Politika, Subsīdijas

Kompensācija nav peļņai, bet palīdzībai

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš atzīst – pieteikumu skaits par lietavās bojā gājušo ražu ir ļoti liels, turklāt tieši pēdējā iesniegšanas dienā – 2. oktobrī – ienākuši pieteikumi par 10 tūkst. ha, līdz ar to vēl patlaban notiek reģistrācija. Arī reģionālo pārvalžu darbinieki joprojām brauc uz saimniecībām, palīgos Latgales kolēģiem nākuši arī Vidzemes pārvalžu darbinieki. Patlaban visvairāk pieteikumu kompensācijai iesniegts no Baltinavas un Kārsavas novadiem, kur plūdi nodarījuši lielāko skādi.

Palīgos – satelīti un droni

No kultūrām visvairāk lietavās cietuši vasarāji – līdz šim no pārbaudītajām platībām 26% gadījumu apslīkuši vasaras kvieši, 13% – auzas, 12% – mieži, 10% – rapši. Cietuši arī ziemas kviešu sējumi un kartupeļu lauki. Kur saimnieki spējuši, tur iepriekšējā saulainajā un vējainajā nedēļā zem ūdens pabijušās vagas noraktas. “Nav runas par to, vai brīdī, kad ierodas LAD darbinieks, uz lauka ir ūdens vai arī tā vairs nav. Ja labība gājusi bojā, kompensācijas pienākas. Jāteic, ka zemnieki izturas ļoti godprātīgi. Vairāki jau pēc pieprasījuma iesniegšanas tomēr spēja daļu lauka nokult, tāpēc iesniegumu atsauca,” saka I. Āboliņš.

Cietušo platību pārbaudēm izdevies izmantot arī augsto tehnoloģiju iespējas. ES Kosmosa programmas ietvaros bez maksas var iegūt datus, ko pārraida divi satelīti. Reizi piecās sešās dienās tie pārlido Latvijas teritorijai, kas atkarībā no laika apstākļiem ļauj LAD iegūt lauku attēlus. “Pēc fotogrāfiju apstrādes ar datoru redzam, vai lauks ir vai nav zem ūdens, tādēļ darbiniekam nav jābrauc uz vietas. Lauku ceļi ir izmirkuši, šī “kosmosa programma” mums ietaupa līdz 40% apsekošanai nepieciešamā laika.” Izmantojot satelītattēlus, ir izveidota īpaša karte ar applūdušajām teritorijām novados, kuros izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat LAD rīcībā ir divi droni, ar kuriem ātri iespējams apsekot pieteiktos laukus.

Nauda kontā – vēl šogad

Pieteikumu pārbaudes turpināsies līdz pat šai svētdienai. Tad dažu dienu laikā rezultātiem tiks pavilkta svītra un dati nodoti Zemkopības ministrijai. 17. oktobrī teorētiski būtu jābūt gatavam informatīvajam ziņojumam. Tiklīdz valdība to izskatīs un akceptēs, tiks lemts par kompensāciju apmēru. Pagaidām zemniekiem izmaksājamās summas vēl nav zināmas.

LAD sola, ka kompensācijas tiks izmaksātas šogad, vēlākais – decembrī. Nav plānots, ka lauksaimniekiem būs nepieciešams iesniegt vēl kādus dokumentus vai papildu informāciju, lai pierādītu ieguldījumu apmēru un saņemtu kompensāciju.

Kā pierādīt ieguldījumu?

Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā vidējās izmaksas par hekt-āru katrai kultūrai. Krāslavas puses jaunais zemnieks Mihails Vilcāns “LA” atzīst – kompensāciju rēķināšana no ieguldījumu apjoma izklausās pamatota, vien neesot īsti skaidrs, kā tieši būs jāpierāda šie ieguldījumi. Novada saimniecībās iegūta tikai puse no plānotās ražas. Graudiem zema kvalitāte, un tādēļ daudziem saimniekiem ir problēmas ar realizāciju. “Zema tilpummasa, sadīguši graudi, tādēļ atsevišķos laukos novāktie graudi netika realizēti. Daudzi zemnieki ir uz bankrota robežas, jo, nododot graudus, izrādās – lai izpildītu noslēgto līgumu nosacījumus, vēl jāpiemaksā pašiem. LAD, apsekojot platības, atzīmēja, cik procentu no pieteiktās platības ir zem ūdens, tomēr arī no pārējās platības bieži nebija iespējams ievākt ražu un faktiski zaudējumi ir daudz lielāki nekā pieteikto platību apjoms. Procentuāli vairāk nenovākto platību un platību ar zemu ražas kvalitāti ir mazajiem zemniekiem, kam lauki bieži ir nelieli, dažādās grūti sasniedzamās vietās,” situāciju raksturo zemnieks.

Krāslavas pusē daudzi lauki paliks neapsēti, lai gan sēkla ir sagatavota, kodināta, smagie traktori un sējmašīnas grimst laukos. Tāpat skaidrs, ka pavasarī vasarāju sēkla būs ļoti dārga. Griķu cena arī ir samazinājusies, bet Krāslavas pusē daudziem tā bija pēdējā cerība savilkt galus.

