Laukos
Mežsaimniecība

Meža stādi kļuvuši par deficītu. Kādi ir iemesli?0


Ietvarstādu pārvietošana.
Ietvarstādu pārvietošana.
Foto: LVM

Šopavasar, sākoties meža atjaunošanas sezonai, daudzviet medijos izskanēja, ka Latvijā trūkst koku stādu un zemes īpašnieki laikus nevar atjaunot nocirstās platības, kas saista virkni citu sarežģījumu. Kāpēc šāda situācija izveidojusies, aicinājām pastāstīt lielāko kokaudzētavu apsaimniekotāju – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) struktūrvienības “Sēklas un stādi” izpilddirektori ražošanas jautājumos Laimu Zvejnieci.

– Kā attīstījusies meža stādu ražošana Latvijā?

– Meža stādu ražošana ir izaugusi no mazām dobītēm mežā līdz pasaulē modernākajām iekārtām un mehānismiem. Šī gan ir nozare, kur pasaulē nevarēs atrast divas vienādas kokaudzētavas – ikvienā vietā būs kaut kas cilvēka radīts un attīstīts, tehnoloģiski uzkonstruēts un izbūvēts. Tas varbūt ir tas šarms, kas raksturo meža stādu audzēšanu. Man bieži jautā – kā jūs varat naktī gulēt, kad pavasarī iesēti daudzi miljoni sēklu? Jā, katra sēkliņa jāizauklē, jāsadiedzē, jāprot izaudzēt stādu.

Modernajās LVM Mazsilu, Podiņu un Strenču kokaudzētavās tiek veikti dažādi uzlabojumi, veidojot jaunas vai pilnveidojot esošās ražošanas līnijas, veicot paplašināšanas darbus un izbūvējot stādu uzglabāšanas kameras – saldētavas. Lai nodrošinātu jauno skujkoku stādu aizsardzību pret meža kaitēkļiem, piemēram, priežu lielo smecernieku, tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Arvien vairāk stādi tiek apstrādāti ar videi draudzīgām alternatīvām metodēm – ar vasku, ar līmes un smilts maisījumu, kā arī tiek meklēti un izmēģināti jauni alternatīvi aizsardzības līdzekļi.

– Cik daudz stādu izaudzējat?

– Neraugoties uz 2017. gada slapjo rudeni un tam sekojošo 2018. gada sauso vasaru, LVM struktūrvienībā Sēklas un stādi pērn ir realizēti 52,3 miljoni meža stādu. Salīdzinājumā ar 2001. gadu, kad šī struktūrvienība darbību sākusi, realizācija palielinājusies 3,6 reizes (2001. gadā tika realizēti 14,7 milj. stādu). Vienlīdz straujiem soļiem attīstītās arī tehnoloģijas, kas palīdz meža apsaimniekotājiem atjaunot mežu gan piemērotākā laika posmā, dodot iespēju pagarināt stādīšanas sezonu, gan kokaudzētavās izaudzēt, uzglabāt un izsniegt lielus apjomus stādu.

Stādu ražošanā svarīgi attīstīt tehnoloģijas ar augstāku ražīgumu, piemēram, ietvarstādus šobrīd izaudzējam vienā gadā, ko iepriekš audzēja kā priedes kailsakņu sējeņus divus gadus, un egles kailsakņu stādus ar uzlaboto sakņu sistēmu – divos gados, ko iepriekš audzēja četrus gadus. Izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, ievērojami samazināts sēklu patēriņš un neuzdīgušo un bojāgājušo stādiņu skaits. Tas ir milzīgs pavērsiens stādmateriāla izaudzēšanā, kas palīdz arī ātrāk reaģēt uz stādu pieprasījuma izmaiņām pa sugām, ja tas nepieciešams.

– Kas ietekmē meža stādu pieprasījumu?

– Vēstures gaitā meža stādu audzēšana gājusi gan augšup, gan lejup. Galvenā loma te bijusi cilvēku gribai, vēlmei, iespējām un mazākām vai lielākām izmaiņām meža nozares struktūrā.

Laiks rit uz priekšu, un stādu pieprasījums šūpojas gan Latvijā, gan mežsaimnieciski mums tuvākajās un salīdzināmajās valstīs Skandināvijā. 2006. gadā zviedri bija mūs jau iepazinuši un sāka jautāt pēc meža stādiem, kad bija arī iespēja eksportēt pirmos 1,2 miljonus stādu. Tad arī sākās sadarbība ar Dienvidzviedrijas klientiem un, gadiem ritot, izdevās pakāpeniski palielināt apjomu, kas tolaik nebija Latvijā pieprasīts.

