Dārzeņi un augļi, Dārzeņkopība

Vai Latvijas tirgus zemniekam vēlīgs? Saimnieki par ražu un sezonas strādniekiem

Svārstīgie šīs sezonas laikapstākļi pat pieredzējušiem saimniekiem traucēja noteikt pareizus sēšanas un stādīšanas laikus, līdz ar to kartupeļu, sīpolu, gurķu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad nav tā labākā. Tādēļ jautājām, kāds iznākums sagaidāms un ko zemnieki kopumā domā par savas produkcijas tirgu un nepieciešamo sezonas strādnieku skaitu.

Jānis Burtnieks, Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta z/s “Limbas” īpašnieks:
Mums nav liela platība – 7 ha dažādu dārzeņu kultūru. Visvairāk ir kāpostu, biešu, burkānu un sīpolu. Kāpostu lauki izskatās normāli, raža būs. Stādām visas šķirnes – no agrīnām līdz vēlajām. Agrās šķirnes ar tādu aprēķinu, lai varētu tirgot tūlīt pēc Jāņiem. Bet burkāni un bietes šopavasar dīga neparasti ilgi, un grūti pateikt, kāda būs raža. Audzējam arī ziedkāpostus, kolrābjus, puravus – lai pircējam varētu piedāvāt pēc iespējas lielāku sortimentu. Piecus strādniekus algojam visu gadu. Sezonas laikā visvairāk palīgu vajag pie pamatkultūrām – kāpostiem, bietēm, burkāniem. Ar strādniekiem ir grūti, jaunajiem tāds vienkāršs darbs vairs nepatīk, arī vecākajiem savi niķi, bet pašu pagasta sievas darbiem salasām.
Latvijas tirgus pret pašu zemniekiem nemaz nav vēlīgs, mūsu ražotāju izspiež ievestā prece, un gadiem nekas nemainās. Mana saimniecība jau ilgāku laiku strādā ar vairumtirdzniecības bāzi SIA “Lietas MD”, tai pamatbāze ir pie Rīgas – Buļļos, bet produkciju ved uz Valmieru un Daugavpili. Paša saimniecībai uzņemties tirgošanu būtu pārāk sarežģīti.

Zigfrīds Krieviņš, Cesvaines novada Cesvaines pagasta z/s “Sviķi” īpašnieks:
Mēs pie saviem 20 ha dārzeņu turamies. Lielākās platības ir ar kāpostiem un bietēm. Laikapstākļi tiešām bija nepateicīgi. Ne jau tikai agrajā pavasarī – arī jūnija vēji traucē strādāt, nevar nomiglot, kad tas vajadzīgs. Kaut arī burkāni nav lielākā platība, bet tie ir sliktāki nekā parasti – nedīga, nācās pārsēt. Kartupeļu stādījumi neizskatās tik spēcīgi kā parasti, kaut arī sēkla bija laba – lēni dīgst, ceri izretojušies. Domāju, varbūt šķirnes vainīgas, bet citu gadu tās pašas tomēr auga labi…
Mums ir 15 strādnieku, tas ir, mūsu saimniecība šiem cilvēkiem dod darbu. Bet ap­­stākļi ražotājam liek saprast, ka dārzeņi nav tā produkcija, kas ļauj pelnīt. Vai tā ir “Zaļā karotīte” vai integrētā audzēšana – mēs, audzētāji, esam uzņēmušies saistības, kas jāpilda.
Kāds ir ieguvums? Vietējais ražotājs ir atkarīgs no ievestās preces, kura nezin kāpēc arvien ir lētāka par mūsējo, bet es zinu, ka tik lēti izaudzēt dārzeni nav iespējams. Mums ir pilnīgi neticami iepirkumi, kad priekšroka tiek firmai, kas, piemēram, nodarbojas ar loģistiku un kam ar audzēšanu nav nekāda sakara. Esam redzējuši, kā tas ir citās valstīs. Somijā veikalā nebūs to importa dārzeņu, ko var izaudzēt pašu valstī – lūk, tā ir vietējā tirgus aizsardzība! Polijā ir atbalsts eksportam, un, visticamāk, poļi to var atļauties, jo viņiem ir savi minerālmēslu, savi būvmateriālu uzņēmumi. Mēs maksājam 21% pievienotās vērtības nodokli, poļiem tie ir 15%. Tā ir liela starpība, un gribētos, lai mūsu valstī vispirms atcerētos ražotāju, kurš algo darbiniekus, maksā nodokļus, un tādā veidā būtu jānotiek arī budžeta veidošanai – sākot ar ražotāju un viņa attīstībai labvēlīgiem apstākļiem.

