Laukos
Dārzeņi un augļi

Kaitēkļi, kas bojā plūmes 0


Plūmju tinējs plūmē
Plūmju tinējs plūmē
Foto: ilze Grāvīte

Edīte Jākobsone, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Karote darvas sabojā visu medus mucu – patiess teiciens arī attiecībā uz plūmēm. Izvēlīgāka patērētāja viedokli par gardajiem augļiem var sabojāt pat viena tārpaina plūme. Biežāk sastopamie tārpi plūmēs ir plūmju augļu tinējs Grapholita funebrana, kā arī gaišā un tumšā plūmju zāģlapsene Hoplocampa flava un Hoplocampa minuta.

Plūmju augļu tinējs

Tas ir neliels pelēcīgs tauriņš. Kaitīgā stadija ir kāpurs, kas ir viegli sārts ar gaišāku vēderpusi un tumši brūnu galvu. Pieaugušie tauriņi izlido plūmju aizmešanās laikā. Tie lido, pārojas un dēj olas uz augļaizmetņiem, kad vakara krēslā temperatūra vairs nekrītas zem 15 oC. Kāpuri atkarībā no temperatūras izšķiļas 9–15 dienu laikā un iegraužas augļ­aizmetņos, kur barojas ar mīkstumu ap kauliņu. Bojātā plūme iegraušanās vietā sveķojas, pāragri nogatavojas un nobirst.

Nobriedušais kāpurs Latvijas apstākļos parasti izlien no plūmes un mizas plaisās vai sekli augsnē auž kokonu, kurā pārziemo, pavasarī iekūņojas un atkal izlido. Centrāleiropā pirmās pavasara paaudzes kāpuri neziemo, bet uzreiz iekūņojas, un pēc 10–15 dienām izšķiļas otrās paaudzes tauriņi, kas atkal lido, dēj olas, un plūmes turpina bojāt otrās paaudzes kāpuri. Klimata izmaiņu izraisītajās garās un siltās vasarās ļoti iespējams, ka arī Latvijā attīstīsies plūmju augļu tinēja otrā paaudze.

Plūmju augļu tinēja lidošanas aktivitāti var novērot, izmantojot lamatas ar mātīšu dzimumferomonu dispenseriem. Nav izstrādāti kritiskie sliekšņi, bet lidošanas sākuma laika noskaidrošana ļauj aprēķināt, kad jāveic apstrāde ar reģistrētiem insekticīdiem. Parasti apstrādi iesaka veikt 9–15 dienas pēc aktīvas lidošanas sākuma. Dabiskie ienaidnieki ir putni un derīgie kukaiņi.

Tumšā un gaišā plūmju zāģlapsene

Tumšās un gaišās plūmju zāģlapsenes attīstība un kaitīgums ir līdzīgi. Abas zāģlapsenes izlido plūmju ziedēšanas laikā un dēj olas uz ziedgultnēm. Pēc 10–14 dienām izšķiļas gaiši (nekad sārti) kāpuri, kas iegraužas plūmju augļaizmetņos un izēd kauliņu. Kamēr kauliņi ir mīksti, kāpurs barojas ar tiem, pēc tam ēd arī augļa mīkstumu un sabojā līdz pat piecām plūmēm. Augļi ar izēstajiem kauliņiem pie mazākā pieskāriena birst. Kad kāpurs nobriedis, tas pamet plūmes un ierokas augsnē, auž kokonu un pārziemo. Masveidā savairojas pēc mitriem gadiem.

Lai novērtētu zāģlapseņu invāzijas dinamiku, izmanto baltas līmes lamatas, ko izvieto aptuveni nedēļu pirms plūmju uzziedēšanas. Invāzijas ir īpaši postīgas, ja lidošanas maksimums sakrīt ar plūmju ziedēšanas maksimumu, tādā gadījumā var lietot reģistrētu insekticīdu uzreiz pēc ziedēšanas.

Plūmju audzētājiem abu kaitēkļu ierobežošanai īpaši ir jāpievērš uzmanība fitosanitārajiem pasākumiem. Kaitēkļu bojātie augļi vāji turas zaros, un liels to skaits stiprākā vējā vai purinot nobirst zemē ar visiem kāpuriem. Kāpuri neilgi – dažas dienas – turpina attīstīties kritušajos augļos, vēlāk tos pamet un pārziemo. Tādēļ bojātie nokritušie augļi sistemātiski un nekavējoties jāsavāc un jāiznīcina.

Augļus var aprakt vismaz 30 cm dziļumā vai kompostēt slēgtā komposta tvertnē. Kaitēkļu pārziemošanu un attīstību traucē arī vainagu zonas frēzēšana vai rušināšana rudenī un pavasarī.
Vairāk par plūmēm lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā

LA.lv