Agroķīmija, Tīrums

Kā izaudzēt izcilu griķu ražu. Viss par mēslojuma niansēm

Aivars Pogulis, Mg.agr., Mg.oec., agronoms konsultants

Jebkura kultūrauga audzēšanā ir jādomā un jāorganizē mēslojuma lietošana atbilstoši attiecīgās saimniekošanas sistēmai (bioloģiska, integrēta, intensīva). Bieži sastopamais uzskats, ka kultūraugus var izaudzēt, nelietojot mēslojumu, ir īstermiņa saimniekošanas princips.

Konstatēts, ka, ilgstoši audzējot graudaugus bez mēslojuma, augsnes auglības degradācija attiecībā uz slāpekli iestājas pēc trim gadiem, bet attiecībā uz fosforu un kāliju pēc septiņiem astoņiem gadiem. Lai arī griķi, no vienas puses, ir samērā pieticīgs augs, tomēr, no otras puses, tas ir arī pietiekami kaprīzs, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.

Mēslojuma vajadzības pamatojums
Griķiem tāpat kā jebkuram kultūraugam ražas veidošanai ir nepieciešams noteikts daudzums barības elementu. Saskaņā ar Alda Kārkliņa un Ināras Līpenītes (2004) apkopotajiem datiem griķu riekstiņi ar tonnu ražas no augsnes iznes 20,5 kg slāpekļa, 7,6 kg fosfora un 7,8 kg kālija, bet ar tonnu salmu – 10,6, 6,6 un 23,1 kg attiecīgi minēto barības elementu. Kopējā (riekstiņi + salmi) augu barības elementu iznese (riekstiņu un salmu attiecība 1:2) slāpeklim ir 41,7 kg, fosforam 20,8 kg un kālijam 54,1 kg. Minētie normatīva skaitļi nepārprotami norāda uz to, ka arī griķiem augšanai, attīstībai un ražas formēšanai ir nepieciešams noteikts apjoms barības vielu.

Pētījumos LLU Zemkopības institūtā savulaik konstatēts, ka griķu riekstiņu raža no slāpekļa mēslojuma (amonija nitrāts) palielinājusies par 32%, no fosfora (granulētais superfosfāts) par 22% un no kālija (kālija hlorīds) par 6%. Kopīgi lietots slāpeklis ar fosforu ražu bija palielinājis par 40%, fosfors ar kāliju – par 30% un slāpeklis ar kāliju – par 27%. Visaugstākais ražas pieaugums tika iegūts, lietojot visus galvenos augu barības elementus kopā, – 69% (N30P40K60). Arī citviet pasaulē konstatēts, ka mēslojums griķiem sekmē ražas pieaugumu par 17–31%.

Pārsvarā Latvijas augsnes ir pakļautas podzolēšanās procesam, tajās arī visbiežāk tiek sēti griķi. Velēnu podzolētajās augsnēs ar vidēju iekultivēšanas līmeni riekstiņu raža palielinās par 0,6–0,9 t/ha, bet labi iekultivētās – par 0,4–0,6 t/ha. Šajās augsnēs parasti ir jānodrošina viss augu barības elementu komplekts, bet, kā tiek uzsvērts, galvenā loma ir kombinācijai slāpeklis–fosfors.

Neraugoties uz to, ka mēslojums sekmē griķu ražas pieaugumu, to būtiski ietekmē arī attiecīgā gada meteoroloģiskie apstākļi. Kā rāda LLU Zemkopības institūtā (1996.–2001.) iegūtie griķu izmēģinājumu rezultāti, audzējot griķus parastajā rindsējā un sējot maija III dekādē, variantā bez mēslojuma lietošanas dažādām griķu šķirnēm raža bija robežās no 0,53 t/ha līdz 3,33 t/ha. Tika konstatēts, ka laukos ar vidēju iekultivēšanas pakāpi gados ar nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem griķu riekstiņu raža <1 t/ha, nelietojot mēslojumu, tika iegūta 50–57% gadījumu, savukārt ar NPK minerālmēslu izmantošanu šāda raža bija vien 14–25% gadījumu. Arī šie rezultāti norāda, ka mēslojums ir ražas iegūšanas garants tad, kad pieviļ attiecīgā gada laika apstākļi.

Kad jāiestrādā mēslojums?

Mēslojuma optimālie iestrādes laiki ir atkarīgi no izvēlētās mēslojuma lietošanas metodēm. Klasiskajā variantā visu plānoto normu iestrādā pamatmēslojumā līdz griķu sējai. Tomēr, lai sekmētu lietoto barības vielu pilnvērtīgāku izmantošanos un mēslojuma lietderīgāku lietošanu, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāks nosacījums ekonomiskai saimniekošanai, ir plānoto mēslojuma normu sadalīt vairākos paņēmienos – daļu pamatmēslojumā, daļu reizē ar sēju, daļu 10–15 dienās pēc dīgstu parādīšanās, visbiežāk pumpurošanās stadijā–zarošanās sākumā, daļu virsmēslojumā vai mēslojumu iestrādāt kādā no minētajiem etapiem.