Vilnis Vehi, Valkas novada Ērģemes pagasta z/s “Purmaļi” īpašnieks:
Manas saimniecības kopējā dārzeņu platība ir 12,5 ha lauka dārzeņu, visvairāk kāpostu – ap 6 hektāriem. Izskatās, ka viss sētais normāli sadīdzis. Ja salīdzinu ar pagājušo gadu, stāvoklis bija sliktāks, jo pavasarī turējās sausums, šogad mitruma bijis diezgan. Ziemeļvidzemē sējas un stādīšanas laiks atšķirībā no citiem novadiem aizkavējas par nedēļām divām. Varbūt tāpēc mūs pasargā vēlākā sēja, jo vairs nav tik jūtamas aukstuma un siltuma svārstības. Audzēju 13 ha vidēji agrīno kartupeļu šķirnes – arī to stādījumi labi sadīguši.
Man ir mājražošanas sertifikāts, ražoju skābētus un sautētus kāpostus, mazsālītos gurķus. Šo produkciju, dārzeņus un kartupeļus pārdodu divās savas saimniecības tirdzniecības vietās Valkā – divreiz nedēļā. 70–80% preces nopērk igauņi. Ja tāda pieprasījuma nebūtu, klātos grūti. Pastāvīgi algoju sešus septiņus strādniekus, vajag arī sezonas palīgus.

Artūrs Eriņš, Rēzeknes novada Dricānu pagasta z/s “Pumpuri” īpašnieks:
Esam samazinājuši dārzeņu platības, bet kartupeļus audzējam 9 ha. Agrās šķirnes stādījām ātrāk, vēlās pēc pavasara salnām. Kartupeļi slikti aug, ja tos stāda aukstā zemē, tāpēc jānogaida brīdis, kad augsne ir iesilusi. Mums arī vēlāk stādītie ir strauji sadīguši, jo lietus mūsu apvidū nolija vairāk nekā citos novados un salnas nebija niknākas par mīnus 4–6 grādiem. Mums kartupeļi stādīti augstākās vietās, kur salnas tik ļoti nekaitē. Bet temperatūras gan pavisam tuvā apkārtnē ļoti atšķiras – pie mums mīnus 1 grāds, bet kilometru tālāk par vairākiem grādiem aukstāks. Daudzi zemnieki pieļauj kļūdu ar pārlieku steigšanos: iestāda agri, bet zeme nav iesilusi, naktīs auksts, dienā silts, un kartupelis trāpa uz šiem stresiem. Reizēm kāds ielicis kartupeļus zemē trīs nedēļas agrāk nekā mēs – mums raža laba, viņam nekā. Jāmēģina no­trāpīt īsto brīdi – tā visa zemnieka gudrība. Burkānus un bietes tagad sējam pa trešdaļai hektāra. Kartupeļus stāda, izvago un kopj tēvs, tur viss kārtībā, bet pie dārzeņiem tomēr vajag sezonas strādniekus. Ar tiem ir kā nu kuru reizi. Šodien pat – vajadzēja būt sešiem palīgiem, bet strādā tikai divi. Taču darbs ir jāpadara, un tad izlīdzamies, kā varam…

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā

2 Komentāri

  1. Brīvi laižam Latvijā pamatīgi subsidēto preci Latvijā, paši čakli jo čakli apgriežam jau tās pašas 5reiz mazākās subsīdijas, un ceram uz izrāvienu. Un izrāviens notiek. Zeme izpārdota ārzemniekiem tie nāk ar saviem kapitāliem, Latvijas laukus pārvērš milzu masīvos, indē uz nebēdu, paaudžu pēctecība pārcirsta, Bez lauku rūdījuma nez vai sanāks sezonas strādnieki, cilvēki masveidā pamet dzimto sētu. skolu un medicīnas aprūpes tīkls laukos irst pa visām vīlēm, nodrošinot šo notikumu neatgriezeniskumu. Tāds ir pirmo 30 gadu kopsavilkums Latvijā.

Pievienot komentāru