Laukos
Dārzeņi un augļi

Kaitēkļu un slimību attīstība lauka pupu sējumos aizvadītajā sezonā0


Pupu sēklgrauzis.
Pupu sēklgrauzis.
Foto: Inese Liepiņa

Inese liepiņa, VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Lauka pupu sējumiem atvēlēto platību lielums katrai saimniecībai ir atšķirīgs. Audzēšanas tehnoloģijas, pieredze un zināšanas ir dažādas, tāpēc nereti šā kultūrauga audzēšanā katru jaunu sezonu ne vienmēr ir rodamas skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem. Pākšaugi savu labo īpašību dēļ un arī kā labākie priekšaugi tiek iekļauti sējumu struktūrā arvien biežāk.

Tāpat kā citus kultūraugus, arī lauka pupas to augšanas un attīstības laikā apdraud dažādi kaitēkļi un slimības. Sagaidāmās ražas lielumu un kvalitāti ietekmē ne tikai to kaitnieciskā darbība, bet arī sezonas laikapstākļi, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvuši grūti prognozējami.

Šāgada sezona nedaudz līdzinājās iepriekšējai. Agra pupu sēja veicināja augu ātru sadīgšanu, taču drīz vien sadīgušām pupām sāka pietrūkt mitruma, dažviet tika novērota augu nevienmērīga attīstība, ko nedaudz kavēja arī krasās temperatūras maiņas. Karstums un sausums ietekmēja augu augšanu, pupas pa stāviem ziedēja neierasti strauji un nevienmērīgi. Vēlāk arī pupu pākstis attīstījās nevienmērīgi. Dažviet augšējā stāva pākstu attīstība aizkavējās novēlotās ziedēšanas dēļ. Atsevišķos laukos daļa apakšējā un augšējā stāva ziedu nobira. Nevienmērīgais nokrišņu sadalījums pa reģioniem kavēja strauju slimību izplatību un attīstību pupu sējumos. Līdz ar laikapstākļu krasām maiņām arī kaitēkļu aktivitāte un attīstība šajā sezonā bija atšķirīga.

Tauriņziežu smecernieks

Šāgada laikapstākļi pavasarī veicināja agru lauka pupu sēju, kas savukārt sekmēja sējumu ātrāku sadīgšanu un augu attīstību. Jau aprīļa beigās Kurzemes un Zemgales laukos bija vērojami tauriņziežu smecernieku (Sitona lineatus) pirmie radītie bojājumi. Taču kaitēkļa izrobotās augu lapiņas sējumos maija pirmajā pusē tika novērotas jau visos Latvijas reģionos. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālistu veiktajos novērojumos smecernieku bojājumu izplatība agrīnajās pupu attīstības stadijās (AS 11–13) lielākajā daļā apsekoto sējumu bija 4–74%, atsevišķos laukos 86–100% ar bojājuma pakāpi 1–3%, dažos sējumos līdz 4%. Maija otrajā pusē, laikā, kad augiem izveidojušās piecas līdz deviņas un vairāk lapu (AS 15–19), kaitēkļa aktivitāte samazinās un bojājumi novēroti galvenokārt uz augšējām jaunākajām lapiņām ar izplatību 12–68%, dažviet 82–100% ar nelielu bojājuma pakāpi 1–2%. Mēneša beigās un vēl jūnijā ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā (AS 50–65) uz viena auga bija sastopamas vidēji viena divas, atsevišķos sējumos Vidzemes pusē – viena līdz četras smecernieku vabolītes ar izplatību 2–8%, dažviet 14–18%.

Savairojoties masveidā, lielāku kaitējumu smecernieki var radīt augu lapu attīstības sākumā. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa augu lapu sējumā nereti ir izrobotas, to bojājuma pakāpe biežāk ir neliela un kaitēkļa ierobežošana notiek samērā reti. Vairākumā gadījumu tā pat nav nepieciešama, taču, ja lapu virsma augiem samazināta par 8–10%, lēmums par ierobežošanas nepieciešamību būtu jāpieņem rūpīgi, apsekojot un novērtējot situāciju katrā konkrētā sējumā. Savukārt šā kaitēkļa kāpuri, kas noēd uz saknēm esošās gumiņbaktērijas, kas piesaista slāpekli, var ietekmēt augu tālāku augšanu un attīstību.

