Laukos
Graudkopība

Gribi izdzīvot – pielāgojies! Spēles noteikumus diktē spēja reaģēt uz pieprasījumu0


Sīvā konkurence neļauj atslābt, vienlaikus liekot gudrot arvien jaunus un jaunus maizes veidus, izstādē “Riga Food” apliecina SIA “Lāči” īpašnieks Normunds Skauģis (no kreisās), Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka un biedrības vadītājs Kārlis Zemešs.
Sīvā konkurence neļauj atslābt, vienlaikus liekot gudrot arvien jaunus un jaunus maizes veidus, izstādē “Riga Food” apliecina SIA “Lāči” īpašnieks Normunds Skauģis (no kreisās), Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka un biedrības vadītājs Kārlis Zemešs.
Foto: Valdis Semjonovs

Latvijas maizes tirgus jau gadiem iezīmējas ar ļoti izteiktu konkurenci. Lielākie spēlētāji ir trīs – AS “Latvijas maiznieks”, AS “Fazer Latvija” un AS “Hanzas maiznīca”, atlikušo tirgus daļu dalot vēl vairāk nekā 20 uzņēmumiem.

Lielražotāji piedāvā apjomīgu pamatsortimentu par zemākām cenām, pārējie lielākoties strādā ar nišas produktiem, kur ir roku darbs, attiecīgi ar garāku ražošanas procesu un augstāku galaprodukta cenu. Turklāt tirgu vēl vairāk sadrumstalo desmitiem mājražotāju, kas ar mājās svaigi ceptu maizi (tostarp populāro, bet ārpus lielražotāju intereses esošo bezglutēna maizi) spēj piesaistīt samērā stabilu savas apkārtnes klientu loku. Līdz ar to maiznieku izdzīvošanas jautājums ir spēja reaģēt uz prasīgā un izlutinātā pircēja s pieprasījumu.

Kopumā šogad kopējais maizes tirgus apjoms vērtībā pieaudzis par 1%, kaut arī pēc fiziskajiem apjomiem tas turpina kristies. Tas nozīmē, ka pircēji maizi ēd mazāk, bet izvēlas dārgāko un vērtīgāko.

 

Veiksmes atslēga – pielāgošanās un reakcija

Neskatoties uz to, ka konkurenti cits citam elpo pakausī, šogad maizes tirgū stāvoklis kopumā ir stabils, uzskata “Latvijas maiznieka” valdes loceklis Māris Daude. “Nedomāju, ka pašlaik maizes tirgū būtu kādas problēmas. Proti, ja ražotājs spēj pielāgoties tirgus tendencēm, problēmu nav. Runājot par izejvielām, nozīme, protams, ir laikapstākļiem – ja tie nav bijuši kritiski, tad arī ar izejvielu ieguvi nevar būt lielu problēmu,” saka M. Daude.

Viņš arī akcentē – uzņēmums kļuvis par tirgus līderi, lielā mērā pateicoties spējai visātrāk reaģēt uz tirgus tendencēm. “Tā pamatā ir mērķtiecīgs darbs ar klientiem tieši veikalos. Paši ejam uz veikaliem un runājam ar mūsu produktu patērētājiem. Viņi pastāsta, kas garšo, ko viņi gribētu uzlabot un ko jaunu vēlētos. Mēs uzklausām un tad radām produktus, ko pircējs labprāt patērētu. Veiksmes atslēga ir arī ļoti spēcīga un ambicioza komanda, kas spēj izdomāt un radīt daudz garšīgu un veselīgu jaunumu,” tā M. Daude.

Jautāts, uz kuru maizes segmentu uzņēmums patlaban liek akcentu, viņš nekavējoties nosauc zīmolu “Maiziņš”. “Šī vasara parādīja, ka veicām pareizas investīcijas jaunā ražošanas līnijā, ko palaidām 2018. gada pavasarī – sākām ražot porcijmaizītes “Maiziņš”, un tās atvēra jaunu tirgus segmentu Latvijā. Pieprasījums pēc šīm porcijmaizītēm turpina palielināties, pircēji ļoti novērtē “Maiziņa” maizīšu kvalitāti, ērto servēšanu un to, ka tās ir ražotas tepat uz vietas Daugavpilī.”

Savukārt jautāts par maizes cenu tendenci, M. Daude norāda, ka laikapstākļi graudu audzētājiem ir bijuši pateicīgi, tas nozīmē, ka vismaz miltiem nav gaidāms sadārdzinājums. “Taču ir daudzas citas maizes izejvielas, kas turpina sadārdzināties. Kā arī, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, palielinās algas un līdz ar algām pieaug arī piegādātāju izmaksas – izejvielas, loģistika un citi resursi, kas nepieciešami maizes ražošanā. Skaidrs, ka būs nepieciešamas turpmākas investīcijas, lai turpinātu attīstību un izaugsmi. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā attīstībā ieguldījām apmēram 14 miljonus eiro un plānojam arī turpmāk attīstīties.”

 

Straujāk augošais tirgus segments

Tostermaizes, rudzu formas maizes, porcijmaizes, kā arī tā saucamā “Street Food” kategorija jeb burgeru maizītes ir šogad visstraujāk augošās kategorijas, “LB” atzīst “Hanzas maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs. Viņš arī neslēpj, ka vislielāko kritumu jo­projām piedzīvo saldskābmaize, kā arī kviešu sēklu maize, ko var izskaidrot ar to, ka pircēji pār­slēdzas uz tostermaižu kategoriju, kas arī piedāvā kviešu bāzes produktus ar dažādām, reizēm pat krietni interesantākām un veselīgākām piedevām, piemēram, pilngraudu miltiem, auzām, ieraugu utt.

