Laukos
Dārzeņi un augļi

Kaitēkļu izplatība augļu dārzos augustā 0

Bumbieru kraupja bojājums. Foto: M.Bērziņa

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Līdz augusta sākumam, pateicoties karstajiem, sausajiem laika apstākļiem un pārdomāti un laikus veiktajiem fungicīdu smidzinājumiem, uz āboliem un bumbieriem kraupja attīstība novērota ekonomiski nenozīmīgā daudzumā. Šomēnes, ja dārzā ir no kurienes attīstīties sekundārajai infekcijai, vēlās rudens un ziemas šķirnes vēl iespējams aizsargāt pret kraupi, veicot atbilstoša fungicīda smidzinājumu un ievērojot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai.

Dažkārt uz augļiem vērojami stipri kraupja bojājumi – no tiem veidojas plaisas augļu mizā. Plaisas pievilina lapsenes, mušas un citus kukaiņus, kas savukārt pārnēsā augļu parastās puves ierosinātājus, jo apmeklējuši arī bojātos augļus. Minētā puve spēcīgas infekcijas gadījumā bojā arī augļu koku zarus, kas augustā nokaltuši, bet kopā ar lapām šobrīd atrodami vainagos. Slimie zari likvidējami, citādi tikai vairos infekcijas materiālu nākamgad. Bumbieru stādījumos šogad reti kurā dārzā atrodamas bumbieru-kadiķu rūsas pazīmes uz lapām. Ja infekcija augustā sāks attīstīties, tad jauniem un maziem kociņiem lapas ar slimības pazīmēm var nolasīt, lai neveicinātu infekcijas izplatīšanos. Ierobežot, protams, nav iespējams sporu pārvietošanos pa gaisu, bet augustā šīs lidotājas vēl tikai attīstās un briest.

Šogad ķiršu dārzos nobrieda bagātīga ķiršogu raža. Ja ķiršu stādījumos redzami nokaltuši zari, tad tas nav no pārbagātās ražas, bet tajos ir izplatījusies pelēkās puves jeb ķiršu mēra infekcija. Dažkārt ķiršu vainagos redzamā priekšlaicīgā lapu dzeltēšana arī nav vis saistīta ar rudens iestāšanos, bet ir ķiršu lapbires pazīme. Pēc ražas novākšanas abas minētās slimības iespējams ierobežot ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu.

Domājot par kaitēkļu populāciju blīvuma samazināšanu dārzā, vajadzētu savākt un izvākt no tā jau pirmos kaitēkļu sabojātos nokritušos augļus un šīs darbības regulāri turpināt līdz vēlam rudenim. Tādējādi samazinātos ābolu un plūmju tinēju, zāģlapseņu, pīlādžu tīklkožu un ķiršu mušu izplatība, jo šo kaitēkļu kāpuri, reizē ar bojāto augli nokrituši zemē, savu mājvietu pamet un iekūņojas augsnē līdz pavasarim. Arī apdobju rušināšana un regulāra zāles pļaušana nepatiks jau iekūņoties sākušajiem kaitēkļiem.

Pēc krūmogulāju ražas novākšanas jāpadomā arī par to veselību, sevišķi dārzos, kur uz lapām šobrīd un iepriekšējos mēnešos bija izplatījušās lapu plankumainības, rūsas, ērkšķogu Amerikas miltrasa. Atbilstoša fungicīda smidzinājums ierobežos slimību izplatību. Arī krūmogulāju kalstošie zari nerodas no ogu pārbagātības, bet, visticamāk, zaru serdē barojušies jāņogu stiklspārņa kāpuri – tie neatjaunosies, tāpēc zari izzāģējami.

Zemeņu stādījumos lapas nopļaujamas un iznīcināmas, ja tās stipri bojājusi zemeņu miltrasa, zemeņu lapu brūnplankumainība vai baltplankumainība vai savairojušās tīklērces un zemeņu ērces.

Informācija no visu Latvijas reģionu laukiem un dārziem par kultūraugu izplatītāko slimību un kaitēkļu sastopamību ir aplūkojama VAAD mājas lapā noverojumi.vaad.gov.lv.

Vairāk par augu aizsardzību lasiet šeit

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Eurostat”: Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kāpums nekā vidēji ES
1 diena
LE
LETA
Laukos
Alus ražošana Latvijā deviņos mēnešos samazinājusies par 4,4%
1 diena
LE
LETA/LA.lv
Laukos
Jelgavā par septiņiem miljoniem eiro plāno būvēt veģetārās pārtikas ražotni
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā jāsargā demokrātija, vairoties no graujošā populisma
4 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Arhibīskaps Vanags Latvijas iedzīvotājiem simtgadē vēl vairāk uzņemties atbildību un novērtēt sasniegto
2 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Noskaties! Kā Somija sveic Latviju simtgades svinībās
21 minūtes
LA
LA.lv
Kultūra
Filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā: strēlnieku grims un kostīmi
34 minūtes