Meži, Mežizstrāde

Izmaiņas koksnes standartā visvairāk “sitīs” mazos meža īpašniekus

Stājušies spēkā Centralizētie nacionālie riska novērtējumi (CNRA), kas paredz izmaiņas kontrolētas koksnes standarta prasībās, kas tagad prasa izslēgt ne vien koksnes legalitātes riskus, bet arī biotopu un augstvērtīgu mežu riskus. Tas nozīmē, ka koksnes pircēji nedrīkst iegādāties sortimentus, par kuriem nav ekspertu atzinuma, ka tie nav nākuši no biotopiem. Taču biotopu kartēšanu Latvijā plānots pabeigt tikai 2020. gadā.

Pieprasa pat komercinformāciju

SIA “Sodra mežs” mežsaimniecības vadītājs Raitis Līcītis uzskata, ka jaunās prasības visvairāk ietekmēs tieši mazos meža īpašniekus. “Jaunais CNRA visvairāk “sit” tieši pa mazajiem meža īpašniekiem, mežiz­strādātājiem un iepircējiem, kuriem, būsim godīgi, bieži vien nav pietiekamas kapacitātes – personāla, zināšanu, finanšu, lai nodrošinātu korektu jauno prasību izpildi.”

Līcītis uzsver – ja attiecamies pret izvirzītajām prasībām godprātīgi, tad koksnes iepircējam nepieciešama pilna informācija par katru piegādes ķēdi visā tās garumā, ne tikai par visiem ķēdes locekļiem, kas ir bijuši kokmateriālu īpašnieki, bet arī par pakalpojumu sniedzējiem – sagatavošanas, pievešanas, transportēšanas posmā. Prasība ievākt šādu informāciju balansē uz robežas attiecībā uz komercnoslēpumu, privātuma un personas datu aizsardzību, turklāt darba apjoms informācijas ievākšanā un pārbaužu veikšanā ir tik liels, ka jau vidēja izmēra uzņēmumam šo prasību nodrošināšanai nepieciešams algot papildu darbiniekus.

Līcītis uzskata, ka attiecībā uz bioloģiski augstvērtīgo mežu aizsardzību CNRA/FSC standarta prasības ir izpildāmas relatīvi vieglāk, protams, izņemot gadījumus, kad piegādes ir iepriekš nesaskaņotas. “Arī šis ir viens no apstākļiem, kas veicina nosacīti mazo mežiz­strādātāju un koksnes pārdevēju izstumšanu no tirgus, kā arī atņem viņiem “manevra” iespēju – pārdot tam, kas maksā augstāku cenu vai piedāvā citā veidā izdevīgus nosacījumus, jo pirms piegāžu sākšanas jāveic piegādātāja un konkrētās piegādes ķēdes izvērtēšana attiecībā uz bioloģiski augstvērtīgu mežu aizsardzību. Ja cirsmas nogabals “latbio.lv” datu bāzē ir “sarkans” un izstrāde jau pabeigta, FSC sistēmā strādājošam pircējam pieņemt šādus kokmateriālus ir faktiski neiespējami.”

Protams, ir daudz vienkāršāk, ja komateriālu piegādātājs ir pats meža īpašnieks – piegādes ķēdē riski stipri samazinās, un ievācamās informācijas daudzums strauji sarūk, tomēr arī tur nav mazums “zemūdens akmeņu”.

“Sodra mežs” sakarā ar zināmajām izmaiņām ir sertificējies arī pēc PEFC standarta, kura prasības ir nedaudz vieglāk izpildāmas, un koksne, kas tiek piegādāta bez sertifikācijas paziņojuma, tiek kontrolēta saskaņā ar PEFC standartu, savukārt koksne, kas tiek piegādāta jau ar FSC vai PEFC paziņojumu – atkarībā no konkrētās piegādes ķēdes standarta prasībām. Realitātē tas nozīmē uzturēt divas paralēlas uzglabāšanas un uzskaites sistēmas.

Jaunās prasības vērtē kā nesamērīgas

SIA “Pata” kā nozīmīgs koksnes tirgus dalībnieks, paužot savu attieksmi pret FSC sistēmas jaunajām prasībām kokmateriālu koksnes standartā un Latvijas CNRA, ir atteikusies no koksnes paškontroles FSC sistēmā.

Jānis Mierkalns, SIA “Pata” Kokmateriālu iepirkumu un realizācijas vadītājs: “Uzskatu, ka arī jaunajās risku mazināšanas vadlīnijās minētie pasākumi ir nesamērīgi un būtiski ietekmēs privātos meža īpašniekus, kuriem pieder gandrīz puse no visiem Latvijas mežiem. Tagad risku mazināšanas pasākumiem ieteiktos informācijas gūšanas avotus veido jebkurš neprofesionāls interesents. Tā ir apsveicama sabiedrības iesaistīšana dabas daudzveidības apzināšanā, bet tas nav pietiekams pamats saimnieciskās darbības ierobežošanai.”

Dotajā brīdī SIA “Pata” uztur abas sertificēšanas sistēmas – FSC un PEFC, kas, protams, apgrūtina kopējo administratīvo procesu. PEFC sertifikācijas shēma gan vides aizsardzības, gan sociālās jomas pamatprasībās būtiski neatšķiras no FSC.

