Laukos
Dārzeņi un augļi

Laīkus sagatavoties izaicinājumiem. Kas sagaida dārzeņkopjus nākotnē? 16


Kabaču lauks Bauskas novadā šā gada 13.jūlijā.
Kabaču lauks Bauskas novadā šā gada 13.jūlijā.
Foto Mārīte Gailīte

Autore: Mārīte Gailīte

Šis gads nav bijis viegls visiem lauksaimniekiem, arī dārzeņkopjiem. Ieildzis auksts un sauss pavasaris, salnas maijā aizkavēja sēju un uzdīgšanu, vietām burkāni un galda bietes uzdīga nevienmērīgi divos trijos stāvos. Daži zemnieki sūdzējās, ka salnas būtiski bojāja priekšlaikus izstādītus agro dārzeņu dēstus. Kopš jūnija sākuma stāvoklis uzlabojās un lielākā daļa dārzeņu auga un izauga labi, pat siltumprasīgie ķirbji saņēmās un deva ražu. Rucavā septembra sākumā pat novāca vietējos arbūzus. Diemžēl vairākās vietās Latvijā lietus sākās jau augustā un ar īsiem pārtraukumiem turpinājās lielāko septembra daļu un oktobrī, būtiski traucējot ražas novākšanu. Kaut arī dārzeņu ražība šogad bija zemāka (atskaitot galviņkāpostus) nekā pērn, tomēr novākt 40–70 t/ha no pārmitriem vai pat applūdušiem laukiem tik tiešām nav viegli.

Ko varam darīt?

Vispirms pārdomāt, kas tieši manā saimniecībā būtu uzlabojams ar iespējami mazākām investīcijām. Šeit izdevīgākā stāvoklī atrodas vidējās un mazās saimniecības, kam nav lielu kredītsaistību un kuras var brīvāk manevrēt ar pieejamiem finanšu līdzekļiem.Turpmāk daži ieteikumi, kā rīkoties, lai pasargātu savus sējumus un stādījumus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Aukstā laikā jānodrošina siltums

Siltumu mīlošiem augiem jānodrošina siltums. Laukā var izmantot melno mulčplēvi (tā iesilda augsni un ierobežo nezāļu augšanu) un plēves vai agrotīkla segumu. Šādi audzējot, šogad pirmos gurķus Trikātā un kabačus Bauskas novadā vāca jau jūlija sākumā.

Ne tikai gurķus, tomātus un paprikas, arī zemenes un pat avenes var audzēt plēves siltumnīcās. Tas paildzina ražas vākšanas periodu, palielina darba ražīgumu vākšanas laikā, paaugstina preces kvalitāti un pagarina realizācijas laiku. Zemeņu un aveņu audzēšana plēves siltumnīcās var būt laba niša nelieliem dārzeņu audzētājiem un, protams, augļkopjiem. Jāteic, ka modernā zemeņu audzēšanas tehnoloģija būtiski atšķiras no tradicionālās un prasa no audzētāja specifiskas zināšanas par ūdens kvalitāti, mēslošanas shēmām, barības šķīduma pagatavošanu un mikroklimata nozīmi. Daudzi arī nelielie gurķu un tomātu audzētāji Latvijā jau izmanto šādas zināšanas savā ikdienas praksē, un tas liek domāt, ka tieši dārzeņkopji pirmie sāks audzēt siltumnīcās zemenes un avenes. To veicinās arī konkurence ar siltumnīcu lielsaimniecībām, kas jau šodien nodrošina 80–90% vietējo gurķu un tomātu kopražas.

Sausums liek domāt par laistīšanu

Par laistīšanas nozīmi tiek runāts jau gadu desmitiem, bet to izmanto tikai daži zemnieki. Laistīšana ir sevišķi nepieciešama sezonas sākumā, sēklu dīgšanas laikā, jo no vienmērīgas uzdīgšanas ir atkarīga herbicīdu lietošana un tās efektivitāte. Laistīšana aizsargā arī no salnām. Mūsu klimatiskajos apstākļos var gadīties, ka laistīt nāksies tikai vienu vai divas reizes sezonā, bet tas var nodrošināt būtisku ražas pieaugumu. Piemēram, pērn dažas saimniecības Bauskas novadā novāca par 30% zemāku galda biešu ražu, nekā vajadzētu, tikai tāpēc, ka pēdējās uzdīgušās bietes nepaspēja pietiekami izaugt līdz ražas novākšanai. Vienmērīgu sēklu dīgšanu veicina arī iediedzētās sēklas. Latvijas sēklu tirgū tās jau 20 gadus piedāvā gandrīz visas dārzkopības firmas. Jaunā Bejo sēklu apstrādes tehnoloģija B-Mox ievērojami palielina un paātrina burkānu sēklu uzdīgšanu nelabvēlīgos apstākļos.

