Laukos
Graudkopība

“Kaņepju bums nepāries!”. Neraugoties uz kļūdām, kaņepju pārstrādes bizness turpina attīstīties 0

Foto – Shutterstock

“Kaņepju bums nepāries” – to Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) organizētajā kaņepju nozares rudens konferencē trešdien pauda “Obelisk Farm” saimnieks Andris Višņevskis. Viņš pirms trim gadiem Viļānu novada Dekšāres pagastā iesējis pirmās kaņepes, tagad katru gadu tās audzē ap 0,5 ha platībā un gatavo gan kaņepju tēju un proteīnu, gan uzņem tūristus, rīko radošās darbnīcas un stāsta interesentiem par savu pieredzi šajā nozarē.

“Obelisk Farm” saimnieks gan vērš uzmanību, ka nevajag pārāk aizrauties un uzreiz audzēt 10 ha, bet sākt ar mazumiņu. “Pirms trim gadiem iesējām kaņepes ar domu, ka tūlīt spiedīsim eļļu. Mums bija 0,5 ha, pat ar to netikām galā. Trīs gadu laikā esmu daudz sapratis. Nozarē svarīgi runāt vienam ar otru, konsultēties.” Svarīgi ir izprast tūristu vajadzības, lai viņus ieinteresētu. Un noteikti jābūt radošiem, tad produkts izdosies un aizies. Višņevskis uzskata, ka kaņepju bums nepāries, attīstīsies gan kaņepju izmantošana medicīnā, gan celtniecībā un citās nozarēs. Jau tuvākajā laikā “Obelisk Farm” pat plāno izveidot mūsdienīgu kaņepju muzeju, lai ieinteresētu gan tūristus, gan vietējos apmeklētājus.

SIA “Zalers”, kas strādā ar zīmolu “HempTime”, industriālo kaņepju stiebru pārstrādi attīsta bijušajā Krāslavas linu rūpnīcā. LIKA valdes loceklis un uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Žideņš konferencē atklāja, ka līdzšinējā kaņepju pārstrādē bijis daudz kļūdu, tās dārgi maksājušas, taču iegūtā pieredze ļauj soļot tālāk, attīstīt šo biznesu un konsultēt citus.

Pašlaik jau uzņēmumā iemācījušies attīrīt spaļus no piejaukumiem un tos pārstrādāt. Šobrīd spaļiem ir galvenā loma ražošanā, tie ir ļoti pieprasīti Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, kurp aizceļojusi arī “Zalera” produkcija. Visgrūtāk klājas ar kaņepju šķiedru, līdz ar to nepieciešamas arvien lielākas noliktavu platības. Šobrīd notiek meklējumi, ko ražot no kaņepju šķiedras.

Savu artavu nozares kopējā attīstībā dod arī uzņēmējs Uģis Pauriņš, kas attīsta “Hempecosystems” māju būvi. Viņš konferencē atklāja, ka ēku būvē tiek izmantoti tīri un smalcināti kaņepju spaļi bez šķiedras, ko sajauc kopā ar kaļķi un liek klāt minerālpiedevu, kas liek materiālam ātrāk cietēt. Ēkas sienu biezums ir 40 cm un tās būvniecībā netiek izmantoti sintētiskie materiāli, tā atbilst pasīvās mājas būtībai. Kaņepju kompozītmateriālu var izmantot arī esošo ēku siltināšanai. Pirms vairākiem gadiem viņš vēlējies būvēt bērnudārzu, izmantojot kaņepju betonu, taču tas nav izdevies, jo valsts un pašvaldību pārstāvji labāk iet pa iemītu taku.

Taču nozare attīstās un var prognozēt sējplatību pieaugumu. M. Žideņš priecājas, ka Eiropas augu šķirņu katalogā iekļauta sējas kaņepju šķirne ‘Adzelvieši’, ko var uzskatīt par Latvijas nacionālo bagātību. “Ja ar šo sēklu varēsim apsēt 600 ha, varēsim pārdot sēklu citiem un sākt pelnīt.”

Jāpiebilst, ka Latvijā turpinās vairāki pētījumi, kuros iesaistīti gan zinātnieki, gan uzņēmēji un pētnieki. M. Žideņš gan uzskata, ka sabiedrībai vairāk jāskaidro, kādas ka­ņepju šķirnes lauksaimnieki audzē, lai nerastos pārpratumi. Tāpat nepieciešams sakārtot likumu un valdības noteikumus, lai tos neviens nevarētu interpretēt, kā tas bija nesen Latgalē notikušajā gadījumā, kad pensionārei tika konfiscēts liels daudzums sējas kaņepju.


Kaņepju audzēšana

Kaņepju sējplatības strauji augušas tieši pēdējo divu gadu laikā, 2017. gadā sasniedzot 907 ha, bet 2018. gadā – 875 ha. Salīdzinājumam – 2008. gadā bija reģistrēti 5 ha kaņepju.

Visvairāk kaņepes audzē Kandavas, Lutriņu, Liezēres, Vecumnieku, Strazdes, Sesavas, Valdemārpils, Cēres pagastā.

ES dalībvalstīs liels lēciens bijis 2017. gadā, kad kaņepju sējplatības palielinājās par 15 tūkstošiem ha. Visvairāk šo kultūru audzē Francijā, kas ar 48% no kopējās platības ir kaņepju audzēšanas līdervalsts.

Zemkopības ministrijas dati

LA.lv