Laukos
Piensaimniecība

Viedokļi. Kā vērtējat “Piena ceļš” un Igaunijas “E-Piim” apvienošanos?0


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas piena ražotāju kooperatīva Piena ceļš un Igaunijas piensaimnieku kooperatīva E-Piim biedri vienbalsīgi lēmuši par kopīga kooperatīva E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited (SCE) izveidi pēc ES standartiem. Tas būs pirmais šāda veida kooperatīvs Baltijas valstīs. E-Piim SCE ir iecerējis arī būvēt jaunu piena pārstrādes rūpnīcu ar 1000 tonnu lielu pārstrādes jaudu dienā Igaunijas pilsētā Paidē. Latvijas piena ražotājiem vaicājām, kā viņi vērtē pirmā Latvijas–Igaunijas kooperatīva izveidi.

Jānis Auziņš, LPKS Māršava valdes priekšsēdētājs:

– Arī mūsu kooperatīvs bija iesaistīts šajā apvienošanās procesā. Kooperatīva pilnsapulcē ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsojām par apvienošanās sarunu turpināšanu. Vēlāk lēmām, ka pirmajā apvienošanās kārtā tomēr ar E-Piim neapvienosimies. Apvienošanās procedūra ir ļoti sarežģīta. Tā prasa ilgu laiku. Ar E-Piim ir parakstīts nodomu protokols, patlaban uz Igauniju pārdodam savu saražoto pienu.

Apvienošanās ar igauņiem ir vajadzīga tāpēc, ka jaunā piena pārstrādes rūpnīca Paidē darbosies daudz efektīvāk nekā citas patlaban E-Piim piederošās rūpnīcas. Ietaupījums uz pārstrādātā piena daudzuma un moderno ražošanas iekārtu rēķina būs 3 centi/kg, kas nāktu klāt pie piena cenas. Mani pārliecināja igauņu skrupulozā pieeja rūpnīcas būvniecības procesam, viņi to vērtēja četrus piecus gadus. E-Piim Igaunijas valsts piešķirto 20 milj. eiro atbalstu rūpnīcas būvniecībai ieguva konkursā un piesaistīja arī citus investorus. Piena pārstrādes rūpnīcas projekta mērķis ir iespējami tuvināt vidējo piena iepirkuma cenu vidējam ES dalībvalstu līmenim. Projekts būs dzīvotspējīgs, jo tā īstenotājiem ir pieredze un stratēģija stabilas piena cenas nodrošināšanai, tostarp arī piena krīžu laikā.

Es atbalstu kooperatīvu Piena ceļš un E-Piim apvienošanos. Zemnieki modernizējas, liek fermā slaukšanas robotus, lai kompensētu izmaksu sadārdzinājumu. Modernizācija ir vajadzīga arī piena pārstrādei. E-Piim esošās piena pārstrādes rūpnīcas pārbūvēt un modernizēt būtu dārgāk nekā uzbūvēt jaunu rūpnīcu. Paredzu, ka nākotnē kooperatīvu saplūšana turpināsies. Iemesls – ir jādarbojas efektīvāk nekā agrāk. Latvijā nav vajadzīgs tik daudz piena pārstrādes uzņēmumu, cik to ir patlaban.

Jānis Jēgers, Vaidavas pagasta ZS Zīvāni saimnieks:

– Esam kooperatīva Piena loģistika biedri. Arī mūsu kooperatīvs piedalījās apvienošanās sarunās. Piena ražotāju kooperatīvu apvienošanās ir pareizais darbības virziens, tāpēc E-Piim un Piena ceļa apvienošanās ir saprotams solis. Ar lielāku svaigpiena un piena produktu daudzumu ir vieglāk darboties tirgos un gūt izdevīgākus pārdošanas nosacījumus. Latvietis parasti ir pieradis darboties savrupi, pats par sevi. Abu kooperatīvu apvienošanās var iekustināt līdzīgai darbībai arī citus ražotājus. Tas ir vajadzīgs tāpēc, ka mūsu piena ražošanas daudzumi salīdzinājumā ar rietumvalstu kooperatīviem ir smieklīgi mazi.