Pupu sēklgrauzis

Pupu sēklgrauzis.
Foto: Inese Liepiņa

Jaunās gaidāmās ražas kvalitāti var būtiski ietekmēt viens no nozīmīgākajiem lauka pupu kaitēkļiem – pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus) (attēlā).
Neinvadēta sēklas materiāla izmantošana sējai, kā arī lauku izvēle tālāk no iepriekšējā gadā audzēto pupu laukiem mazinās šā kaitēkļa kaitniecisko darbību.

Pēdējo gadu laikā pupu sēklgraužu vabolītes sējumos sastopamas jau agrīnajās pupu attīstības stadijās (AS 13–15), nereti tās uz augiem var manīt kopā ar tauriņziežu smecerniekiem. Arī šogad pirmie sēklgrauži tika novēroti maija vidū augu lapu attīstības laikā Kurzemes un Zemgales sējumos. Līdz mēneša beigām visos reģionos uz viena auga apsekotajos monitoringa laukos tika novērotas vidēji viena divas vaboles, to izplatība bija 2–6%, vienā laukā Zemgales pusē ar izplatību 28% konstatētas viena līdz trīs sēklgraužu vaboles.

Jūnija pirmajā pusē ziedkopu veidošanās un pupu ziedēšanas laikā (AS 50–65) kaitēkļa izplatība nedaudz pieauga – par 2–12%, taču uz viena auga sastopamo sēklgraužu skaits palika nemainīgs, vien atsevišķā Zemgales sējumā ar izplatību 26% uz viena auga saskaitītas viena līdz piecas vaboles. Līdz jūnija beigām ar nelielu izplatību 2–6% sēklgraužu vaboles bija sastopamas arī ziedēšanas beigās un pupu pākstu attīstības laikā.

Šogad sējumos izvietotajos dzeltenajos ķeramtraukos pirmie kaitēkļi konstatēti Kurzemē jau maija otrajā pusē, kad augiem piecas lapas (AS 15). No ziedpumpuru veidošanās sākuma līdz ziedēšanas beigām ķeramtraukos notvertas viena līdz četras vaboles, tikai vienā monitoringa laukā ķeramtraukā iekritušas 10 sēklgraužu vaboles. Savukārt pākstu attīstības un nogatavošanās laikā dzeltenajos ķeramtraukos noķerti tikai viens divi sēklgrauži. Arī uz līmes vairogiem šogad pirmās kaitēkļu vaboles notvertas lapu attīstības laikā (AS 15) vienā no Zemgales sējumiem. Ziedpumpuru veidošanās un pākstu attīstības laikā (AS 50–75) uz līmes vairogiem notvertas vidēji viena divas vaboles. Atsevišķos sējumos gan dzeltenajos ķeramtraukos, gan uz līmes vairogiem sēklgraužu vaboles netika novērotas. Tāpēc paļauties tikai uz palīglīdzekļu izmantošanu, lai konstatētu kaitēkļa parādīšanos un klātbūtni sējumos, pupu audzētājiem nevajadzētu – būs nepieciešama arī regulāra un rūpīga lauku apsekošana.

Pirmās sadētās sēklgraužu oliņas uz jaunajām pākstīm novērotas jūnija vidū pupu ziedēšanas laikā. Līdz mēneša beigām pupu ziedēšanas nobeigumā un pākstu attīstības sākuma stadijās (AS 67–71) tās novērotas ar izplatību 6–22% (viena līdz piecas oliņas uz auga), vienā Kurzemes reģiona sējumā 72% (3–15 oliņas uz auga). Savukārt jūlijā apsekotajos sējumos pākstu attīstības laikā (AS 75–80) ar izplatību 2–6% tika novēroti sēklgraužu kāpuri un to bojājumi. Augustā pupu nogatavošanās laikā (AS 81–89) novērotajos laukos kaitēkļa kāpuru izplatība sasniedza 4–32%. Lauka pupu pilngatavības laikā dažviet pākstīs tika novērotas arī sēklgraužu kūniņas un jaunās sēklgraužu vabolītes.

Pupu laputis

Foto: Inese Liepiņa

Pēdējo gadu laikā pupu laputis (Aphis fabae) (attēlā)sastopamas samērā reti un lielu kaitējumu sējumiem nerada. Šogad tās novērotas jūnija sākumā īsi pirms lauka pupu ziedēšanas un ziedēšanas sākumā Kurzemes un Zemgales monitoringa laukos. Līdz ziedēšanas beigām un pākstu attīstības laikā tās ar nelielu izplatību novērotas visu reģionu sējumos.

Daudzviet no ziedkopu veidošanās beigām līdz pupu nogatavošanās sākumam (AS 59–80) ar nelielu izplatību 2–6% bija vērojami arī alotājmušas kāpuru bojājumi.

Pupu plankumainības

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad jau maija beigās pirmās brūnplankumainības (Botrytis fabae) (attēlā) pazīmes parādījās lapu attīstības laikā (AS 15) vienā no laukiem Kurzemes pusē.

Foto: Inese Liepiņa

Jūnijā ziedkopu veidošanās un ziedēšanas laikā slimības izplatība sējumos bija neliela – 2–8%. Pākstu attīstības sākumstadijās jūlija sākumā tās izplatība nedaudz pieauga – par 2–14%, tikai vienā sējumā Zemgales pusē slimības izplatība bija 34%, taču slimības attīstības pakāpe apsekotajos sējumos neliela – 1%. Jūlija otrajā pusē pākstu attīstības beigās un pupu nogatavošanās sākumā (AS 75–80) nevienmērīgie nokrišņi daudzviet sekmēja strauju brūnplankumainības izplatību un attīstību. Lielākajā daļā apsekoto lauku tā novērota ar izplatību 2–32%, dažviet slimības izplatība tika novērota 44–56% un atsevišķos sējumos pat līdz 100%. Nedaudz pieaug arī slimības attīstības pakāpe – 1–3%, dažos sējumos sasniedzot 5–10%. Veģetācijas perioda otrajā pusē arī uz pupu pākstīm veiktajos novērojumos brūnplankumainības izplatība novērota ar izplatību 6–8%.

Toties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirmās koncentriskās plankumainības (Didymella fabae) (attēlā) pazīmes šogad novērotas vēlāk – tikai jūnija otrajā pusē pupu ziedēšanas beigās (AS 69) Zemgales pusē.

Foto: Inese Liepiņa

Vēlāk arī citos reģionos pākstu attīstības un sēklu nogatavošanās laikā (AS 78–85) ar nelielu attīstības pakāpi 1% koncentriskā plankumainība apsekotajos laukos novērota ar izplatību 2–24%. Vien atsevišķos Pierīgas un Vidzemes sējumos jūlija otrajā pusē tika novērota lielāka slimības izplatība – 32–62%. Šajos sējumos arī slimības attīstības pakāpe bija lielāka – 2–6%. Dažviet uz lapām pākstu attīstības laikā (AS 75–79) ar nelielu izplatību 2–6% tika novērotas arī tumšplankumainības pazīmes.

Pupu rūsa

Šogad tāpat kā pērn pupu rūsa (Uromyces viciae-fabae) (attēlā) sējumos parādījās pupu nogatavošanās laikā (AS 80–83).

Foto: Inese Liepiņa

Jūlija beigās un augustā ar nelielu attīstības pakāpi rūsas izplatība apsekotajos laukos novērota 2–8%. Lielāka slimības izplatība tika konstatēta vien atsevišķos Latgales un Vidzemes sējumos – 14–16%; slimības attīstības pakāpe šajos laukos bija 2–6%.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
PVD atgādina par nepieciešamību vakcinēt mājdzīvniekus pret trakumsērgu
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Jaunpils pienotavas” valdi atstāj Raimonds Misa
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Apbalvoti konkursa “Sakoptākais mežs” uzvarētāji
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Vai panākumu atslēga būs “ārējie spēlētāji”?
58 minūtes
LA
LA.LV
Sports
Melbārža kvartets Eiropas kausa posmā paliek aiz četrām Vācijas ekipāžām
59 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
SM nosauc summu, par cik gatava no miljonāriem atpirkt zemi Biķerniekos
57 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Eksperts par to, kas ir satraucoši un pat bīstami saistībā ar vēlēšanām Rīgā 3
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
Indrašim Jaroslavļā salauž degunu, bet tiesneši pārkāpumu nepamana
2 stundas