“Lai gan straujāko kāpumu piedzīvo porcijmaižu kategorija, vēl joprojām kā kategorija tā ir nišas produkts un ražotājam nemitīgi vēl ir jāizskaidro šī formāta priekšrocības – mazāks iepakojuma lielums tiem, kas mazāk ēd maizi, kā arī ērtā forma līdzņemšanai uz darbu vai bērnam uz ekskursiju,” tā U. Mihņevičs.

No uzņēmuma produktiem patlaban vispopulārākā ir 800 gramu iepakojuma “Kuršu rudzu maize”, kurai tumšās maizes kategorijā seko sēklu un formas maize, kā arī porcijmaizes. Savukārt gaišās maizes kategorijā pirmajā vietā ir “Kungu baltmaize”, kam seko “Tosté” tostermaize, “Pļavas” kviešu sēklu maize un burgermaizītes.

Uzņēmumā ir gandarījums par tradicionālo rudzu maizes kukuļu apjomu palielināšanos, kas apliecinot rupjmaizes nozīmīgumu iedzīvotāju uzturā. “Hanzas maiznīcas” veiktajā maizes pētījumā 36% (katrs trešais) aptaujātais atzina, ka rudzu maizi ēd katru dienu vai 4–5 reizes nedēļā. Vidējais atzīmētais apēsto šķēļu skaits dienā ir 3,7 šķēles.

“Šis pētījums parāda, ka 79% iedzīvotāju ir svarīgs maizes veselīgums, šķiedrvielu, pilngraudu un sēklu daudzums. Lai gan cena joprojām ir svarīgs kritērijs, galvenokārt tas ir svar00īgs, izvēloties baltmaizi. Savukārt rudzu maizei svarīgi ir veselīgums un tradicionāla garša, arī dabiskums un sauklis “Ražots Latvijā”. Vadoties pēc mūsu veiktā pētījuma datiem, noskaidrojām, ka maizi pārsvarā ēd brokastīs. No visiem aptaujātajiem, kas ēd brokastis, 74% tajās iekļauj maizi katru dienu vai 4–5 reizes nedēļā. Tāpat maizi izvēlas kā vakara uzkodu, pieēd klāt vieglām pusdienām vai pagatavo bērniem kā ātru maltīti pēc skolas vai starp pulciņiem vai citām dienas aktivitātēm. Līdz ar to šobrīd “maizītes” netiek uztvertas kā pilnvērtīga maltīte, lai gan sviestmaize tiešām var tikt sagatavota ar daudz un dažādām piedevām, padarot to veselīgu un uzturvērtībām vēl bagātāku vai arī kā saldu našķi deserta vietā,” stāsta U. Mihņevičs.

 

Daži vienlīdzīgāki?

Arī Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs un ceptuves SIA “Dona” īpašnieks Kārlis Zemešs prognozē, ka konkurence tirgū mazumā neies, jo piedāvājums, tostarp akcijās, ir milzīgs. Tikmēr maizes patēriņa tendences sākot stabilizēties.

“Pēc dažu gadu ilgušā krituma patlaban patēriņš daudzmaz stabilizējas, kritums ir tikai kviešu maizes segmentā. Pozitīvi, ka rudzu maizi pērk vairāk, līdzīgi arī jaukto rudzu-kviešu segmentā. Turpinās tendence, ka maizēs iecep dārzeņus, ogas, modē ir pilngraudu maizes,” tā K. Zemešs. Vienlaikus viņš atzīst, ka maizes tirgū patlaban iezīmējas negatīva situācija, kad lielie ražotāji varot atļauties skatīties caur pirkstiem uz godīgu mazumtirdzniecības praksi.

“Diemžēl viens otrs lielražotājs neievēro šo likumu un ņem atpakaļ no tirdzniecības tīkliem nepārdoto produkciju. Mazie ražotāji to nevar atļauties, lielie – var, un tā ir liela problēma. Mums nav pierādījumu, tikai novērojumi, bet nenoliedzami šāda rīcība kropļo jau tā piesātināto tirgu. ES stājas spēkā regula par mazumtirdzniecības ķēdes praksi, un gribētos, lai arī Latvijā spēles noteikumi visiem būtu vienādi,” rezumē maiznieku biedrības vadītājs.

LA.lv
AT
Agro Tops
Laukos
Ukrainā sākta jauna zīmola traktoru ražošana
1 diena
AT
Agro Tops
Laukos
Jaunumi augu aizsardzības līdzekļu reģistrā – dzīvie organismi
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kooperatīva “Agrario” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā saruka līdz 960 251 eiro
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pūce pieļauj iespēju saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij atsevišķu pašvaldības statusu
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
Vai beidzies čeku loterijas bums?
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Šonedēļ līs retāk! Sinoptiķi jau izsaka versiju, kāda varētu būt ziema Ziemeļeiropā
3 stundas
LE
LETA
Sports
Sevastova ar pārliecinošu uzvaru sāk turnīru Maskavā
1 stunda
LA
LA.LV
Kultūra
Radošo personu atbalsta programmā samazinās piešķīrumu senioriem 1
3 stundas