Laukos
Politika

Viedokļi. Kā vērtējat ikgadējo pusmiljona eiro piešķiršanu vienām un tām pašām lauksaimnieku NVO?1

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Valsts kontrole šā gada jūlijā ziņoja par Zemkopības ministrijā veikto revīziju, paužot bažas, ka ministrija ik gadu bez konkursa no gandrīz 800 lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības organizācijām teju 0,5 miljonus eiro lielu atbalstu piešķir vienām un tām pašām deviņām nevalstiskajām organizācijām (NVO) – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP), Zemnieku saeimai, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijai, Latvijas Jauno zemnieku klubam, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai, Lauksaimnieku apvienībai, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai un Latvijas Zemnieku federācijai. Lauksaimniekiem vaicājām, cik pamatots ir šāds naudas sadales veids.

Ivars Ādamsons, biedrības Lauksaimnieku apvienība valdes loceklis:

– Nekad nebūs tā, ka valsts atbalsta pietiks visām NVO. Zemkopības ministrs savulaik lēma – atbalstu saņem tās NVO, kas ir iekļautas Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē, un ap šīm organizācijām saimniekiem vajag pulcēties. Kas notiks, ja rīkos konkursu šā atbalsta saņemšanai? Izveidos 100 organizāciju naudas apgūšanai. Un kādus nosacījumus šajā konkursā izvirzīs? Mēs neesam baletdejotāji, lai piedalītos konkursā! Ir daudz lauksaimnieku organizāciju. Ir jābūt virzībai uz to, lai lauksaimnieki būtu pārstāvēti likumu veidošanā. Kādam ir jāuzņemas atbildība par šo darbu. Tā sauktās lauksaimnieku horizontālās organizācijas tiekas ar ministriju un Saeimas pārstāvjiem, diskutē. Ar 50 cilvēkiem runāt ir daudz grūtāk nekā ar 10 cilvēkiem. Izvirzīt nosacījumus atbalsta saņemšanai? Tie, kas tos neizpildīs, teiks – nav bijuši godīgi kritēriji. Tiem, kas izpildīs, viss būs kārtībā. Protams, ir jāpievērš uzmanība Valsts kontroles secinājumiem. Mums, lauksaimniekiem, šķiet, ka viss ir kārtībā. Jūtu attieksmi, ka lauksaimnieki ir ar kaut ko noziegušies, valstī citu problēmu nav. NVO saņemtais atbalsts nekur nepazūd – tas aiziet telpu īrei un darba samaksai. Visiem izdevumiem pretim ir attaisnojošie dokumenti.

Jānis Dzenis, Kokneses pagasta ZS Kalnavoti saimnieks:

– Man radies iespaids, ka Valsts kontrole nesaprot lauksaimnieku interešu pārstāvības būtību. Lauksaimnieku organizācijas visā pasaulē ir noteicošais spēks lauku politikas veidošanā. Latvijā lauksaimnieku organizāciju ir ļoti daudz, tās ir sadrumstalotas. Savulaik Zemkopības ministrija izvēlējās vispareizāko risinājumu, nosakot pašiem ražotājiem iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā. Lai viņi darbotos veiksmīgāk, piešķir valsts atbalstu. Politiskās partijas arī saņem naudu no valsts budžeta, un mēs pat nezinām, kas aiz tām stāv! Šo partiju programmas īsti par programmām saukt nevar, tās ir vīzijas. Kāds izdomāja, ka jāpiešķir nauda tiem politiskajiem spēkiem, kas pārvarēja 5% barjeru Saeimā. Par NVO piešķirto atbalstu notiek lauksaimnieku interešu lobēšana Latvijā un Briselē. Visu lauksaimniecības politiku patlaban veido Briselē. Mūsu pārstāvji dodas uz Briseli aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses. Valsts kontrole pilnībā neizprot sabiedrisko organizāciju lomu lauksaimnieciskajā ražošanā. Mūsu biroju darbiniekiem ir jāseko līdzi ministrijās notiekošajam un jānovada tas līdz biedriem. Jāformulē viedoklis un jāprot to aizstāvēt. Labs piemērs ir zemes kreditēšanas programma, ko izdevās iedzīvināt, vien sadarbojoties ar Zemkopības ministriju.

Mums ES politikā ir jāizcīna vieta zem saules. Latvijas saimniekam salīdzinājumā ar citu valstu lauksaimniekiem nekad nav bijuši vienādi konkurences nosacījumi. Kad mēs kļūstam spēcīgāki, aizvien rodas lielāki apdraudējumi. Nepietiek naudas. Mēs patlaban pat neesam sasnieguši vidējo ES atbalsta maksājumu līmeni. Ja vēl pret mums kāds cīnās, tas ir pretvalstiski un nepatriotiski.

Dīns Cielavs, Latvijas Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

– Valsts kontroles secinājumos ir liela daļa patiesības. Esošā NVO atbalsta sistēma ir sevi izsmēlusi, tā ir jāpārskata. Ir vai nu jāpaplašina atbalsta saņēmēju loks, vai arī jāizveido atbalstāmo organizāciju grupa pēc jauniem nosacījumiem. Ir jāizvērtē atbalstu saņēmušo biedrību ieguldījums savu biedru interešu aizstāvībā. Būtu jābūt tā, ka atbalstu saņēmušās NVO pārstāvētu iespējami plašāku Latvijas lauksaimnieku loku. Nedrīkstētu būt tā, ka naudas atbalstu saņem tie, kas visskaļāk bļauj. Svarīgs ir arī naudas izlietojums. Mūsu organizācija arī mācētu sadalīt 100 000 eiro, ja tos saņemtu. Lauksaimnieku NVO ir jābūt, un ir jābūt arī atbalstam tām. Daļa šo organizāciju jau patlaban darbojas efektīvi, tomēr varētu strādāt vēl efektīvāk.

Raivis Mačtams, Ances pagasta SIA Dreijmači saimnieks:

– Neesmu nevienas lauksaimnieku organizācijas biedrs un nesūdzos. Tas kopš laika, kad biju LPKS ABC projekts biedrs un šis tā sauktais kooperatīvs piekrāpa savus biedrus. Man nav pārliecības, ka citā organizācijā būs labāk. Valsts kontroles secinājumiem uzticos. Naudas dalīšana lauksaimniekiem un to organizācijām notiek ačgārni. Lauksaimnieku NVO būtu jācīnās, lai visu nozaru saimnieki saņemtu vienādu atbalstu, un pēc sasniegtā rezultāta tad arī vērtētu to efektivitāti.

Dzintra Lejniece, Latvijas cūku audzētāju asociācijas vadītāja:

– Paudīšu savu personīgo viedokli, asociācijā šo jautājumu neesam vēl pārrunājuši. Par Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem ir jāizdara secinājumi. Pēc šīs pārbaudes ir skanējuši personīgi apvainojumi. Man arī ir jautājumi, kurus uzdošu nākamajā LOSP valdes sēdē. Mūsu asociācija nav starp Zemkopības ministrijas piešķirtā atbalsta saņēmējiem. Tā teikt, neesam ne naudas izsaimniekotāji, ne arī privileģētie. Asociācija ir kooperatīvā sabiedrība un var nodarboties ar saimniecisko darbību. NVO vajag atbalstīt. Zinu, ka tās ļoti daudz naudas tērē saimnieku interešu aizstāvībai ES lauksaimnieku organizācijās. Lauksaimnieki diezgan skarbi ir uztvēruši teikto par atbalstāmo organizāciju klubiņu. Vairs jau nenotiek diskusija par lietas būtību. Laiki mainās, mums arī ir jāmainās.

Dainis Rūtenbergs, Penkules pagasta mazais lauksaimnieks:

– No deviņām NVO, kam regulāri bez konkursa piešķir valsts atbalstu, es atzīstu vien Latvijas Zemnieku federāciju un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju. Zemnieku federācijas pārstāvji uz Briseli dodas biežāk nekā Zemnieku saeimas cilvēki. Tātad neatzīstu esošo kārtību naudas dalīšanā. Piemēram, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai izejvielu iepirkumos vajadzētu vairāk piesaistīt Latvijas mazos ražotājus. Neesmu iestājies nevienā NVO, jo nepietiek laika darboties vēl papildus kaut kur citviet.

