēļ lauksaimnieki Lietuvā neizvēlas apdrošināties pret sausumu.

 

Andis Zazītis, Lībagu pagastu ZS Brīvzemnieki saimnieks:

– Ziemāju sējumi ir labi pārziemojuši. Patlaban sāk parādīties saknītes, augi mostas. Saistībā ar graudu cenas kāpumu rudenī patlaban zemniekiem vajadzīgās preces ir būtiski dārgākas nekā agrāk. Būs jātaupa uz ražošanas izmaksām. Liksim mazāk, domāsim vairāk! Lauksaimniecībā divi gadi pēc kārtas bija slikti, tas ietekmē saimniecības budžetu.

Es aizvien pārdodu pērn izaudzēto sēklu. Saimniekiem ir naudas grūtības, ir samazinājusies viņu pirktspēja, tāpēc visi graudkopji nevar atļauties pirkt sertificētu sēklu. Citus gadus šajā laikā bija pārdots daudz vairāk sēklas. Daudzi graudkopji teic – sēkla ir pārāk dārga. Es neizmantoju graudu nākotnes cenas fiksēšanas iespēju. Pērn daudziem saimniekiem, kuri agrāk fiksēja graudu vai rapšu cenu un nevarēja izpildīt līgumus, bija papildu naudas izdevumi.

Apdrošinātāju piedāvātie līguma nosacījumi ir salīdzinoši virspusēji – labību var apdrošināt līdz brīdim, kad tā nogatavojas. Lauksaimniecības kultūru apdrošināšanas nozare mums vēl atrodas autiņos. Šopavasar vērtēšu apdrošināšanas lietderību rūpīgāk, iespējams, vairākus laukus apdrošināšu.

Ja dabas apstākļi būs labvēlīgi, arī šāgada ražai ir jābūt labai. Prognozēšana patlaban gan ir pāragra. Pērn lietus lija 28. martā un nākamreiz tikai pirms Līgo svētkiem.

 

Andrejs Lisjonoks, Salas pagasta ZS Upeslīči saimnieks:

– Ziemas rapši pārziemoja ļoti labi. Ziemas kviešus pārsēt nevajadzēs, tomēr lauki, kurus apsēju pirmos, labi saceroja un daudzviet no biezības zem sniega kārtas izsuta. Zudumi ir aptuveni 5–10% lieli, pārsēt nevajadzēs. Neparasti šajā pavasarī ir tas, ka bija ļoti daudz sniega, tomēr lauki ir sausi. Mēs jau 26. martā uzkaisījām minerālmēslus. Pērn to darījām aprīļa sākumā.

Sēšu arī vasaras kviešus, vasaras rapšus un pirmo reizi auzas. Sēkla ir paša audzēta. Pārbaudīju dīgtspēju, tā ir 95%, laba. Kopš 2012. gada neveiksmes aizvien atstāju tik daudz sēklas, lai varētu pārsēt visus ziemājus.

Ražu nekad neprognozēju. Darbojos pēc principa: ceri uz labāko, gatavojies uz vissliktāko!

 

Mārtiņš Villa, Svitenes pagasta ZS Zemgaļi saimnieks:

– Rudenī augi daudz saceroja, patlaban redzam – tas noticis vairāk, nekā vajadzētu. Šā iemesla dēļ tiem varētu mazāk dot slāpekli, lai nekrīt veldrē. Slāpekļa cena šajā gadā ir nedaudz augstāka nekā citus gadus. Izsalis uz laukiem nekas nav, ir jāgaida vien mitrums un siltums.

Esam sēklu audzētāji. Patlaban secinām, ka, visticamāk, saistībā ar labo pārziemošanu būs mazāks pieprasījums pēc vasarāju sēklām. Pērn sausuma dēļ nokūlām par trešdaļu mazāk vasarāju, nekā vajadzētu. Līdz ar to pašizmaksa šajā gadā ir augstāka. Gribētu pērn negūtos naudas ienākumus atgūt šajā gadā.

