Meži, Mežsaimniecība

Mežs kā parks. “Liepziedu”, “Liepu” un citu skaistāko mežu sirdspuksti

Septembra sākumā žūrija apmeklēja pēdējos divus no septiņiem konkursa “Sakoptākais mežs” otrās kārtas dalībniekiem un nobalsoja par finālistiem – trim labākajiem, kuru vārdi tiks nosaukti 4. decembrī meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs” pasniegšanas ceremonijā.

Kā brīvi, tā mežā

Septītajā septembrī Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” žūrija viesojās pie meža īpašniekiem, kuri apsaimnieko salīdzinoši nelielas meža platības, taču rūpīgi tās kopj un lolo, lielu uzmanību pievēršot arī ainavai, lai tā radītu pozitīvas emocijas tiem, kuri gar viņu īpašumiem devušies izbraukumā vai arī meklējuši mežā iespēju atpūsties, sēņot vai ogot.

Kārlis Miķelsons, kurš apsaimnieko nedaudz vairāk par 10 ha meža Limbažu pievārtē un izkopis to gandrīz kā parku, atceras, ka bērnībā, kad kopā ar vecāko brāli devušies cirst krūmus un nācies nocirst arī pa jaunam bērziņam, tik ļoti to pārdzīvojis, ka birušas asaras. Tagad viņš mežu esot iemīlējis vēl vairāk. K. Miķelsons: “Mājas mums tuvu, kolīdz kāds brīvs brīdis, tā mēs abi ar sievu – mežā! Mums patīk skatīties, kā pavasarī bērziem plaukst zaļas lapiņas, kā vasarā eglēm izaug jauni dzinumi. Te daudzi pastaigājas, un mums par to prieks. Viens otrs gan aiz sevis arī kaut ko atstāj, bet ar to jāsadzīvo. Savācam, un atkal tīrs.”

Tā kā taciņas gar bērzu audzēm vienmēr izpļautas, izveidojot trīs kilometrus garu pastaigu taku, ir arī ierīkota atpūtas vieta ar soliņu, cilvēki uz šo mežu no tuvējās apkaimes nāk pastaigāties kopā ar bērniem. Īpašnieki to nevienam neliedz un no meža ārā nedzen arī ogu un sēņu laikā, un nemaz nedusmojas, ja kāds kaimiņš piecēlies agrāk un visas bekas jau nolasījis. Arī vietējās pašvaldības pārstāvji atzīst, ka cilvēki šādu iespēju novērtē un priecājas, ka baudīt dabu nekur tālu nav jābrauc.

Kārlis Miķelsons piedalās arī Eiropas projektu rakstīšanā un izmanto pieejamo atbalstu jaunaudžu stādīšanai, kopšanai un atzarošanai. Tāpēc arī audzes skrajas un kokiem gaismas pietiek. Ja kādas šaubās, tad meža īpašnieks griežas pēc padoma pie mežzines vai arī konsultējas pie meža kāpēcīšiem. Pamazām nelielās platībās mazvērtīgāko koku vietā stāda bērzus un egles, bet tur, kur mitrāks – melnalkšņus. Stādus pircis kokaudzētavā “Zābaki”. Tur iegādājies arī nedaudz bērzu stādu, tos, kuriem koksne ar rozīgu iekrāsu. “Liepziedos” darbi ziemai jau zināmi – mežā zāģējamas 14 egles. Bet dārzā, dobē, aug jaunie egļu stādiņi, audzēti no sēklām, kas ievāktas no dižegļu čiekuriem. Pavasarī jaunās eglītes iestādīs mežā, tā darot to aizvien skaistāku un vērtīgāku.

Paļaujas uz pieredzi

Raitis Skujiņš Burtnieku novadā apsaimnieko 14 ha meža. Raitis atzīst, ka mežs viņam ir sirdslieta. Tā kā māsai un brālim par mantotās zemes meža daļu īpaša interese nav bijusi, ar prieku uzņēmies meža īpašnieka lomu. Saņemot transformācijas atļauju, apmežojis arī bijušo pļavu. Te nu it kā bērziņiem vajadzējis pašiem sasēties, taču tas nav noticis, tāpēc nācies kociņus stādīt. Pamatā stāda eglītes un bērzus, jo priedītes sabojājot aļņi un staltbrieži. Pārsvarā visus darbus veic pats. Raitis smej – kad pa pilsētu izdzīvojies, tad labi pa mežu pavingrot. Viņš pats šobrīd ir valmierietis, strādā par skolas autobusa šoferi. Dažreiz darbs arī sestdienās un svētdienās, kad kāda ekskursija vai teātra apmeklējums. Tāpēc seminārus par meža audzēšanu laika apmeklēt neatliekot, taču visu nepieciešamo informāciju iegūstot internetā un labi novērtē arī meža īpašniekiem domāto izdevumu “Čiekurs”.

Jautāts, kam Raitis meža lietās visvairāk uzticas, viņš atzīst, ka visdrošāk paļaujas uz paša iegūto pieredzi un vērojumiem. Meža īpašnieks uzsver – galvenais, neļaut mežam aizaugt ar krūmiem, tad ir grūti.

Kaut arī meža platība nav liela, “Liepu” saimnieks atzīst, ka pienesums no meža ģimenes budžetā ir jūtams. Koki, kas izgāzti, tiek sazāģēti malkā un pārdoti Valmierā. Metrīgā lapu koku malka šoruden maksājot 20 eiro/m3.

“Kad braucam pa ceļu manam mežam garām, bērni arī to apskata un viņiem patīkot,” priecājas Raitis.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

2 Komentāri

  1. Vajpratigs virswraksts. Mezs un parks ir 2 galigi atskjirigas lietas.
    Virsraksta apm. tads, kas iedzitu sausalas, ka Latvijaa tuvakaa nakotnee vairs nav planoti dabiski mezhi.

Pievienot komentāru