Meži, Mežsaimniecība

Kokaugu stādījumi – enerģētiskās koksnes ieguvei

Pasaulē arvien pieaugošais energoresursu pieprasījums, fosilā kurināmā ierobežotais daudzums un tā ietekme uz vidi, valstiskā nepieciešamība pēc energoneatkarības, kā arī kopīgie ES vides politikas mērķi liek meklēt dažādus alternatīvus risinājumus un jaunus atjaunojamo energoresursu (AER) avotus. Kā viens no potenciāli vispiemērotākajiem Latvijas apstākļiem ir tieši biomasas audzēšana. Latvijā un visā Eiropā biomasai ir ļoti nozīmīga loma AER kopējā tirgū, pašlaik tā ir ap 70% tirgus un uzrāda stabilu pieaugumu.

Sugas un vietas izvēle
Latvijas apstākļos enerģētiskās koksnes iegūšanai vispiemērotākās un visbiežāk izmantotās ir dažādas ātraudzīgo kārklu sugas un to hibrīdi, ko parasti audzē blīva krūmveida stādījuma veidā. Visbiežāk izmantotā stādījumu shēma ir divrindu stādījums, kur šaurākais attālums starp rindām ir 70–75 cm, platākais – 150 cm, bet attālums starp spraudeņiem rindās – 50 cm. Izmantojot šādu stādījuma shēmu, viena hektāra apstādīšanai nepieciešami 12–15 tūkstoši spraudeņu. Kokaugus regulāri nogriež gandrīz līdz zemei un ļauj ataugt no celma atvasēm. Vienu kārkl­u stādījumu var pļaut vidēji sešas reizes ar 3–5 gadu intervālu. Pēc tam (25–30 gadi pēc stādījuma ierīkošanas) kārklu celmi jāizplēš vai jāsafrēzē un plantācija jāierīko no jauna. Šo zemi turpmāk var izmantot arī lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Lai gan kārkli ir visizplatītākā koku suga enerģētisko koksnes īscirtmeta atvasāju ierīkošanai, arvien biežāk tiek izmantoti arī dažādi papeļu kloni un baltalkšņi. Kaut gan īsas aprites ciklā to produktivitāte atpaliek no ātraudzīgajiem kārkliem, nepieciešamības gadījumā to aprites ciklu var pagarināt un pēc stādījuma izretināšanas tajos sagaidāmo sortimentu mainīt no šķeldām uz malku/papīrmalku vai finierklučiem.
Lai gan īscirtmeta atvasājos visbiežāk izmantotās sugas ir salīdzinoši mazprasīgas, tomēr stādījuma produktivitāte būs tiešā mērā atkarīga no augsnes auglības, ūdens režīma, temperatūras un gaismas pieejamības. Koki labi attīstīsies augsnēs, kuru pH ir robežās no 5 līdz 7,5, tomēr līdzšinējie pētījumi liecina, ka kārklu un papeļu stādījumus var ierīkot arī augsnēs, kas ir ārpus šī diapazona. Piemērotas būs vidējas līdz smagas labi aerētas smilšmāla augsnes. Nav ieteicams veidot stādījumus sausās un vieglās smilts augsnēs, kā arī pārmitrās augsnēs, kur ir apgrūtināta smagās tehnikas pārvietošanās.