Ceļi un meliorācija

Plūdos cietušais Baltinavas novada saimniecības “Malnava” saimnieks Aldis Dauksts atzīst, ka kompensācija labākajā gadījumā spēs nosegt zemes apstrādes izmaksas. Taču ar to nepietiks, lai iegādātos sēklu, kas plūdu dēļ būs dārgāka nekā parasti, un minerālmēslus, nemaz nerunājot par degvielu un strādnieku algu izmaksu vai kādu parādu segšanu. “Pēdējās nedēļas labie laika apstākļi ir ļāvuši tikt tīrumos un kult vai apstrādāt. Ražas kvalitāte ir ļoti zema, ražas zudumi lieli, graudi sākuši dīgt gan uz zemes, gan vārpās, kas vēl turas gaisā. Tas ir briesmīgi. Vai situācija iet uz labo pusi? Nosacīti. Pēc labiem laika ap-stākļiem vienmēr nāk slikti, kas atkal ierobežo iespējas darboties. Ziemājus iesēt ir praktiski neiespējami, tas ir ļoti liels robs nākamajam gadam,” saka saimnieks.

Viņaprāt, lai ko darītu lietas labā uz priekšdienām, valstij pastiprināti jārisina ceļu pārvadu un meliorāciju problēmas. Neviens negaidīja tādu ūdens daudzumu, taču vietām pietiek ar nedaudzām spēcīgām lietusgāzēm, lai grāvji un notekkanāli jau sāktu pludot. “Veiksmi un izturību visiem kolēģiem, kuri cietuši šajā katastrofā! Ar labām domām un smaidu sejā mums jāturpina iesāktais, jo padoties nedrīkst,” rezumē jaunais saimnieks.

Sekas izjutīs arī citugad

Tikmēr Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta saimniecības “Rūķi” jaunie zemnieki Ineta un Ivars Timšāni saka – šo sezonu atcerēsies vēl ilgi. Lietavām ne gala, ne malas, un arī šonedēļ lauki vēl pārmitri. Valsts kompensācijai nav pieteikušies, jo tā tik un tā nesedz ieguldīto. “Saimniecībā vācām ražu, buksējot un salīdzinoši lēnām, ar lielākām izmaksām, tomēr saulainajas dienās sanāca novākt praktiski visu. Laikapstākļi un pārliekais mitrums tīrumos ļoti apgrūtina sēju. Ziemas rapšus neizdevās iesēt un ziemas kvieši ir apsēti tikai 30% no plānotās sējplatības. Tas nozīmē, ka šīs sezonas sekas izjutīsim arī nākamgad,” saka “Rūķu” īpašnieki.

Savukārt Smiltenes novada Grundzāles pagasta saimniecības “Jaunkalējiņi” saimnieks Kārlis Ruks norāda – LAD patiešām nākot pretī cietušajiem un darot visu, lai problēmu būtu iespējami mazāk. Vienīgi neliels rūgtums tādēļ, ka arī citos novados situācija vietumis ir tikpat bēdīga kā Latgalē, bet ārkārtas statuss nav piešķirts, līdz ar to kompensācijas iet secen. “Netikām iekļauti ārkārtas situācijas izsludinātajos novados, taču Smiltenes novada austrumu daļā un Apes novadā ir nolijis tieši tāds pats nokrišņu daudzums kā blakus esošajos Alūksnes un Gulbenes novados. Pēc pirmajiem plūdiem arī teicām, ka mums ir problēmas, taču metereoloģiskie novērojumi neliecināja par to, jo meteostacijas atrodas tālāk no nokrišņu frontes malas. Uz kompensācijām cerēt nevaram, taču šobrīd jau ir skaidrs, ka zaudējumi ir, un tie nav mazi. Saimniecībā šobrīd vēl stāv nenokulti 60 ha vasaras kviešu un miežu. Ražas mūsu apstākļiem ir labas, taču uz mālainajiem un kalnainajiem laukiem ar parastu riteņu kombainu uzbraukt nav iespējams un labā raža tagad pūst veldrē. Zāle jau arī aug cauri. Paldies LAD, kas saprot – ir lauki, kuros iebraukt nav iespējams, tādēļ arī nebūs iespējams izpildīt prasības,” rezumē Jauno zemnieku kluba vadītājs.

Kompensācija nesegs visus zaudējumus

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: “Kamēr lauku apskate nav beigusies, kompensāciju apmēru pateikt nevar, jo pieteiktās platības ir ievērojamas. Gan platības ar zaudēto ražu, gan bojāgājušie ziemāji un sagatavotais siens. Lielākās bažas cietušajām saimniecībām ir par saistībām ar kredītiestādēm un noslēgtajiem līgumiem. Ne jau kompensācija ir svarīga, kas tāpat nesegs zaudēto ražu, bet gan pārējie atvieglojumi, kurus saņem zemnieki plūdu skartajās teritorijās. Piemēram, termiņi zālāju nopļaušanai, minimālās ražības ieguves nosacījums atbalsta saņemšanai, minimālo ieņēmumu prasību nepiemērošana dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, kā arī pretimnākšana projektu mērķu sasniegšanas izvērtēšanā. Ļoti vēlamies, lai sabiedrība saprot, ka kompensācija saimniecībām nav peļņas instruments, bet gan cilvēcīga palīdzība grūtā situācijā.”

pieteikumi

 

3 Komentāri

  1. Palīdzība būtu 5 – 10 ha īpašniekiem, kuri nesaņems neko !
    100 – 1 000 ha īpašniekiem tas ir peļņai !!!
    Arī uz to, nesaņēmušo, nodokļu rēķina !!!

Pievienot komentāru