Laukos
Mežsaimniecība

Gaujas Nacionālajā parkā arī kokus gredzeno 0

Foto – Evija Trifanova/LETA

Gaujas Nacionālajā parkā veikta koku gredzenošana, pēc kuras radušies sausokņi un kritalas, kas ir mītnes vieta daudzām augu un dzīvnieku sugām.

Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību atsevišķās vietās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, saskaņā ar biologu secinājumiem bija nepieciešams veicināt mirušās koksnes veidošanos.

Lai to panāktu, jau pirms vairākiem gadiem veikta tā dēvētā koku gredzenošana, kas veicina stāvoši nokaltušu koku veidošanos. Šādas rīcības mērķis ir panākt, lai vidēji uz vienu hektāru būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes, ja konkrētās mežaudzes specifikas dēļ tā nespēj veidoties dabiskā ceļā.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, meža ekoloģe Sandra Ikauniece skaidro, ka no visām sugām mežā 20 – 30% saistītas ar mirušo koksni, tostarp ķērpji, sūnas, sēnes, bezmugurkaulnieki, putni un sīkie grauzēji. Daudzām sugām atmirusī koksne ir gan barības avots, gan barošanās vieta, ligzdošanas vieta un patvērums ziemā. Stāvošos nokaltušos kokos var dzīvot dažādas vaboles un citi sīki bezmugurkaulnieki, kuri bieži pārtikā izmanto meža kaitēkļus. Tā kā to dzīvošanai nav piemēroti augoši koki, tad nokaltušu koku klātbūtne, kas ir mājvieta koku kaitēkļu iznīcinātājiem, ir ļoti svarīga meža veselības saglabāšanai. Tāpat šajos nokaltušajos kokos dzīvojošos kukaiņus ēd putni. Dažādu sugu putni savā ēdienkartē izmanto arī koksnei kaitīgos kukaiņus. “Vienkārši skaidrojot – ja mežā ir vairāk putnu, varam sagaidīt labāku meža veselību,” piebilst eksperte.

Koku gredzenošana tika veikta valstij piederošā mežā, kas atrodas aizsargājamā dabas teritorijā un dabas lieguma zonā, kur nav atļauta koku ciršana saimnieciskiem mērķiem. Sausokņi un kritalas mežā veidojas arī dabiski, taču tas notiek daudz ilgākā laika posmā.

LA.lv