Dzīvesveids, Lauku sēta

Kā uztaisīt biznesu no nekā. Čiekuru sīrups, zālītes un zedeņu žogi “Turaidās”

Durbes novadā, Dunalkas pagasta “Turaidu” saimniece Zigrīda Manteja ir ļoti uzņēmīga un dzīvespriecīga sieviete. Savulaik sākusi no nulles, ar ģimeni kopā izveidojusi zāļu tēju saimniecību. Sākumā visi pinuši arī zedeņu žogus, pēc tam iegādāti 11 bišu stropi, nupat sākuši domāt, kā praktiski pielietot baltegļu čiekurus. Saimniece labprāt uzņem ciemiņus un rāda, kā tēja top. Interese ir liela – brauc ne tikai latvieši no visiem novadiem, bet arī ārzemnieki.

Bagāts tas, kam pietiek

“Man ir 2,4 hektāri – vismazākā bioloģiskā saimniecība Latvijā. Pietiek, un atliek vēl, ko kaimiņam iedot. Ja pietrūkst platības, kur tējas lasīt, slēdzu līgumus ar bioloģiskajām saimniecībām un ejam viņu pļavās. Man visa ir ļoti maz, bet vienmēr esmu teikusi, – bagāts tas cilvēks, kuram pietiek. Esmu sākusi ar tējas iepakošanu mazos audekla maisiņos, tagad ir komplekts no tējas un medus. Produkciju pieņem pieci Rīgas ekoveikali un, protams, arī liepājnieki nesmādē, tā ir veselīga dāvana Ziemassvētkos,” lēš “Turaidu” saimniece un piebilst, ka tagad, rudenī, ieteiktu visiem padzert tēju maisījumus – pelašķus, liepziedus, raudenes, raspodiņus, kliņģerītes.

“Ļoti priecājos par ciemiņiem – viņiem rādu visu procesu, sākot jau ar to, kā tēja aug dārzā, dobēs, kā tiek sasmalcināta, vītināta, fasēta. Cilvēkiem ir ļoti liela interese,” priecājas Zigrīda un pastāsta, ka tējas esot lasījusi vienmēr, un šai procesā palīdzot tikai ģimene – vīrs Andris, dēls Andris, meitas Laura un Zeltīte. Tas ir kopīgs ģimenes darbs un to nevarot izdarīt neviens svešs.

No tējām varot arī miega spilvenus paveidot. Esot cilvēki, kuri interesējoties par bērnu matracīšiem – vai nevarot uztaisīt? “Tas ir ļoti dārgs prieks, tomēr brīnišķīgi ir tas, ka cilvēkiem ir interese. Tur var salikt visvisādas tējiņas iekšā – raspodiņu, balto āboliņu un citas. Bet man jau atkal gribētos jaunajiem vecākiem ieteikt, lai viņi paši kaut ko vairāk darītu. Ir tādas māmiņas, kuras grib atbraukt pie manis un redzēt, kā to dara. Skatās, mācās-dzīvē viss kaut kas var noderēt,” saka saimniece.

Laukos gan bieži vien bezdarbs un cilvēki esot izmisumā, taču darbu vienmēr var izdomāt. “Tam visam esmu gājusi cauri. Uzpinu 700 m zedeņu žogu kāpu stiprināšanai, piedalījos konkursā Ventspilī un uzvarēju. Ejam un darām, un nekad neesmu sūdzējusies ne par laikapstākļiem, ne problēmām, jo viss dzīvē ir tikai mūsu galvās. Joprojām mācos uzņēmējdarbību. Rucavā, piemēram, bija ļoti labs pasākums “Kā pārdot savu preci?” Ja neproti piedāvāt, vari sēdēt un neviens pakaļ nenāks. Esmu aktīva un mani pat aicina uz izstādi “Rīga Food”, uz skolām, pie senioriem uz tikšanos. Man ir sadarbība ar Bunku, Priekuli, Ezeri. Kādreiz braucu un rādīju, kā vispār var iesākt biznesu laukos ne no kā – pīt zedeņu žogus. Tas bija smags, fizisks darbs, bet to nenožēloju. Šodien joprojām man top skaisti zedeņu žogi, un tāds ir arī apkārt manai mājiņai,” palepojas saimniece.

Čiekuru sīrups

Tagad saimniece domājot, kā praksē pielietot čiekurus. Sētā baltegles izaugušas tik lielas, ka apdraudējušas māju. Nozāģējuši – un tagad ir zili un zaļi čiekuri kaudzēm. “Tos var apliet ar ūdeni un vārīt kā sīrupu. Divas dienas vienreiz aplej, otrreiz aplej un patur ūdenī, pieliek klāt cukuru un vāra kā sīrupu. Cukuru pievieno pusi uz pusi. Var pielietot arī kāju masāžām. Ieliek čiekurus četrkantīgā bļodā, aplej ar ūdeni, pievieno medu, sodu un dažādas tējas – tā var masēt kājas. Rīvē, smērē un kāda smarža! Domāju, ka arī sveces var mēģināt gatavot. Ieliek maskā, pieliek dakti klāt un iznāk kā svečturis. Es tagad to gribu apgūt,” stāsta saimniece.

Uzņemot viesus, esot viņiem sagatavojusi skaistos maisiņos noformētus čiekurus. Gudrām sievietēm pielietojums neesot jāskaidro. Viena, piemēram, teikusi – ielikšu skapī, ļoti labi smaržo. Cita pati vārīšot veselīgu sīrupu.

