Ganāmpulka veselība, Piens

Klibums govju ganāmpulkos; katrs gadījums izmaksā 200-300 eiro

Pirmkārt, skats uz klibu govju ganāmpulku ir visai nepatīkams. Parasti klibās govis ir vājas, ar hronisku caureju, vienkārši izskatās neveselas un, atļaušos lietot šo vārdu – nelaimīgas. Tāpat biežas ir situācijas, ka neārstēts klibums pēcatnešanās periodā provocē saslimstību ar glumenieka dislokāciju. Klibas govis ir pastāvīgā stresa situācijā, jo ganāmpulkā atrodas vienā no zemākajiem sociālajiem rangiem, rodas imūnsistēmas pārslodze. Tāpēc arī jebkura nopietnāka ķirurģiska manipulācija, piemēram, ķeizargrieziens vai operācijas glumenieka dislokācijas gadījumā lielākoties ir nesekmīgas.
Protams, viss minētais nepaliek bez sekām. Vispirms tie ir ekonomiski zaudējumi, jo katrs klibuma gadījums izmaksā 200–300 eiro. Ja laikus nereaģē un klibos dzīvniekus neārstē, neizbēgami pieaug govju piespiedu brāķēšana, palielinās servisa periods ganāmpulkā, govis kļūst vājas, pieaug govju saslimstība ar hroniskām acidozēm. Ikdienā redzot ganāmpulkus, kur govju klibumam un elementārai laicīgai nagu apgriešanai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, mēģinu skaidrot, kādas sekas ir sagaidāmas. Otrkārt, klibums ir saistīts ar būtiskiem ilgstošiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Govs cieš no hroniskām sāpēm, tā tiek ganāmpulkā regulāri gan fiziski, gan psiholoģiski ietekmēta no ganāmpulka biedrenēm, kuras ir sociālajā rangā vadošās. Īpaši grūti klibajiem dzīvniekiem ir neatragotos ganāmpulkos un ar lielu dzīvnieku blīvumu, kur katrai govij nav savas guļvietas vai nav pietiekami daudz vietas pie barības galda. Treškārt, klibi dzīvnieki ietekmē arī fermā strādājošo psiholoģisko labsajūtu. Īpaši, ja cilvēkiem patīk dzīvnieki, viņi ir pieraduši par tiem rūpēties un ja viņos ir paaugstināta līdzcietība. Nereti tas izraisa konfliktus ar darba devēju un tiek pārtrauktas darba attiecības.

Nevar nepieminēt arī to, ka klibie dzīvnieki nespēj tik ātri paiet, īpaši, ja tie jāpagriež citā virzienā. Tāpat sāpes sagādā pakāpšanās uz augstāku virsmu vai izkāpšana no guļvietām. Šādi mainot virsmas augstumu kādā brīdī, svars vairāk jāpārnes arī uz sāpošo kāju, ko govs darīs nelabprāt. Katrs klibais dzīvnieks prasa vairāk uzmanības, klibums ievērojami palēnina dzīvnieku gaitu, līdz ar to vajadzīgs vairāk laika dzīvnieku pārdzīšanai. Tie vairāk klūp, nereti nokrīt, tos ir grūti piecelt. Ir vajadzīga pieredze un zināšanas, lai palīdzētu šādiem dzīvniekiem piecelties.
Kā zināms, piensaimniecībā darbs dzen darbu un katra kavēšanās rada nevajadzīgu nervozitāti. Viens no veidiem, kā cilvēks mēdz reaģēt, ir savu neiecietību izgāzt uz klibo dzīvnieku. Liekot tam kustēties ātrāk, tas tiek sists vai tiek izmantots elektrošoks. Ja cilvēks nav apmācīts dzīvnieku dzīšanā, gadās, ka veseli dzīvnieki tiek dzīti par ātru, tie cits citam spiežas virsū, paceļot galvu un atbalstot to uz nākamā dzīvnieka. Saimniecībās, kur dzīvnieku pārdzīšana tiek uzticēta neapmācītiem cilvēkiem, ievērojami pieaug govju traumatisms un, protams, arī klibums.

Svarīgs ir komandas darbs
Arī mūsdienu fermās arvien nozīmīgāks kļūst komandas darbs. Tas attiecas arī uz klibuma samazināšanu ganāmpulkā. Tas prasa sistēmisku, plānveidīgu pieeju ilgtermiņā, ko izprot un atbalsta visa fermā strādājošo saime. Visvairāk to ietekmēs pats fermas vadītājs vai saimnieks, jo būs nepieciešams mācīties pašam un mācīt savu komandu. Klibuma profilaksē būs iesaistīti vairāki posmi, sākot ar govju guļvietu dizainu un uzturēšanu kārtībā, mēslu izvācēju, govju piedzinēju, barotāju, nagu griezēju u. c.