Šķirnes ar spēcīgu sakņu sistēmu labāk pacieš gan sausumu, gan pārmērīgu mitrumu. Tādas ir visu sēklu firmu piedāvājumos, šai īpašībai jāpievērš uzmanība, izvēloties un pasūtot sēklas. Pareiza mēslošana arī veicina augu izturību pret sausumu un nelabvēlīgiem apstākļiem. Sevišķi svarīgs ir nodrošinājums ar kāliju, kalciju, sēru un magniju un šo elementu pareiza proporcija. Regulāri veiktas lapu sulas analīzes palīdz laikus ievērot disproporciju un veikt mēslošanu caur lapām ar pareizu līdzekli. Jau vairākus gadus šādu pakalpojumu piedāvā firma Omex (Latvijā tās mēslošanas līdzekļus izplata SIA Agrimatco), un daudzi zemnieki to izmanto.

Pārmitrs laiks ietekmē augsnes struktūru

Visi zina, ka darbi pārmitrā zemē būtiski sabojā augsnes struktūru. Sevišķi bīstama ir smagā tehnika, ko lieto graudkopji, – smidzinātāji un kombaini. Daudzi dārzeņkopji augusekas dēļ mainās laukiem ar kaimiņiem graudaudzētājiem, tāpēc šī problēma ir aktuāla visiem. Lielai daļai lauksaimniecības tehnikas ir šauras riepas, lai varētu izbraukt iespējami šaurākas rindstarpas. Ārzemēs zemnieki mēdz mainīt tehnikai riepas un riteņus, braucot pa slapjiem laukiem ar platām riepām un zemu gaisa spiedienu tajās, lai iespējami mazāk bojātu augsnes struktūru. Pastāv arī tehniskā iespēja aprīkot riteņus ar kāpurķēdēm, arī šo risinājumu plaši izmanto Holandē, Beļģijā un Vācijā. Protams, tas prasa naudas līdzekļus un laiku tehnikas pāraušanai. Bet vai dubļos samocītas tehnikas remonts un nenovāktas ražas vērtība to neatsver? Katram saimniekam jāizlemj pašam, atbildes var būt dažādas.

Ir svarīga augsnes struktūras uzlabošana. Laukos, kur kartupeļus un bietes par visām varītēm vāca 2014. gada rudenī, arī šogad situācija nebija labāka. Latvijā lielai daļai lauku ir nelīdzens reljefs. Visi zina, ka nogāzēs rindas jāorientē slīpumam šķērsām, tomēr neviens to nedara. Tāpēc augsnes mitrums rindā nav vienāds, kaut kur augi cieš no sausuma, citur no mitruma, nevienādi dīgst un attīstās, un visbeidzot mitrā laikā ražu nav iespējams novākt arī nosacīti sausā lauka daļā. Meliorācijas sistēmas ir lielā mērā sabojātas, tās jāatjauno. Labi, ka Zemkopības ministrija izprot šo problēmu un tam pieejams atbalsts, labi, ka LLKC rīko mācības par meliorācijas sistēmu atjaunošanu, tas ir kopīgs darbs, bez kura tālāka pastāvēšana nav iespējama.


Ekonomiskas problēmas

Konkurence ar citām valstīm. Pēdējo 20 gadu laikā daudzās ES valstīs (Nīderlandē, Polijā, Spānijā) dārzeņu ražošana ir būtiski palielinājusies (divas trīs reizes atkarībā no valsts un produkta). Par pelēko importu no Polijas šodien ir nobažījušies ne tikai zemnieki, bet arī valstsvīri. Jau gadus desmit brīdinu par gaidāmo Ukrainas produktu ienākšanu mūsu tirgū, tagad tā ir realitāte. Ukraina ir liela valsts ar auglīgām augsnēm, augstas klases speciālistiem, milzīgām saimniecībām un lētu darbaspēku. Šodien mūsu speciālisti daudz palīdz ukraiņu kolēģiem, bet vienlaikus mums pašiem no viņiem ir jāmācās. Ukraiņu vadošie zemnieki un to asociācijas sludina principiālu atteikšanos no subsīdijām, uzskatot, ka tās traucē konkurētspēju. To vietā viņi aktīvi meklē eksporta tirgus, tostarp Latvijā. Augustā 65% ķiploku eksporta no Ukrainas uz ES nonāca tieši Latvijā. Tiesa, daudzums nebija liels – ap 45 t, acīmredzot tas bija slavenās šķirnes ‘Ļubaša’ stādāmais materiāls, bet pati tendence ir satraucoša.