Attīstības posmā no dīgstiem līdz ziedēšanai no kopējās barības vielu vajadzības griķi patērē apmēram 60–65% slāpekļa un kālija un 40–45% fosfora. Intensīvs fosfora un kālija patēriņš sakrīt ar intensīvu virszemes masas attīstības periodu un atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem iestājas 20.–25. dienā pēc dīgstu parādīšanās, un turpinās viesu riekstiņu ienākšanās laiku. Parastajā rindsējā (visbiežāk Latvijā sastopamais griķu sējas veids) virsmēslojumā var iestrādāt slāpekļa mēslojumu vai viegli šķīstošu NPK mēslojumu ar normu 10–15 kg/ha N, ko vislabāk veikt pirms ziedēšanas sākuma.

Mēslojuma normu izvēles aspekti

Mēslojuma optimālās normas mēdz būt samērā plašā diapazonā, ko ietekmē augsnes veids, tā iekultivēšanas pakāpe, nodrošinājums ar organisko vielu, nodrošinājums ar augiem nepieciešamajām barības vielām un citiem faktoriem, piemēram, vieta augu maiņā, vai vēlamajiem sasniedzamajiem kvalitātes nosacījumiem.

Slāpeklis. Griķi ir ļoti atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu. Ieteiktais slāpekļa normas diapazons ir ļoti plašs, tas svārstās no 0 līdz 90 kg/ha N, bet A. Kārkliņa un Antona Ružas (2013) sastādītajā brošūrā Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi norādīts, ka slāpekļa norma atkarībā no plānotās ražas lieluma variē no 25 līdz 70 kg/ha N. Izvēloties slāpekļa mēslojuma normu, ir jāņem vērā augsnes iekultivēšanas pakāpe. Atbilstošajā situācijā slāpekļa norma jādiferencē gradācijas ietvaros atkarībā no audzētajiem priekšaugiem un tiem piemērotās mēslošanas sistēmas, jo griķi spēj labi izmantot arī no priekšaugiem uzkrāto un neizmantoto mēslojuma daļu, īpaši to, kas paliek uz nākamajiem gadiem no organiskā mēslojuma.

Fosfors. Ja augsnē fosfora daudzums ir mazāks par 100 mg/kg, fosfora mēslojuma norma ir 50–60 kg/ha P2O5, bet, ja fosfora ir vairāk par 200 mg/kg augsnes – fosfora norma ir 15–20 kg/ha P2O5. Savukārt A. Kārkliņa un A. Ružas jau minētajā brošūrā norādīts, ka atkarībā no augsnes nodrošinājuma ar fosforu tā norma variē no 10 līdz 80 kg/ha P2O5. Ja augsnē fosfora daudzums tiek novērtēts kā vidējs, riekstiņu ražu nevar plānot lielāku par 3 t/ha. Griķiem fosfors ir aktuāls jau dīgšanas laikā, taču lielāka nepieciešamība pēc fosfora ir veģetācijas otrajā pusē. Lai arī griķi fosforu spēj paņemt no augsnē esošajiem grūti šķīstošajiem fosfora savienojumiem, tomēr mazs un ļoti mazs fosfora daudzums augsnē būs par šķērsli, lai griķi spētu parādīt savu iespējamo ražas potenciālu. Pētījumos noskaidrots un rekomendācijās iesaka nelielu fosfora normu (10–15 kg/ha P2O5) iestrādāt reizē ar griķu sēju. Ja augsnē agroķīmiskās analīzes uzrāda fosfora daudzumu >160 mg/kg augsnes, tad šādā situācijā griķi pilnā mērā spēj sevi apgādāt ar nepieciešamo fosfora daudzumu ražas veidošanai.

Kālijs. Griķi ir kāliju prasīgs kultūraugs. Ja augsnē kālija ir mazāk par 100 mg/kg, fosfora mēslojuma norma ir 90–100 kg/ha K2O. Savukārt A. Kārkliņš un A. Ruža savā brošūrā Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi norāda, ka atkarībā no augsnes nodrošinājuma ar kāliju tā norma variē no 15 līdz 100 kg/ha P2O5. Ja kālija daudzums augsnē ir mazs vai ļoti mazs, kā arī augsnē ir maz fosfora, nerekomendē plānot griķu riekstiņu ražu lielāku par 2,5 t/ha. Kālija mēslojums ir svarīgs smilts un mālsmilts granulometriskā sastāva augsnēs. Jāizvairās no hloru saturošiem kālija mēsliem, it īpaši gadījumos, kad nepieciešams lietot lielas kālija mēslojuma normas.


Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

"Agro Tops" jūnija izdevuma vāks
“Agro Tops” jūnija izdevuma vāks

Pievienot komentāru