Laukos
Dārzeņi un augļi

Kailsals līdz šim vairumam dārzu nav īpaši kaitējis 16

Foto Itar-Tass/Scanpix/LETA

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai vairumam dārza kultūru kailsals būtu vērā ņemami kaitējis, sacīja Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

“Šie apstākļi, kas ir gaisa temperatūra robežās līdz mīnus desmit grādiem, praktiski lielāko daļu kultūru neapdraud. Kad temperatūra pazemināsies vēl vairāk, varam sākt skatīties uz to kā risku, bet šobrīd ir ziema un šajā gada laikā mīnusiem ir jābūt,” sacīja Narvils.

“Labvēlīgi ir tas, ka sals nāk pamazām un līdz ar to tas mazliet izceļ ārā lieko ūdeni, kļūst sausāks un gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski. Tas nav tik ļoti bīstami. Augu sakņu sistēma var paspēt adaptēties šādos apstākļos,” teica agronoms.

Dažādos dārzos situācija gan ir atšķirīga atkarībā no tā, kāds ir kopējais mitruma līmenis un kādas bijušas iespējas novadīt liekos lietus ūdeņus. “Ja iespējams, bija vēlams novadīt virszemes noteces uz zemākām vietām – tas noteikti bija jādara, kaut vai izmantojot elementārus mehānismus. Ja lieko ūdeni nebija iespējams novadīt, atliek cerēt, ka saistībā ar salu pamazām ūdens līmenis kritīsies,” viņš sacīja.

Tāpat Narvils atzina, ka pret kailsalu daudz izturīgāki par sētajām kultūrām ir ilggadīgie stādījumi. Īpaši bīstams kailsals var kļūt Kurzemes pusē, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu. Pārējā Latvijas daļā, kur izveidojusies kaut neliela sniega kārta, satraukumam līdz šim nav bijis pamata. Tomēr precīzi pateikt, vai un cik lielā mērā kailsals šoziem ietekmējis dažādas augļkoku un ogulāju kultūras, varēs izvērtēt tikai pavasarī.

Ilggadīgos stādījumus, ziemcietes un daudzgadīgos dārzeņus pret lielāka kailsala bojājumiem ir iespējams pasargāt, izmantojot mulču. Mulčējot augus ziemai, jāplāno 8-12 centimetru biezs mulčas slānis. Derēs sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, kā arī koku zāģskaidas, ēveļskaidas, šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas.

Viņš arī piebilda, ka šā gada augļkoku un ogulāju ražu lielā mērā ietekmēs klimatiskie apstākļi turpmāk. “Ja uznāk lielāki aukstumi tieši pavasara periodā, kad pumpuri sāk piebriest un tuvojas ziedēšanas laiks, var tikt bojāti gan ziedpumpuri, gan atsevišķi jaunie nenobriedušie veģetatīvie dzinumi. Šobrīd gan ir ļoti grūti pateikt, kāds laiks būs vēl pēc diviem mēnešiem,” sacīja Narvils.

LA.lv