No 2017. gada situācija tirgū mainījās – meža stādu pieprasījums strauji pieauga vienā pavasarī. Pirmkārt, tika nodrošināta meža atjaunošana LVM platībās, otrkārt, bija noslēgti ilgtermiņa līgumi ar tiem klientiem gan Latvijā, gan Zviedrijā, kas mežus atjaunoja ik gadu pakāpeniski.

– Kāpēc sāka trūkt meža stādu?

– Vienlaikus sakrita vairāki faktori. Viens no tiem bija Eiropas atbalsts lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, kas radīja vajadzību pēc kvalitatīvu un sertificētu stādu papildu apjoma.

Nākamais faktors – ārvalstu kompānijas iepirka arvien lielākas zemju platības, ko strauji vēlējās apmežot.

Nedrīkst no svariem nomest mežsaimnieku kooperatīvus, kas ļoti strauji attīstās it īpaši pēdējos pāris gados. Tas aktivizēja darbību mežu apsaimniekošanas pilnā ciklā. Nenoliedzami, pieaudzis arī meža īpašnieku izglītības līmenis un viņi novērtē meža selekcijas pozitīvo efektu, saprotot, ka, lai būtu kvalitatīva kok­sne, arī stādiem ir jābūt izciliem.

Pašreiz arī jūtama konkurences attīstība meža atjaunošanas pakalpojumu jomā privātajā mežu sektorā, kur pakalpojuma potenciālie sniedzēji meklē stādus, un reizēm vienai un tai pašai platībai meklē vairākas kompānijas. Tas reizēm uzskrūvē uz augšu stādu pieprasījumu.

Vienlaikus no 2017. gada sāka augt pieprasījums pēc stādiem arī Zviedrijas tirgū, kas stagnēja iepriekšējos desmit gados. Turklāt ap šo laiku arī bija likvidējušās dažas nelielās Zviedrijas kokaudzētavas.

Sakritība bija arī Somijā, kur Somijas valsts mežu uzņēmums Forelia pārtrauca savu darbību meža stādu audzēšanā. Norvēģija strauji palielināja stādu nepieciešamo apjomu, kas nedaudz ietekmēja arī Zviedrijas pierobežas stādu noietu Norvēģijā. Paralēli stādu trūka un arvien trūkst Igaunijas privātajā meža sektorā. Patlaban izveidojušās situācijas ietekmē no jauna attīstās meža kokaudzētavas Norvēģijā un Igaunijā, savukārt Zviedrijā palielinājuma apjoms vairāk tiek meklēts ārpus valsts.

– Kāds ir situācijas risinājums?

– LVM Sēklas un stādi ražotnes, ik gadus palielinot stādu apjomus, bija sasniegušas loģistikas griestus (līniju jaudas, zemes platības, saldētavu ietilpība). Šie pašreizējie griesti ir arī sasniegti 2018. gadā, kad tika realizēti 52,3 miljoni meža stādu. No tiem 49,3 miljoni jauno tehnoloģiju stādi – ietvarstādi un kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu. Ja analizējam pa sugām, tad pārdoti 20 miljoni priežu stādu, egles – 28,5 miljoni, bērza – 3,2 miljoni, melnalkšņa – 0,5 miljoni un nedaudz arī citu lapu koku sugu.

Pēdējo gadu tendencē pieaug egles īpatsvars, meža zvēru lielais blīvums mazina klientu entuziasmu par priedi, savu vietu ieņēmis arī melnalk­snis, kas no faktiski nulles 2018. gadā palielinājies līdz 0,5 miljoniem un kā liels ūdens patērētājs palīdz risināt slapjo vietu apstādīšanu.

Ievērojot pašreizējo situāciju meža stādu tirgū, kā arī augošo pieprasījumu, AS LVM ir pieņēmusi lēmumu par jaunas kokaudzētavas būvniecību, kas meža stādu apjomu tirgū varētu palielināt aptuveni pēc četriem gadiem. Esam daudz izdarījuši, kļuvuši pazīstami Baltijā un Skandināvijā ar augstas kvalitātes meža stādiem, un tas ir pamats attīstīties un neapstāties.

– Kādas iespējas iegādāties stādus ir meža apsaimniekotājiem vēl šogad?

