Latvijā, Politika

Viedoklis. Kāpēc būtu jāizvērtē depozīta sistēmas ieviešana?

Atbalstot vērienīgu atkritumu pārstrādes mērķu noteikšanu, Eiropas Parlaments apstiprinājis jaunus aprites ekonomikas noteikumus. Noteikumi paredz, ka līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam – 70%. Tas politiķos rada vēlmi pieņemt sasteigtus lēmumus,  neizvērtējot ietekmi uz kopējo tautsaimniecību. Kaspars Zakulis, ražotāju atbildības organizācijas AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors vērš uzmanību uz riskiem, kādi rastos, ieviešot depozīta sistēmu Latvijā.

Neefektīvs veids, kā iedzīvotājus iesaistīt atkritumu šķirošanā

Depozīta sistēma ir tikai viens no veidiem, kā iesaistīt iedzīvotājus šķirot atkritumus, taču tas ir ļoti dārgs prieks, un, kā liecina aprēķini, šādi tiek savākti vien 2% no kopējā atkritumu apjoma. Lietuvai depozīta sistēmas ieviešana un vienmērīga atkritumu savākšanas punktu pārklājuma nodrošināšana visas valsts teritorijā izmaksāja 35 miljonus eiro. Un aktuālākie dati vēsta, ka Lietuvā depozīta sistēmas zaudējumi 2017. gadā mērāmi 2 milj. eiro apmērā.

Arī Latvijai jārēķinās ar vērienīgām investīcijām vismaz 30 miljonu eiro apmērā, tikai lai ieviestu šo sistēmu vien, taču sistēmas uzturēšanas izmaksas nebūs mazas, un tās būs jāsedz no atkritumu radītāju, tātad arī no mūsu – iedzīvotāju – maciņiem. Ārvalstu pieredze rāda, ka tās ir 4–5 reizes lielākas nekā dalītās atkritumu vākšanas sistēmai. Tātad papildu esošajai iepakojuma apsaimniekošanai konteineru sistēmā Latvijai ik gadu būs jārēķinās ar papildu 11 miljonus eiro lieliem izdevumiem, lai uzturētu depozīta sistēmu.

“Lai gan atbildīgie politiķi uzsver, ka depozīta sistēmas ieviešanai netiks izmantoti valsts līdzekļi jeb nodokļu maksātāju nauda, ir skaidrs, ka šīs izmaksas tiks ietvertas dzērienu cenās un tās segs pircēji – tātad iedzīvotāji. Piemēram, Lietuvā par vienu dzēriena iepakojumu pircējam ir jāmaksā papildus 0,14 eiro, no kuriem, nododot izlietoto iepakojumu, atgūs tikai 0,10 eiro. Šāds scenārijs plānots arī Latvijā. Turklāt, paralēli darbojoties divām šķirošanas sistēmām, vismaz par 10% sadārdzināsies izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas esošajā konteineru sistēmā. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmēs atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpumu, liekot par depozīta sistēmu maksāt, ne vien iepērkoties veikalā, bet arī izmetot piemājas konteinerā sadzīves atkritumus. Iedzīvotājiem būs jāšķiro dubultā – daļa iepakojuma jānes uz automātiem, daļa uz šķirošanas konteineriem,” uzsver AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors.

Depozīta sistēmas ieviešanas risks ir arī tas, ka samazināsies esošās sistēmas efektivitāte, jo no kopējās atkritumu plūsmas tiks izņemts vērtīgais materiāls. Tādējādi daļai no atkritumu poligoniem un ražotnēm, kas uzbūvēti par ES un valsts līdzekļiem, nāksies samazināt darbības jaudu, visticamāk, novedot pie vērienīgiem zaudējumiem un pat sankcijām no ES puses. “Šobrīd starptautiskā līmenī tiek runāts, ka Eiropas Komisija liks maksāt Lietuvai soda naudu par neefektīvu Marianpoles šķirošanas rūpnīcas darbību – tā savulaik tapusi par fondu līdzekļiem, bet depozīta sistēmas ieviešanas dēļ vairs nevar sasniegt solītos rezultātus. Latvijas gadījumā, ieviešot depozīta sistēmu, šādam liktenim tiktu nolemtas sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas un līnijas, kuru izveidei piesaistīts ES fondu finansējums,” skaidrojot depozīta sistēmas ietekmi uz esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, saka Zakulis.

Depozīta sistēmā dzērienu iepakojumam iekļaujot vien nelielu daļu no iepakojuma, sadzīves atkritumu šķirošana nekļūs nedz ievērojami populārāka, nedz arī ļaus Latvijai strauji pietuvoties ES izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tāpēc tā vietā, lai, ieviešot paralēlu sistēmu, nolemtu nebūtībai esošo sistēmu un līdz šim veiktos ieguldījumus, būtu nepieciešams strādāt pie dalītās atkritumu vākšanas infrastruktūras papildināšanas un sabiedrības informēšanas. Tas iedzīvotājiem maksātu krietni mazāk un nostiprinātu pārliecību par ilgtspējīgu vides politikas plānošanu. Pētījumā dati rāda, ka 70% iedzīvotāji šķirotu, ja tāda iespēja būtu nodrošināta. To apliecina Ādažos, Siguldā un Liepājā dzīvojošie iedzīvotāji, kur tie šķiro ļoti labi un kur ir ļoti labi izveidots konteineru pārklājums.