Juris Pilveris, Auru pagasta AS Ziedi JP līdzīpašnie
ks:

– Latvijas kooperatīva Piena ceļš un Igaunijas kooperatīva E-Piim apvienošanās ir vērtējama ļoti atzinīgi vairāku iemeslu dēļ. Apvienošanās dēļ piena aprites ciklā būs mazāk starpnieku, tāpēc vairāk naudas varēs virzīt pašu vajadzībām. Jaunā rūpnīca ražos industriālos piena produktus. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būs jādarbojas kā pasaules līmeņa kooperatīvam. Piena pulveri var glabāt trīs gadus un saņemt bankas atbalstu. Ir izvēlēts pareizais darbības modelis – ražot pienu un pievienot tam vērtību. Zināms, ka abu kooperatīvu apvienošanās ietekmē mainīsies svaigpiena plūsmas virziens. Svaigpienu vedīs uz Igauniju, nevis uz Lietuvu. Ja jaunā rūpnīca darbosies bez pārtraukumiem, nebūs piena cenas svārstību. Abu kooperatīvu apvienošanās palielinās Latvijā pieprasījumu pēc piena. Šā iemesla dēļ kāps piena iepirkuma cena. ASV muitas tarifus redzu kā vienīgo riska nosacījumu veiksmīgai jaunās rūpnīcas produktu pārdošanai.

Dace Pastare, LPKS Māršava direktore:

– Precizēšu – vienota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas piena ražotāju kooperatīva izveide bija mana, nevis kāda cita iecere. To paudu jau pirms vairākiem gadiem. Formālais iemesls, kāpēc Māršava nevarēja piedalīties apvienošanās sarunās, bija neveikts starptautiskās auditorfirmas audits, kas maksā 33 000–34 000 eiro, kā arī Baltic Dairy Board mums nesamaksātā nauda par pienu, kas uzrādās kooperatīva bilancē. Igauņu kolēģi apgalvo, ka otrajā apvienošanās kārtā mums E-Piim kooperatīvam pievienoties būšot vieglāk nekā pirmajā kārtā. Vēlu izdošanos izveidotajam Igaunijas–Latvijas piena ražotāju kooperatīvam!

Māris Bošs, Naukšēnu pagasta ZS Tiltgaļi saimnieks:

– Man pašam ir vairākus gadus ilga sadarbības pieredze ar E-Piim. Ar sadarbību esmu apmierināts. Piena iepirkuma cena Igaunijā arī ir augstāka nekā Latvijā. Pienu Igaunijas kooperatīva pārstrādes rūpnīcai pārdodu tieši, bez starpniekiem. Man abu kooperatīvu apvienošanās nav pārsteigums. Apsveicami, ka piena pārstrādes uzņēmums piederēs zemnieku kooperatīvu grupai. Visticamāk, ir ņemts vērā, ka pēc apvienošanās kāps transporta izdevumi.

Ir redzams, ka latviešu kooperatīvi paši kopsaucēju atrast nevar. Piena ražotāju kopīgā interese ir saņemt iespējami lielāku maksu par pienu un pienu ekonomiski pārstrādāt.

Arī mūsu saimniecība ir uzrunāta iestāties E-Piim kooperatīvā. Esam ieņēmuši nogaidošu nostāju valodas barjeras dēļ. Esmu pārliecināts – nākotnē aizvien vairāk Latvijas lauksaimnieku kļūs par Igaunijas piena pārstrādes rūpnīcu piegādātājiem. Mēs gribam iestāties E-Piim kā kāda Latvijas kooperatīva biedri. Ja kaut kur iestājamies, tad vēlamies, lai tas būtu stabili un uz ilgu laiku. Mūsu agrākā sadarbība ar KS Trikāta KS un Valmieras pienu tāda nebija.

Edgars Silakalns, Bērzes pagasta SIA Agrofirma Zelta Druva valdes loceklis:

– Mēs ļoti piesardzīgi izturamies pret kooperatīvu apvienošanos. Latvijā agrāk ir bijuši vairāki pamācoši piemēri, kad no kooperatīvu apvienošanās vai moderna uzņēmuma uzbūvēšanas labuma piena ražotājiem nebija. Dzīve rādīs, kā notiks šajā reizē.

Imants Balodis, LPKS Straupe valdes priekšsēdētājs:

– Mēs par šo apvienošanos zinām tik daudz, cik stāstīts plašsaziņas līdzekļos. Apvienotā kooperatīva mērķis ir maksāt piena ražotājiem par pienu ES vidējai piena cenai iespējami tuvāku cenu. Nebūs viegli šo mērķi sasniegt. Mēs saviem biedriem jau patlaban maksājam gandrīz šādu cenu, tāpēc neredzam iemeslus iesaistīties apvienošanās procesā. Neesam līdzvērtīgi partneri, esam kā baltie zvirbuļi. Nav normāli, ka Baltijas valstīs par pienu maksā viszemāko iepirkuma cenu ES. Ja E-Piim kooperatīvam izdodas nodrošināt cenas kāpumu, apvienošanās ir vērtējama atzinīgi. Ceru, ka veiktie aprēķini par piena pārstrādes rūpnīcas Paidē būvniecības izdevīgumu ir pamatoti. Vissvarīgāk – lai ieguvēji no kooperatīvu apvienošanās un rūpnīcas būvniecības būtu piena ražotāji.