Situācija Latvijā
Pēc VMD datiem, 2016. gadā vienotajiem platību maksājumiem Latvijas teritorijā ir pieteikti 516,48 ha kārklu stādījumu, 174,93 ha apšu/papeļu stādījumu un 14,25 ha baltalkšņu stādījumu. Salīdzinājumam – 2015. gadā tie bija 611,76 ha ar kārkliem, 46,86 ha ar apsēm/papelēm un 13,69 ha ar baltalkšņiem. Kā redzams, vienotajam platību maksājumam pieteikto apšu/papeļu platības kopš pagājušā gada ir pieaugušas aptuveni 3,7 reizes, savukārt kārklu platības sarukušas par ~100 ha, kas skaidrojams ar to, ka zemju īpašnieki arvien vairāk izvēlas ierīkot stādījumus ar garāku aprites periodu, ko lielā mērā ir ietekmējusi zemā šķeldas cena. Garākā aprites ciklā iegūtā koksne izmantojama granulu ražošanai. Pēc CSP datiem, 2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 185 petadžouli (PJ) un pēdējo desmit gadu laikā tas nav būtiski mainījies – 2005. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 192,1 PJ, kas ir tikai par 3,7% vairāk nekā 2015. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā novērojamas kopējā energoresursu patēriņa struktūras izmaiņas – dabasgāzes patēriņa īpatsvars mazinājies par 4,7%, kamēr kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars palielinājies par 2,7% un 2015. gadā tas bija 28,4% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā. 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu pieaudzis saražoto koksnes granulu daudzums par 14,1%, bet saražotās koksnes šķeldas daudzums – par 8,4%.
Ar katru gadu pieaug Latvijā saražotās elektroenerģijas īpatsvars no AER – pēdējo 10 gadu laikā (dati līdz 2015. g.) saražotā elektroenerģija koksnes, koksnes atlikumu elektrostacijās un koģenerācijas stacijās ir pieaugusi no 6 līdz 378 GWh, kas ir ļoti būtisks rādītājs, ņemot vērā, ka koksnes biomasa ir vietējas izcelsmes atjaunojams energoresurss (CSP 2015).

Sabiedrības informēšana
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava periodiski organizē dažādus bezmaksas sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažāda statusa kokaugu stādījumu ierīkošanā. Sīkāka informācija par pasākumu norisi atrodama LVMI Silava mājaslapā www.silava.lv. Šogad 10. februārī projekta SRCplus ietvaros Olaines kokaudzētavā norisinājās informācijas diena Kokaugu stādījumu apsaimniekošana 5–15 gadu aprites ciklā – dažādi apsaimniekošanas modeļi un meža tehnikas izmantošanas iespējas, kurā tika demonstrēta dažādu veidu tehnika gan biomasas novākšanai, gan augsnes rekultivācijai pēc biomasas novākšanas un zemes atkārtotai izmantošanai tradicionālajā lauksaimniecībā. Projekta mājaslapā srcplus.eu interesentiem ir iespēja iepazīties ar bezmaksas rokasgrāmatu Ilgtspējīgi īscirtmeta atvasāju stādījumi, kas lieti noderēs jebkuram, kurš plāno ierīkot enerģētiskās koksnes plantāciju. Grāmatas bezmaksas eksemplāri pieejami arī LVMI Silava bibliotēkā (pirms došanās uz bibliotēku, gan vēlams iepriekš telefoniski vienoties par grāmatas saņemšanas laiku un eksemplāru skaitu).

Sagatavojuši Toms Sarkanābols, Dagnija Lazdiņa, LVMI Silava
Pilns raksts “agrotops” 2017.g.marta numurā

1 komentārs

  1. Šī kārklu audzēšanas aģitācija bija topā kādus 20 gadus atpakaļ, kad daudzi zemju īpašnieki, it kā ātras peļņas nolūkā, sacūkoja savas lauksaimniecības zemes. Tātad viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Ceru, ka šoreiz zemju īpašnieki otrreiz neiekritīs uz šādiem piedāvājumiem, jo vienas ražošanas izmaksas ir cērtot un novācot kokus ar lielu biomasu, pavisam citas – ja jānovāc šie sīkie žagari.
    Raksts tikai lieku reizi pievērš uzmanību faktam, kas liek tomēr domāt, ka mūsu koksnes resursi, neskatoties uz LVM apgalvojumiem, tomēr iet uz beigām, tādēļ jāveic kaut kas neordinārs. Tā tas parasti notiek ar vienas dienas saimniekiem.

Pievienot komentāru