Iespējams, jāatbild uz jautājumu, vai saimniecībā ir kāds cilvēks, kurš spētu novērtēt ganāmpulku, vai tur ir klibas govis un kā tās atšķirt no pārējām. Iespējams, sākumā varēs saskatīt tikai tās govis, kas izteikti klibo, neliekot kāju vispār pie zemes, un, tikai konsultējoties ar veterinārārstu vai nagu kopšanas speciālistu, jau varēs klibās govis laikus pamanīt pēc izliektas muguras, soļu garuma ejot, kāju stāvotnes. Kā jebkuram, arī govju nagu griezējam ir vajadzīgas gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskā pieredze. Dažreiz tieši ar nemākulīgu pakalpojumu sniegšanu govju nagu apgriešanā saimniekam tiek iesētas šaubas par šā pasākuma lietderību. Parasti šādos gadījumos klibo govju skaits pēc nagu apgriešanas ievērojami pieaug. Taču jābūt gluži otrādi – pareizi aprūpējot un ārstējot klibās govis, daudzām jau nākamajā dienā klibuma pazīmes pazūd.

Klibās govis jāārstē nekavējoties
Būtu ļoti labi, ja klibās govis tiktu ārstētas nekavējoties. Taču tam ir vajadzīgs apmācīts cilvēks un aprīkojums. Īpaši svarīgi, lai fermā būtu stelles, kur dzīvnieku fiksēt, varētu pacelt slimo kāju vai vienkārši apgriezt nagus. Mēģinot pacelt dzīvniekam kāju ārpus fiksācijas stellēm, tas ir apgrūtinoši un bīstami gan cilvēkam, gan dzīvniekam.

Latvijā profesionālas nagu griešanas tradīcijas ir nesenas. Cilvēku, kuri to spēj darīt atbilstošā līmenī, nav pietiekami daudz. Varbūt ar to ir izskaidrojams, ka nagus apkopj visam ganāmpulkam uzreiz vienu divas reizes gadā. Taču šeit problēma sākas ar tām govīm, kurām nagi ir jākopj biežāk vai parādās klibums. Gaidot sešus mēnešus nagu griezēju, slimības bieži vien ir kļuvušas hroniskas vai pat neārstējamas. Loģiski rodas jautājums: cik tad bieži govīm būtu jāapgriež nagi? Divreiz gadā – tā būtu pieņemama atbilde. Taču šeit vajadzētu konkretizēt, kādos laktācijas posmos to darīt būtu vislabāk. Savu klientu ganāmpulkos to iesaku darīt pēc šādas shēmas.
l Visām govīm pirms cietlaišanas – lai atnesoties, kad tām ir viszemākā spēja pretoties slimībām, tām kājas būtu veselas un tās neklibotu.
2. Kad ir pagājušas 100–150 dienas pēc atnešanās. Pirmajās 100 dienās pēc atnešanās govīm nagi ataug lēnāk, jo parasti tad ir visaugstākie izslaukumi un barības vielas lielā daudzumā izdalās ar pienu. Turklāt tās ēd koncentrētāku barību, kas palielina saslimstības risku ar acidozi, un nagu struktūra var nebūt tik cieta. Ja nejauši naga raga zole nogriezīsies par plānu, atveseļošanās ievērojami ieilgs.
Govis, kurām nagi ataug ātrāk vai kurām ir hroniskas naga raga zoles čūlas, aprūpē pēc vajadzības pat 4–8 reizes gadā.
Lai šo shēmu īstenotu, nagu aprūpes speciālists atkarībā no ganāmpulka lieluma fermā ierodas reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, bet lielos ganāmpulkos tas var būt arī biežāk. Starplaikos starp nagu aprūpes speciālista vizītēm klibās govis ārstē kāds saimniecībā uz vietas apmācīts cilvēks vai veterinārārsts.

Klibuma cēloņi
Klibuma cēloņus var sadalīt divās lielās grupās – infekcioza rakstura un neinfekcioza. Pats nosaukums jau norāda, ka infekcioza rakstura cēloņi ir saistīti ar mikroorganismu klātbūtni un var būt lipīgi. Šajā grupā visvairāk izplatītie ir digitālais un interdigitālais dermatīts, nekrobaciloze jeb interdigitālā flegmona. Īpaši smagas sekas rada laikus neatklāta un neārstēta nekrobaciloze, jo infekcija var skart pirksta jeb naga locītavu un sekas var būt neatgriezeniskas, tad jau nepieciešama slimā naga amputācija vai govs likvidēšana. Nekrobacilozes gadījumā slimā kāja ir piepampusi nagu apvidū, aizmugurējie nadziņi salīdzinājumā ar veselo kāju ir atbīdīti tālāk viens no otra. Pampums jeb tūska ir simetriska. Govij izteikts klibums, taču pārvietojoties tā uz slimās kājas vēl spēj atbalstīties. Var būt paaugstināta temperatūra virs 39 oC. Tieši nekrobacilozes atklāšana laikus un ārstēšana klibuma gadījumā jāuzskata par prioritāru.

Neinfekcioza rakstura biežākie klibuma cēloņi ir naga raga zoles čūlas, abscesi naga raga zoles apvidū, īpaši baltajā līnijā, atspaidījumi, pārauguši nagi, laminīti. Pavērojiet savu ganāmpulku jau šodien!

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.februāra numurā

Pievienot komentāru