“Sasummējot paredzamās izmaksas un sekas, ko Latvijas iedzīvotājiem varētu nest depozīta sistēma, ieguvumi no tās šķiet nesamērīgi mazi. Tādēļ, pirms ieceri īstenot, ir jāveic padziļināta izpēte, izmaksu un lietderības analīze un jānovērš visi potenciālie riski un zaudējumi. Ir svarīgi saprast, ka Lietuvā vai Igaunijā ieviestie depozīta sistēmas modeļi nav universāli, risinājumi katrai valstij atšķiras atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas iestrādnēm. Arī Latvija, apņemoties ieviest depozīta sistēmu, nevarēs vienkārši pārņemt Lietuvas vai Igaunijas pieredzi, bet vajadzēs izstrādāt īpašu depozīta sistēmas modeli, kas efektīvi varētu strādāt tieši Latvijas ap­stākļos. Pirms likt atvērt iedzīvotājiem savus maciņus, vispirms ir jābūt pārliecinātiem, ka iniciatīva ir veltīto pūliņu vērta,” aicina K. Zakulis.

Lielākā daļa Eiropas valstu atkritumu šķirošanas jautājumu izvēlējušās risināt ar citām metodēm, un 17 valstis ir izvēlējušās atkritumu šķirošanu tikai konteineru sistēmā. Tai skaitā, arī lielās un attīstītās ES valstīs, piemēram, Francijā, Spānijā un Itālijā, nav ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Arī Malta ir izvērtējusi depozīta sistēmu, taču atteikusies, jo ir nesamērīgi dārga šādai mazai valstij.

“Depozīta sistēmas neesamība nebūt neliecina par valsts “atpalicību”, kā tas dažubrīd tiek uzsvērts publiskajās diskusijās, jo tā ir veca sistēma, ko pēdējo desmit gadu laikā neviena no attīstītajām valstīm nav ieviesusi, un diemžēl Lietuvā tas bija politisks spiediens,” uzsver AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors.

 

Kaimiņvalstu pieredze

Lielākoties depozīta sistēmas efektivitāte un nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka sistēma ieviesta Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā tā ieviesta jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, jo vispār nebija attīstīta šķirošanas konteineru sistēma. Lietuvā pirms diviem, kur depozīta sistēma savulaik ieviesta kā papildu sistēma, ar kuras palīdzību motivēt iedzīvotājus šķirot atkritumus.

“Atšķirības starp Lietuvas un Latvijas šķirošanas un pārstrādes rādītājiem ir visai mazas – abas valstis ir tikai pusceļā uz ES izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kamēr Lietuvā pārstrādāti tiek 24,6% sadzīves atkritumu, Latvijā tie ir 21,2%. Turklāt saskaņā ar Lietuvas statistikas datiem kaimiņvalstu “veiksmes stāstam” pamatā nebūt nav nesen ieviestā depozīta sistēma, kas sašķiro un atkārtotai pārstrādei nodod tikai 1,5–2% pārstrādājamo atkritumu, bet gan mērķtiecīgā politika, kas veicinājusi bioloģisko atkritumu kompostēšanu un izmantošanu enerģijas ieguvē. Salīdzinot Eiropas Savienības valstu sadzīves atkritumu apglabāšanas un pārstrādes rādītājus, Lietuva ir viena no vadošajām valstīm ne depozīta sistēmas dēļ, bet gan tādēļ, ka no 1,27 miljoniem tonnu sadzīves atkritumu 29,8% tiek apglabāti poligonos, 17,4% tiek sadedzināti un izmantoti enerģijas iegūšanā, bet 23,5% – kompostēti. Tas bijis paveicams tikai tāpēc, ka sadzīves atkritumi tiek prasmīgi sašķiroti, nodalot bioloģiskos atkritumus no citiem atkritumu veidiem, kas līdz šim Latvijā bijis vien idejas līmenī,” skaidro Kaspars Zakulis. Viņš arī atzīmē, ka Latvijas sabiedrībā par Lietuvas depozīta sistēmas pieredzi valda daudz pozitīvāks iespaids, nekā tas ir pašiem kaimiņvalsts iedzīvotājiem, kas pretrunīgi vērtē depozīta sistēmas pienesumu ES mērķu sasniegšanai. Daļa lietuviešu sistēmu atbalsta, bet daļa ir neapmierināta ne tikai par augošajām cenām tirdzniecības vietās, bet arī par sanitārās higiēnas rakstura problēmām līdzās iecienītākajām iepirkšanās vietām, kas kopš depozīta sistēmas ieviešanas pie lielveikaliem pulcē atšķirīga dzīvesveida piekritējus.

Salīdzinām

Depozīta sistēmā investējot 30 milj. eiro, varētu uzstādīt 1000 pudeļu pieņemšanas automātus, un ar to tiks risināta sadzīves atkritumu problēma 2% apmērā. Taču par to pašu naudu varētu nopirkt vismaz 1 000 000 konteineru šķirošanai un aprīkot 330 000 privātmāju, un katrai mājsaimniecībai uzstādīt konteinerus stiklam, vieglajam iepakojumam un bioloģiskajiem atkritumiem.

Ar šiem šķirošanas konteineriem mēs varētu sašķirot 70% sadzīves atkritumu. Tas būtu gan ekonomiski pamatoti un saimnieciski izdevīgi, gan ērtāk un pieejamāk iedzīvotājiem.

Pievienot komentāru