Marika Grīslīte, Īles pagasta SIA Krīgeri saimniece:

– Arī Latvijas Lauku sieviešu apvienībai, kur darbojos, agrāk piešķīra naudu dalībai Rāmavas izstādē. Šajā gadā šā atbalsta vairs nav. Secinām, ka nevaram atļauties pašas apmaksāt piedalīšanos. Iespējams, Zemkopības ministrijas rīcība ir pareiza. NVO būtu jāatbalsta pēc principa – vai nu visiem, vai nevienam. Kura NVO tad ir labāka nekā citas? Katrai NVO ir savi mērķi un darbi.

Es patlaban nedarbojos nevienā lauksaimnieku NVO. Esmu iecerējusi iestāties Latvijas Zemnieku federācijā. Iemesls – šī organizācija aktīvi atbalsta mazās saimniecības, kas ir atbildīgas par lauku pastāvēšanu, par to, lai tie nepaliek tukši. Mani ar savu enerģisko darbošanos pārliecina LZF vadītāja Agita Hauka. Var redzēt – viņai interesē tas, ko viņa dara.

NVO ir jāatbalsta tāpēc, ka to vadītāji nevar atļauties naudu pelnīt citviet. Vienam diviem aktīviem vadītājiem ir jāmaksā alga un jākompensē transporta izdevumi.

Jānis Cielava, Vērgales pagasta ZS Gausēni saimnieks:

– Es esmu vien Latvijas Sēklu audzētāju asociācijas biedrs. Šī organizācija no nozares ministrijas atbalstu nesaņem. Ja NVO pastāv, tad tām ir jāspēj sevi uzturēt no biedru naudām. Vai lauksaimnieku NVO cīnās arī par manu interešu aizstāvību? Cīnīties jau cīnās, tomēr – ko reālu paveic? Kad valsts NVO piešķir naudu, tad to vēlas visas organizācijas. Naudas deķītis ir tik liels, cik ir. Kad to smalcina daudzās daļās, saņēmējam nekas lāgā nepaliek. Zemnieku saeimu kā NVO, iespējams, vajag. Šī biedrība Briselē cīnās par lauksaimnieku interesēm. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija apvieno bijušos kolhozus. Neredzu šīs organizācijas atbalstīšanai jēgu. Vajadzētu atbalstīt visas NVO vai nevienu.

Kaspars Brauers, Vandzenes pagasta ZS Lejas saimnieks:

– Esmu biedrības Zemnieku saeima biedrs. Biedrībai ir atklātās valdes sēdes, kur apstiprina gada pārskatu un naudas izlietojumu. Vislielāko daļu biedrības naudas ienākumu veido biedru nauda. Ja kādi tēriņi interesē izsmeļošāk, var zvanīt grāmatvedei. Valsts kontroles secinājumi par apšaubāmu naudas izlietojumu bez konkursa ir nepamatoti. Vajadzētu vairāk uztraukties par Latvijas valsts mežu naudas izlietojumu vai par to, kas Latvijā stāv aiz atkritumu biznesa. Pieņemsim, ka ministrija rīkos konkursu naudas dalīšanai NVO. Esmu pārliecināts, ka konkursa komisijai būs jāmaksā par darbu. Visticamāk, beigās atalgojums būs lielāks nekā NVO piešķirtā naudas summa. Piekrītu, ka valstī ir pārāk daudz lauksaimnieku NVO. Piemēram, LOSP principā dara to pašu ko Zemnieku saeima. Lauksaimnieku organizācijās varētu organizēt pārtikas produktu darba grupu.

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops septembra numurā

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Kartupelis dzen asnus, ko darīt? Paņēmieni asnošanas ierobežošanai glabātavās
14 stundas
LE
LETA
Laukos
“Putnu fabrika “Ķekava”” iepazīstinās ar Latvijas un pasaules gaļas pārstrādes tirgus tendencēm
14 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Augu slimību un kaitēkļu izplatība augļu dārzos oktobrī
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits
38 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojušās par ugunspārtraukšanu Sīrijā
28 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
18 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
2 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
5 stundas