– Meža īpašniekiem, kuri šogad vērsās kokaudzētavās, varējām piedāvāt meža stādus nelielos apjomos, jo noslēgtajos līgumos dažreiz ieviešas korekcijas – samazinās vajadzīgais apjoms vai mainās suga, nav sagatavota augsne u. tml. faktori, tāpēc tie stādi nonāk brīvā tirdzniecībā pavasara periodā. Izņēmums nebija arī šāgada pavasaris, kad, izmainoties reālajam nepieciešamajam stādu apjomam attiecībā pret iepriekš plānoto, stādi bija arī brīvā tirdzniecībā. Par to informējām privāto mežu īpašnieku biedrību.

Pavasaris ir ļoti saspringts, un šajā laika periodā svarīga cieša sadarbība un informācija par stādu apritēm – kuram pietrūkst, kuram paliek pāri. Gandrīz ik gadus līdz 10% kopējā stādu apjoma tiek pārdoti brīvā tirdzniecībā, izmainoties iepriekš pieteiktajiem apjomiem.

Kvalitatīvu meža stādu izvēle un iegāde jāplāno laikus, jo stādu audzēšana, kas vidēji ilgst no pusotra līdz diviem gadiem, ir jāplāno ne tikai apjomos, bet jāievēro arī stādu suga un reģionālā izcelsme, tāpēc, pirms pasūta vai iegādājas kokaudzētavā stādus, jāpārliecinās, kura reģiona stādmateriāla izcelsme jums nepieciešama, jo Latvijas rietumu izcelsmes stādi ne vienmēr derēs Vidzemes un Latgales laukiem un mežiem. Stādu izcelsmi nosaka sēklu materiāls, no kurienes tās iegūtas, bet tā nav atkarīga no kokaudzētavas, kurā izaudzēti stādi.

– Kā pazīt stādus, kas izaudzēti no ģenētiski augstvērtīgām sēklām?

– Pirms stādu pirkšanas, lai pārliecinātos, ka iegādātais meža atjaunošanas materiāls ir piemērots jūsu vajadzībām, pārbaudiet, vai tam ir Valsts meža dienesta izsniegtais sertifikāts, kurā tiek norādīta gan tā kvalitāte, gan izcel­sme, kas ir obligāta prasība. Ja meža stādu pārdevējs tomēr to nevar uzrādīt, vajadzētu būt piesardzīgiem un atturēties no iegādes.

Meža atjaunošanai, stādīšanai un plantāciju ierīkošanai iesakām izmantot tikai vietējiem augšanas apstākļiem piemērotus stādus, ko vajadzētu iegādāties pie pazīstamiem un reģistrētiem stādu audzētājiem, kas audzē un tirgū piedāvā tikai vietējās izcelsmes selekcionētus stādus.

Lai stādus pasargātu no pārnadžu bojājumiem mežā, tiek piemēroti vairāki bioloģiskas izcelsmes aizsardzības veidi – apstrāde ar Trico (uz aitu tauku bāzes), Cervacol Extra (emulsija ar smilšu graudiņiem), Plantskyd (uz dzīvnieku asiņu bāzes). Attiecībā uz zvēru bojājumiem valstī ir steidzami jārod risinājumi pārnadžu skaita regulēšanai, jo priedi pilnībā aizsargāt pret zvēru bojājumiem praktiski nav iespējams, turklāt šīm metodēm jāizlieto milzu līdzekļi.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Iļģuciema kvasa” ražotājam pērn palielinājies gan apgrozījums, gan peļņa
13 stundas
LE
LETA
Laukos
Latvijā saražotā alus apmērs turpina pieaugt
15 stundas
AT
Agro Tops
Laukos
Cik ienesīgi audzēt lucernu kukurūzas rindstarpās?
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Negribēja nogalināt draugu…Jaunietim piespriež astoņus gadus cietumā 1
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Sevastova Jūrmalas WTA turnīru sāk ar pārliecinošu uzvaru
5 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ekonomika
Reiram būs jālemj par mutisku aizrādījumu VID vadītājai Jaunzemei. Ministrija skaidro iemeslus
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Nervu sabrukums, parādi līdz ausīm…” Kokneses kokaīna lietā aizturētais garāžas saimnieks izlaists no cietuma
4 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Aļonas brīvais kritiens turpinās – Ostapenko izgāžas arī Jūrmalā
4 stundas