Intuitīvi jūtams, ka kāpj pieprasījums pēc pupu sēklām. Iemesls varētu būt saimnieku rudenī pārdotā pupu raža nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ. Sēklu tirgu gan var saprast vien tad, kad beidzas darījumi.

Prognozes rāda, ka Eiropā, vērtējot šā brīža situāciju, šajā gadā būs laba graudu raža. ASV nelabvēlīgie dabas apstākļi uz to cerēt neļauj. Vēl ir pārāk agrs šāgada ražas prognozēm. Ja atkal sāksies sausums, būs atbilstošas sekas. Lauksaimniecībā gan vienādu gadu nav, katrs ir atšķirīgs.

 

Rita Dzenovska, Varakļānu pagasta ZS Dzenīši saimniece:

– Ar bioloģiskajām metodēm audzējam ziemas rudzus, ziemas kviešus un ripšus 70 ha platībā. Kviešu laukā nesen skatījos – ir augi, kur no diviem dzinumiem dzīvs ir viens, ir arī augi, kur no trim dzinumiem dzīvi divi, bet ir arī beigti augi. Ziemā zeme nebija sasalusi, uzsniga sniegs biezā kārtā, augi bija lekni sazēluši un izsuta. Raža būs, tomēr ne vislabākā. Salīdzinājumā ar vairākiem konvencionālajiem ražotājiem mums nav melnu lauku.

Arī bioloģiskie lauksaimnieki lieto minerālmēslus, vien tiem ir dabīga izcelsme. Mēs vēl pirksim sēru un kelpaku, ko iesaka sakņu slimībām un auga imunitātes stiprināšanai. Kelpaku lietosim pirmoreiz. Tā cena ir 7000 eiro/t. Vai šie minerālmēsli ir no zelta? Kādām ir jābūt ražām, lai šo naudas ieguldījumu atpelnītu? Tā ir nesamērīga, daudzu starpnieku iesaistīšanas rezultātā izveidota cena. Jā, šis mēslojums ir veidots no izejvielām, kas aug jūrā, šo produktu ved no ASV. Vai tiešām ir tā vērts? Mēs pirmo reizi pirksim 30 litru kelpaka, mēģināsim.

No vasaras kultūrām sēsim auzas, zirņus, vasaras kviešus, griķus un miežus. Šajā gadā atjaunosim miežu un zirņu sēklu. Citām kultūrām izmantosim pašu saimniecībā audzēto sēklu.

 

Gundars Liepa, Salgales pagasta ZS Liepziedi saimnieks:

– Patlaban ir viens no retajiem gadiem, kad sējumi ir labi pārziemojuši. Uz laukiem nav peļķu izgulējumu, augi nav apsaluši. Mūspusē ir agrs pavasaris. Veģetācija ir sākusies desmit dienas agrāk, nekā ierasts. Vēsture gan atgādina, ka arī aprīlī naktī var iekost līdz pat -15 grādiem stiprs sals un saraustīt saknes. Ļoti ceram, ka tā nenotiks. Vienīgais riska nosacījums patlaban ir marta mēnesim neraksturīgi zemais gruntsūdens līmenis. Ražas lielums ir atkarīgs no tā, vai vasarā būs pietiekami daudz nokrišņu. Ja būs, tad varam cerēt uz rekordražu.

Uzsvēršu gan, ka priecāties var vien tad, kad lācis ir nošauts un āda nodīrāta.

 

Andrejs Nordens, Sabiles pagasta ZS Avotiņi saimnieks:

– Esmu iesējis ‘Skagen’ un ‘Edvins’ ziemas kviešu šķirnes 140 ha platībā. Lauki patlaban, 28. martā, izskatās ļoti labi. Kas būs tālāk – nezinu. Pērn pirmo reizi mēsloju ar slāpekli 12. aprīlī. Šajā gadā pirmo mēslojumu noteikti došu agrāk. Ļoti iespējams – jau nākamajās dienās. Kaimiņi jau to dara. Par rekordražu nedrīkst runāt! Tai vajag aizvadītās vasaras karstumu un lietu vienlaikus. Mēs, lauksaimnieki, esam atkarīgi no dabas apstākļiem.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Top aprīļa numurā

LA.lv