Visās valstīs zemnieki saskaras ar negodīgu tirdzniecības praksi, tieši tās dēļ importa dārzeņi ienāk mūsu tirgū par tik zemām cenām. Tas nav dempings no ražotāju puses, bet pārprodukcijas sekas.

Augstā pašizmaksa. Latvijā ir augsta dārzeņu pašizmaksa, un šā rudens laikap­stākļi paaugstināja to vēl vairāk. Mums jā­­analizē šī pašizmaksa un jātaupa uz to pozīciju rēķina, kur iespējams ietaupīt daudz, nevis no sēklām un augu aizsardzības līdzekļiem, kuru īpatsvars nepārsniedz 3–10%. Dārzeņos visnozīmīgākie ir transporta izdevumi, darba alga un uzglabāšanas izmaksas. Vai audzēšana lielās platībās patiešām ir izdevīgāka, ņemot vērā ražas transportēšanas attālumu un pārvadāšanas izmaksas? Ņemot vērā nepieciešamību apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem vienlaikus vairākus laukus, ievērojot vēja ātrumu, bezlietus periodu un optimālo temperatūru? Arī uz šiem jautājumiem nav nepārprotamas atbildes, katrs saimnieks izvērtē pats.

Darbaroku trūkums. Darbaroku trūkums ir globāla problēma. Šodien to trūkst pat Polijā, kā arī ASV, Spānijā, Anglijā, Holandē un citur. Viesstrādnieku imports šo problēmu atrisina tikai daļēji, un mums jārēķinās, ka pēc 10–15 gadiem arī viesstrādniekus būs grūti atrast. Svarīga ir darba organizācija, visas audzēšanas tehnoloģijas pakārtošana tam, lai roku darbs būtu maksimāli efektīvs. Globāli ņemot, nāksies atgriezties pie saimniekošanas modeļa, kad praktiski visus darbus saimniecībā veic saimnieka ģimene ar dažiem palīgiem. Kur vien iespējams, būs jālieto mehanizācija. Polijā, Japānā, Ķīnā un daudzās citās valstīs tiek ražota arī neliela tehnika mazām saimniecībām.

Uzglabāšanas iespējas. Uzglabāšana – tā nav tikai modernas glabātavas, nepieciešami arī pareizi izaudzēti veselīgi augi un pareizi, saudzīgi novākta raža. Tostarp – pareizos apstākļos novākta un sagatavota uzglabāšanai. Ārstēšanas periods ir vajadzīgs ne tikai kartupeļiem, arī ķirbjiem, burkāniem, bietēm un sakņu selerijām. Sīpoli un ķiploki pareizi jānožāvē. Tas jau sen visiem ir zināms, bet vēl joprojām ir ļoti maz saimniecību, kur ražu pareizi izaudzē, novāc, sagatavo uzglabāšanai un nodrošina optimālu uzglabāšanas režīmu. Arī lielsaimniecībās dārzeņu zudumi uzglabāšanas laikā mēdz sasniegt 30% un pat vairāk.

Augu aizsardzības problēmas. Katru gadu nāk jauni kaitēkļi un slimības. 2016. gadā mums nebija glābiņa no cekulkodes kāpostos, šogad paprikas bojāja ērce Polyphagotarsonemus latus. Eiropā izplatās tomātu alotājkode Tuta absoluta, ogu kaitēklis Drosophila suzuki, baktērija Xylella fastidiosa. Holandē bioloģiskos ābolus bojā sēne Truncatella angustata. Anglijā burkāni cieš no vīrusiem, kas nāk no buferjoslās un dzīvžogos augošām nezālēm. Zaļināšanas prasības potenciāli palielina kaitēkļu un slimību izplatīšanās risku. Vienlaikus samazinās zemniekiem pieejamo augu aizsardzības līdzekļu (AAL) klāsts, to lietošanu mēģina ierobežot, vadoties nevis pēc zinātnisko pētījumu datiem, bet pēc populistu lozungiem. Tiek traucēta moderno selekcijas metožu lietošana, kaut gan tieši izturīgu šķirņu audzēšana var mazināt mūsu atkarību no ķīmiskiem AAL.

Bio – vai loģiski? Bioloģisko produktu tirgus aug visā pasaulē, pašlaik tā ir vienīgā vēl nepiepildītā tirgus niša arī Latvijā. Visā pasaulē, tostarp ES un Ukrainā, strauji palielinās bioloģisko augļu un dārzeņu platības un to ražas apjomi. Potenciāli tas draud ar pārprodukciju un cenu samazināšanos. Daži zemnieki citās valstīs jau sāk uztraukties. Bioproduktiem jābūt dārgākiem nekā konvencionālajiem, jo raža ir zemāka un objektīvās izmaksas ir augstākas. Galvenais arguments, kāpēc bioprodukti būtu pārāki par konvencionālajiem, ir pesticīdu nelietošana, tātad – produkcija bez AAL atliekām un videi draudzīga saimniekošana.

Ir iespējams izaudzēt arī integrētos produktus tā, lai tie būtu garantēti brīvi no AAL paliekām, Holandē jau šogad tiek piedāvāti šādi bumbieri un drīz nāks āboli. Ieguvumi videi ir apstrīdami (nezāļu iznīcināšana ar liesmām siltasiņu dzīvniekiem un posmkājiem ir bīstamāka par herbicīdiem), tāpat šī tēma ir mazsvarīga mūsdienu patērētājiem Latvijā. Bioloģiskā augu aizsardzība (ar entomofāgiem vai mikroorganismiem) iespējama arī atklātā laukā, bet ir dārga. Tā pašlaik ir efektīva tikai pret dažām kaitīgo organismu sugām. Kamēr konvencionālās lielsaimniecības lieto ķīmiskos AAL, kaitēkļu un infekciju populācijas tiek ierobežotas. Līdzko bioloģisko un konvencionālo platību proporcija pārsniegs kritisko (šobrīd nezināmu) robežu, ir iespējama patogēnu un kaitēkļu sugu eksplozija. Šajā gadījumā zaudētājos būs visi – gan ražotāji, gan patērētāji

Atliek vēl lielāku uzmanību pievērst slimību un kaitēkļu izturīgu šķirņu izvēlei, pārdomāt mēslošanas līdzekļu lietošanu (labi pabaroti augi labāk pretojas visām likstām) un, pats galvenais, attīstīt sadarbību ar patērētājiem. Jau pašlaik daudzas nelielas biosaimniecības aktīvi izmanto Facebook un citus sociālos tīklus saskarsmei ar klientiem. Tiešās piegādes pulciņi un piegāde pēc pasūtījuma nodrošina audzētājam taisnīgu cenu par produktu, bet šāds darbības modelis ir ļoti darb­ietilpīgs, prasa plašu produktu klāstu (tie vēl jāsaražo) un ir efektīvs ierobežota ražošanas apjoma gadījumā. Cik ilgi mēs vēl tā skriesim? Te palīdz kooperēšanās ar citiem ražotājiem.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Profesionālā izglītība ir tāds pats tirgus produkts kā kāposti vai āboli. Mācību porogrammu piedāvājums un kvalitāte ir atkarīga no pieprasījuma un pirktspējas. Ar katru gadu nozarē palielinās labo speciālistu trūkums, bet kopējais pieprasījums pēc speciālistiem samazinās līdz ar saimniecību skaita sarukumu. Viss iet uz to, ka arvien vairāk profesionālajās mācību iestādēs vērsīsies jau pieauguši cilvēki, kuri izjūt noteiktu zināšanu trūkumu. Būs pieprasīti relatīvi īsi, intensīvi kursi ar strauju atdevi, reālas, praksē lietojamas jaunākās zināšanas. Būs pieprasījums pēc videokursiem internetā. Tehnoloģijas un tirgus strauji mainās, tāpēc katram nāksies pašam ieguldīt savā izglītībā un turpināt mācīties visu aktīvo mūžu. Dārzkopībai Latvijā ir nākotne, jo planētas iedzīvotāju skaits turpina palielināties un visi grib ēst. Būs jāskrien laikam līdzi..

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Agro_Tops___Dece_5a265d938779d

LA.lv