“Galvenais ir iedot cilvēkiem no savas mājas svētību, lai jūt, ka tādi čiekuri nevar nebūtībā aiziet. Bišu uzlējumus es gatavoju, un uzskatu, ka tas ir ļoti svētīgi. Kas ir bite? Svētība. Ja nebūs bites, nebūsim arī mēs. Šos kukainīšus vajag godāt un saglabāt. Tomēr ar bitēm katru gadu paliek grūtāk. Gadalaiks ir nepateicīgs. It kā viss ir kārtībā, bet nav ienesuma, jo tām nepatīk šāds laiks. Bites ir labas un saražo medu, cik man vajag mazumiņam – dāvanām man pietiek,” skaidro saimniece.


Foto Jānis Vecbrālis


Latvietis praktiskais

“Turaidu” saimnieki domā arī par skaistumu savā sētā. Piemēram, no vecā ozola, kuru nozāģēja, vīrs izveidojis glītus ķeblīšus. Malkas grēdas ar gaumi sakārtotas – lai visiem baudījums. “Zāļu tējas tagad lēni žūst iekurinātā pirtiņā. Taču šogad lēni žūst, jo ir mitrs. Bet esmu pacietīga – kur man jāsteidzas?” vērtē saimniece.

No tējām ne visi cilvēki varot lietot vienu un to pašu. Citam, piemēram, ļoti garšo piparmētras. Bet saimniece uzskata, ka ilgstoši piparmētras nevar lietot. Vajag ar pārtraukumiem vai vislabāk – jaukt ar citām tējām. “Ja ir iesnas vai klepus, iesaku iet pirtī un lietot čiekurus, kā kāju vanniņas. Čiekuriem pievienot sodu, sāli un ierīvēties ar medu. Un vienkārši dzert upeņu vai aveņu tēju. Ja sanervozējies, der vībotne un raudene. Ja nevar gulēt – kāpēc nepalietot apinīšus? Nevajag tikai apiņus vien. Vajag maisījumus. Lietot vismaz piecas dienas un jutīsiet – jā, tas ir. Ir tēja možumam – citronliāna. To lieto cilvēki, kuri nedzer kafiju. No rīta iedzer citronliānas tēju un visu dienu ir moži. Es cilvēkiem daudz ko piedāvāju, un viņi ieklausās manos padomos,” saka saimniece.

No Zigrīdas Mantejas zāļu tēju lādes

Pirts zāļu slotiņas
izmanto pirts gaisa aromatizēšanai un kā aromātu vannām. Tējas maisiņu ievieto traukā un aplej ar karstu ūdeni. Ļauj ievilkties 0,5 stundas – 4 stundām. Novilkumā mērcē pirtsslotu un novilkumu pievieno vannām.

Kaķumētras lapas izmanto apetītes rosināšanai , gremošanas un kuņģa darbības uzlabošanai, pielieto, lai mazinātu kuņģa un zarnu krampjus, vēdera uzpūšanos, novērstu sāpes menstruāciju laikā. Kaķumētru lieto arī saaukstēšanās gadījumos, elpceļa iekaisuma un bronhīta gadījumos. Augu uzskatījuši arī kā nomierinošu līdzekli bezmiega, nervozitātes, histērijas un melanholijas gadījumos.

Ārstniecības salvija
. Salvijas lapu biogēnajām vielām ir pretiekaisuma , antiseptiska, velkoša iedarbība. Tās veicina žults sekrēciju un gremošanas sistēmas darbību. Pavājina sviedru, piena un siekalu dziedzeru darbību, normalizē dzimumdziedzeru funkcijas, nostiprina nervu sistēmu. Lieto kuņģa un zarnu iekaisuma gadījumos gāzu izvadīšanai no zarnu trakta, aknu un žultspūšļa iekaisuma ārstēšanai, ja nepieciešams pārtraukt bērna zīdīšanu, procesa atvieglošanai, kas savukārt mazina piena sekrēciju. Nav ieteicams lietot grūtniecības periodā.

Parastā liepa.
Izvada no organisma kaitīgās vielas, saskalda, šķīdina baktēriju radītās indes. Liepziedu tēju lieto, ja bērns ir saaukstējies, moka bezmiegs vai klepus. Drogas satur ēterisko eļļu, gļotvielas. Liepziedus lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās gadījumos. Lieto arī mutes dobuma un rīkles skalošanai. Liepziedus ieteicams lietot stipra klepus gadījumā.

Piparmētru lapas.
Jau senajā Romā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās atsvaidzinošās iedarbības. Piparmētrai piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisuma iedarbību. Dziedniecībā no auga lapām gatavo zāļu tēju asinsrites uzlabošanai, sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa zarnu darbības traucējumu novēršanai. Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.

Ehinācija. Ziemeļamerikas indiāņi ehinācijas senatnē izmantoja pret klepu, kuņģa sāpēm, brūču dezinficēšanai. Uzskatīja, ka augam ir antiseptiska imunitātes stiprinoša iedarbība.

6 Komentāri

  1. Sakopta, remontēta māja, tāpat arī saimniecības ēkas, bruģis pagalmā – izbruģēti celiņi. Saimniecība ir reāli pievilcīga! Līmenis! Vairums apsaimnieko 500 – 800 ha, bet bruģēti pagalmi nebūs, vai pat mājai – saimniecības ēkām vēl šīfera jumti virsū būs. Bet te – stiprs cilvēks!

Pievienot komentāru