Mierkalns: “Prasību izpildi nodrošina jau tā augstā līmenī esošā dabas aizsardzība, darba drošības un nodokļu administrēšanas likumdošana. No FSC puses nav korekti nerespektēt valsts institūciju uzturēto valsts pārvaldes sistēmu, deleģējot šīs funkcijas kontrolēt katram meža īpašniekam vai koksnes pircējam.”

14 Komentāri

  1. Vai stingrus likumus nevajadzēja pieņemt tad kad Latvijā vēl bija meži, tagad, kad palikuši tikai krūmāji, dabīgi ka jāķeras klāt biotopiem un rezervātiem.

  2. Kā gan citādāk nokāsīs naudiņu? Mazajiem jo sevišķi! Tad nu gudro visu, ko vien var izgudrot, pat valsts funkcijas uzliek uzņēmējiem, lai tikai strādātu pa tukšo, bet naudu varētu kāst.
    Kārtējais fufelis, tāpat kā daudzās citās vietās.

  3. Jā, mazajiem mežu īpašniekiem trūkst tilpuma(kapacitātes tulkojums latviešu valodā). Ak, tizlie ierēdnīši, vai jums Dievs smadzenes noskaudis?

  4. Rakstu vajadzētu ļoti nopietni rediģēt. Tas ir pārpratums. Biotops, pēc definīcijas, ir JEBKURA vide, mežs, pļava, purvs utt. Nevar vispār pārdot koku , kurš nav audzis biotopā. Cits jautājums ir vērtīgi, aizsargājami utt. biotopi.

  5. Šis tiek veidots, lai dažādi eksperti varētu uzsēsties uz mažā meža īpašnieka naudas plūsmas, presējot koksnes pircējus.
    Pamats tika ielikts, kad LDF bezkonkursa kārtībā ieguva tiesības sagatavot ziņojumu EK par biotopu stāvokli Latvijā. Protams, ka bez objektīviem datiem 3 mēnešu laikā tika sagatavots ziņojums ar galveno akcentu AR BIOTOPIEM LATVIJĀ VISS IR SLIKTI.EK izdalīja 9. miljonus, lai konstatētu biotopu stāvokli Latvijā. Tagad tie paši eksperti, kas gatavoja priekš EK ziņojumu”apgūst”visus mijonus procesā kas saucas DABAS SKAITĪŠANA. Protams, ka rezutāts būs LATVIJĀ VISS IR SLIKTI. Un te zaļajiem atkal paveras iespējas, pat divas:
    *lai būtu labi, katram meža īpašniekam būs jāmaksā ekspertam, lai tas pārliecinātos, ka netiek nocirsts biotops:
    *būs atkal iespēja prasīt EK naudu, jo LATVIJĀ AR BIOTOPIEM VISS IR SLIKTI un tos vajag atjaunot, monitorēt, nodrošināt dabas daudzveidības sukcesiju u.t.t.
    Zaļais bizness rullē, meža īpašnieks maksā, lai gan nodokļu naudu varētu izmantot daudz lietderīgāk.

  6. Šobrīd vides sektors saņem nilzu naudas gažādiem projektiem ( piemēri – 1 500 000 putnu skaitīšanai Ādažos, 2 200 000 Mazā ērgļa skaitīšanai, 8 600 000 dabas skaitīšanai un plānu rakstīšanai, 800 000 dzīvu koku nomizošanai u.t.t)
    Prasa vēl ( piemērs 1 600 000 pētījumiem par vanagu uzbrukumiem mežirbēm ), bet ir skaidrs, ka naudas būs mazāk, jo BREXIT rezultātā ES budžets samazināsies.
    Tāpēc tiek intensīvi meklētas iespējas saglabāt trekno finansējumu, kā līdz šim.
    Protams, ka viss tiek apliets ar treknu populisma kampaņu “LATVIJAS DABA TIEK IZNĪCINĀTA! ZIEDOJIET UN VISS TIKS IZGLĀBTS!

  7. Mežiniekam tik miljonu nulles griežas acu priekšā. Tik traki griežas, ka šķiet- ar vienu uzrakstīšanu nepietiek
    , jābliež divreiz…..

      1. Taisni otrādi, visi šie cipari ir absolūtā lirika jeb brīvā peldēšana pa auzām. No kura kājas pirksta tie visbiežāk ir izsūkti, lai zina paši autori, bet viens piemērs.
        LVM Konkrētajā iecirknī konkrētajā gadā sabiedrībai stāstīja, ka nocirsts 25 ha galvenās cirtes, un tai skaitā 14 ha izlases cirtes. Patiesībā tajā gadā bija nocirsti 12 ha, un visi kailcirtē…. Ja no šādiem iecirkņu skaitļiem taisa statistiku, un visos iecirkņos novirze ir par 50%, tad vienīgais, kas varētu glābt situāciju- ka matemātika mēdz apgalvot- novirzes ir uz vienu un otru pusi. Bet ja nu tikai uz vienu, tad, kā redzams, no statistikas nav absolūti nekādas JIEGAS! JIEDZIŅAS!

        1. Vai tad no VARAM mājaslapas nāk meli? Tur visi šie iepirkumi un rezultāti par miljoniem parādās. Varbūt pats esi viens no šo miljonu apguvējiem?

Pievienot komentāru