Dzintars Biziks, Beļavas pagasta ZS Laimiņi saimnieks:

– Vissvarīgākais piena ražotājam ir stabilitāte. Šis ir nopietns projekts. Ja tas aiziet pa pieskari, tad nezinu, kam šajā pasaulē var ticēt. Kooperatīvā viss ir atkarīgs no valdes darbošanās. Ja tā darbojas visu kooperatīva biedru interesēs, nevis velk deķīti uz savu pusi, ir zinoša, uzklausa lauksaimnieku viedokli, var darboties veiksmīgi. Viens zemnieks atsevišķi ar vienu paju kooperatīva darbību ietekmēt var maz. Nav šaubu, ka jaunā rūpnīca lielu piena daudzumu pirks no Latvijas. Tas varētu būt labs grūdiens mūsu piena nozarei, jo cena varētu kļūt stabilāka un kāpt, turklāt to justu visi piena piegādātāji. Cenas stabilitātes iemesls būs jaunās rūpnīcas ražoto produktu pārdošana globālajā tirgū. Ja vien šo produktu pārdošanu izdosies nodrošināt…

Raimonds Veinbergs, Krimuldas pagasta ZS Silmalas līdzīpašnieks:

– Igaunijas un Latvijas kooperatīvu apvienošanās ir atbalstāma. Ar nosacījumu, ka jaunā rūpnīca pienu pirks no Latvijas un pievienos tam vērtību. Svaigpienu kā izejvielu ir grūti eksportēt. Piena krīžu laikā nav tā, ka piena ir pārāk daudz, pārstrādes uzņēmumi tam mazina cenu.

Igauņiem ir labas iestrādes piena produktu pārdošanā uz Skandināvijas valstīm. Ja mūsu pienu pirks un pievienos tam vērtību, vietējā tirgū kāps svaigpiena cena.

Nevaru izskaidrot, kāpēc latvieši nevēlas vai neprot savā valstī izveidot Eiropas līmeņa konkurētspējīgu piena pārstrādes rūpnīcu. Bija neizdevies mēģinājums izveidot Latvijas pienu. Kad latvieši kaut ko izveido, viņi to pārdod.


Jānis Brantevics, Turlavas pagasta ZS Kalna Mikas saimnieks:

– Mūsu saimniecība nav saistīta ne ar vienu kooperatīvu. Jau 20 gadus sadarbojamies ar SIA Elpa Kazdangā. Esmu priecīgs, ka savulaik neļāvos vilinājumam un nesāku piena piegādes Baltic Dairy Board Bauskā, kas patlaban pienu vairs nepērk.

Jebkura attīstība, apvienošanās notiek uz labu. Pēc tā, kas notika ar piena pārstrādes uzņēmumiem Jelgavā un Bauskā, ticība jaunajam Latvijā ir mazinājusies. Ir tik daudz piekrāptu saimnieku, tāpēc viņus ir grūti iesaistīt kooperācijā un lielos kooperācijas projektos. Ja kooperatīvs ir liels, tam ir vieglāk darboties globālajā pasaules tirgū. Ja Piena ceļam ir laba sadarbība ar igauņiem, vissvarīgāk ir turpināt izaugsmi. Jaunā rūpnīca mazināšot piena pārstrādes izmaksas par 3 centiem, rēķinot uz kilogramu. Nevajag gan uzreiz domāt, ka šī naudas summa nāks klāt pie piena cenas. Ieguvums varētu būt tālākā nākotnē, nevis uzreiz. Jāmeklē ir arī jauni tirgi un jāveic citi naudas ieguldījumi.

Ingars Ronis, Bikstu pagasta ZS Kraujas saimnieks:

– Mūsu saimniecība nav iestājusies nevienā kooperatīvā, pienu pārdodam AS Tukuma piens, kas arī it kā pieder igauņiem. Mūsu sadarbība ir ilga un pozitīvi vērtējama. Iespējamais piena iepirkuma cenas kāpums par 3 centiem par kg liktu padomāt par iesaistīšanos šajā projektā. Vissvarīgākais piena ražotājam ir iepirkuma cena un tās stabilitāte. Tukuma piens tirgus svārstību laikā piena iepirkuma cenu maina ļoti pakāpeniski, to uzskatām par priekšrocību. Vērosim, kas notiks ar E-Piim jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projektu. Secinājumu izdarīšanai jaunās rūpnīcas darbību noteikti vajadzēs vērtēt vairāku gadu garumā.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv