Dzīvesveids, Lauku sēta

Liepa, kļava, ābele? Kā tikt pie kārtīgas koka karotes

Kādus kokus var izmantot karošu gatavošanā, un kādi ir grebšanas paņēmieni? ROBERTS ALŪKSNĒ

“Pirms izvēlas materiālu karotei, jāsaprot, kādam mērķim to izmantos, kādi būs lietošanas apstākļi, kādas ir izgatavotāja prasmes un iemaņas šajā jomā. Vai nepieciešama viegla vai smaga karote, vai tās kātam jābūt stingram un masīvam vai vieglam un elastīgam. Lietošanas mērķis arī nosaka izgrebtās karotes tālāko apstrādi – tikai pulēšanu vai piesūcināšanu ar eļļu, padarot koka karoti ūdensizturīgu,” skaidro Tautas daiļamata meistars no Jaunjelgavas kokgriezējs Pēteris Graudulis.

Katram kokam savas īpašības

Karošu izgatavošanai bieži izmanto liepu, taču tas ir sliņķu koks, jo mīksts un līdz ar to plūksnains. Toties karotes ir vieglas, un arī izgatavošana sokas ātrāk. Vai tāda karote kalpos ilgu laiku? Visticamāk – ne.

Vislabākais koks ir kļava. Taču amatnieki ļoti reti ar to strādā – ļoti smalkās šķiedras dēļ tas ir ciets. Tāpēc no šā materiāla izgatavo nodilumizturīgas detaļas, piemēram, ēvelei.

Var izmantot arī osi – tam ir skaista šķiedra, taču jāizvēlas daļa pēc iespējas tālāk no serdes. Pretējā gadījumā būs daudz poru, kurās krāsies netīrumi. Tas pats attiecas uz ozolu. Šo koku izvēlas, ja nepieciešamas smagnējas, izturīgas karotes, piemēram, zivju barības maisīšanai.

Karotēm derēs arī bērzs – vidēji ciets koks, no tā izgatavotās karotes ir baltas. Tumšākas būs no gobas, tās šķiedra ir rupjāka, taču ļoti skaista. Arī akācijai ir skaista dzeltena koksne. No šā koka izgatavotās karotes lieliski iederēsies medus trauciņā. Tāpat skaista šķiedra būs vītolam.

Lai karotē neiesūktos ēdienu garšas, tās izgatavošanai jāizmanto blīva koksne. Klasika ir ābele, kļava, bumbiere, atsevišķu šķirņu plūmes. Jo smalkāka šķiedra, jo labāk. Tirgū nopērkamās visbiežāk ir darinātas no oša.

Interesants materiāls ir ceriņš. No tā var izgatavot ļoti plānus un elastīgus priekšmetus, taču grūti atrast piemērota resnuma ceriņu, kurš jau nebūtu saplaisājis. Izžāvēts ceriņš ir ļoti ciets.

Ar ko sākt

Karotes grebšanu vislabāk sākt, izgatavojot rupju sagatavi no mazāk izžāvēta koka un pēc tam žāvējot kādas darbojošās apkures ierīces tuvumā. Aptuveni mēneša laikā sagatave izžūs. Tad grebšanu pabeidz un karoti izslīpē.

Ar rokām vai frēzi

Darbarīki: cirvītis sagataves aptēšanai, kalti, greblis un ass nazis. Kaltiem jābūt ļoti asiem – tā, ka var bārdu nodzīt! Būs vajadzīgs arī dažāda raupjuma smilšpapīrs slīpēšanai. Iesācējam vislabāk izvēlēties mīkstāku koksni. Arī tad pirmās karotes izgrebšana var ilgt dienu vai pat vairākas. Otrā jau izdosies daudz ātrāk.

Protams, koka karotes var izgatavot arī ar datora vadītu frēzi. Tās dēvēju par 3D karotēm. Lielākā šo izstrādājumu problēma ir sekla smeļamā daļa, un bieži vien netiek ņemts vēra koksnes šķiedras virziens, kas tieši saistīts ar karotes izturību.

Šķiedra karotes platākajā daļā nedrīkst būt tās garenvirzienā – šāda karote ātri pāršķelsies. Karotes platajā daļā jābūt redzamiem ieapaļas formas šķiedru gredzeniem, savukārt kātā vēlami tieši garenvirzienā. Šādu koka gabalu, protams, grūti atrast, tāpēc kokgriezēji meklē māzerus – koka izaugumus, kuros šķiedra maina virzienu. No šāda materiāla izgatavo ļoti vērtīgas karotes, kas kalpos ilgu laiku – daudzus gadu desmitus. Apstrādāt māzeri ir ļoti grūti tieši šķiedru virziena maiņas dēļ.

Apstrādā ar eļļu

Kad karote rūpīgi noslīpēta, to vēlams piesūcināt ar lineļļu. Var izmantot arī rapša vai saulespuķu eļļu, taču šīs divas ar laiku var radīt nepatīkamu smaržu. Eļļa pirms uzklāšanas jāsakarsē (30–50 °C), lai tā labāk iesūcas kokā. Vislabāko efektu var iegūt, ja karoti eļļā vāra, – tad eļļa spēj iesūkties ļoti dziļi, pat cauri kokam. Šādi apstrādātu karoti var droši mazgāt – koksnes plūksnas neatdalīsies, un karote nekļūs asa.

Pievienot komentāru