Laukos
Politika

Lauku kooperatīvi palielina ieņēmumus0

Foto – Dainis Bušmanis

Neskatoties uz ilgstošo sausumu, kas radījis zaudējumus lauksaimniecības nozarei kopumā, atbilstīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību 2018. gada kopējais neto apgrozījums ir pieaudzis.

Pagājušajā gadā atbilstīgo kooperatīvu kopējie neto ieņēmumi palielinājās no 414,85 miljoniem eiro līdz 436,00 miljoniem eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Pieaugums vērojams piena, graudu, augļu un dārzeņu, kā arī meža nozares kooperatīviem. Īpaši dinamiska izaugsme vērojama meža nozarē, kur atbilstīgo meža nozares kooperatīvu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 8,58 miljonus eiro, salīdzinot ar 3,84 miljoniem eiro 2017. gadā, “LA” uzzināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Kā redzams asociācijas apkopotajos datos, līderpozīcijas jau tradicionāli ieņem “Latraps”, kas 2017./2018. finanšu gadā strādājis ar 222,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. “Latraps” ieņēmumi auguši, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam visos pamatdarbības veidos. Būtisks pieaugums sasniegts rapša raušu, eļļas un iesala ražošanā un realizācijā. Šajā periodā “Latraps” aktīvi būvējies, tostarp pabeigta Jaunpagasta graudu pirmapstrādes kompleksa paplašināšana un gāzes vada izbūve, bet 2018. gada vasarā pabeigta Saldus pirmapstrādes kompleksa būvniecība.

Lai uzlabotu biedriem sniegto pakalpojumu pieejamību un palielinātu apjomus, aizvadītajā finanšu gadā “Latraps” uzsācis Daugavpils graudu pirmapstrādes kompleksa būvniecību, kā arī graudu uzglabāšanas bunkuru būvniecību Aizkraukles un Bauskas pirmapstrādes kompleksos. Kooperatīvu topa otrajā vietā ierindojies VAKS ar 58 miljonu eiro apgrozījumu, kas nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. VAKS vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma un peļņas samazinājums skaidrojams ar 2018. gada sauso vasaru, zemo graudu ražību un būtisku 2017. gada slapjā rudens ietekmi, kad daudzās vietās nevarēja iesēt ziemājus, kas pavasarī ir izturīgāki pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Ievērojami samazinājušies arī ieņēmumi no kooperatīva pamatdarbības – pirmapstrādes pakalpojuma sniegšanas.

Taču pērn veiktās investīcijas, palielinot graudu kalšu un uzglabāšanas jaudas, ļāva 2018. gada vasarā ritmiski, bez gaidīšanas rindā pieņemt produkciju no lauksaimniekiem un to visu uzglabāt. Savukārt TOP 3. vietu ieņem “Piena loģistika” ar 19,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, tūlīt aiz sevis atstājot “Piena ceļu” ar 18 miljonu eiro apgrozījumu. “Piena loģistika” dibināta 2015. gada nogalē, tā savākto pienu piegādā pārstrādes uzņēmumiem. Pērn kooperatīva biedru skaits audzis par 20%, gada beigās sasniedzot 60 biedrus. Kooperatīvs savas turpmākās attīstības iespējas saskata gan piena iepirkuma apjoma, gan biedru skaita pieaugumā, kā arī veiksmīgas un savstarpēji izdevīgas sadarbības veidošanā ar citiem kooperatīviem un uzņēmumiem.

Gaļas nozarē – kritums

Pagājušajā gadā apgrozījuma samazinājums vērojams gan gaļas nozares kooperatīviem, gan arī tehnikas pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. LLKA izpilddirektore Linda Uzkalne stāsta, ka gaļas nozarē pēdējo gadu laikā vērojama negatīva kooperācijas pieredze, kā rezultātā šīs nozares lauksaimnieki ir piesardzīgi, izvēloties kopdarbības formu kā iespējamo attīstības virzienu. Kāpēc gaļas nozarē neveicas ar kooperāciju, jautājām pašiem uzņēmējiem. Zemnieku saimniecības “Valti” īpašnieks Rihards Valtenbergs stāsta, ka nozarē bijuši vismaz septiņi mēģinājumi veidot kooperāciju, taču visi beigušies nesekmīgi. Vienīgais veiksmes stāsts esot Kaspara Ādama vadītais uzņēmums “Liellopu izsoļu nams”, kas ļauj zemniekiem saņemt adekvātu cenu par izaudzētajiem liellopiem. “Iespējams, vainīgs līderu trūkums, kas traucē attīstīt kooperāciju. Ja atrastos cilvēki, kas gatavi virzīt šo lietu, var izdoties,” spriež Valtenbergs.

Liellopu gaļas tirgū vietējā prece joprojām ir maz pieprasīta, vairāk dominē poļu gaļa. Poļiem ir mazāks PVN un lielākas valsts subsīdijas. Tie ir galvenie iemesli, kāpēc viņi ir konkurētspējīgāki,” atklāj Valtenbergs. Viņš uzskata, ka vismaz PVN jomā valsts varētu situāciju mainīt, to samazinot, kas ļautu pašmāju ražotājiem kļūt konkurētspējīgākiem.

Liellopu izsoļu nama īpašnieks Kaspars Ādams piekrīt tam, ka kooperācija gaļas nozarē nav spēcīga, taču līdzīga situācija valdot arī citās Eiropas valstīs. “Augļu, dārzeņu un graudu nozarē saražoto var uzglabāt, liellopu nozarē to nevar, jo tad, kad teliņu atšķir no mātes, tas ir jāpārdod. Bet saimniekus ir grūti motivēt kooperēties, jo vienmēr kāds uzpircējs iebrauks sētā un piedāvās izdevīgāku cenu,” skaidro K. Ādams.

Potenciāls – ļoti liels

Pagājušajā gadā palielinājies atbilstīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kopējais biedru skaits un saskaņā ar 2018. gada datiem kooperatīvos apvienojušies 4846 lauksaimnieki un mežsaimnieki. L. Uzkalne uzsver, ka, neskatoties uz to, ka katru gadu kooperatīvo sabiedrību biedru skaits pieaug, tomēr pieauguma potenciāls vēl ir milzīgs, ņemot vērā kopējo lauksaimnieku un meža īpašnieku skaitu Latvijā. Atbilstīgu piena ražotāju kooperatīvu biedru skaits 2018. gadā pieaudzis, savukārt biedru skaita samazinājums vērojams graudu audzētāju kooperatīviem.

Jāuzsver, ka samazinājums ir saistīts ar faktu, ka divi graudu audzētāju kooperatīvi, kuri atbilstības statusu bija ieguvuši 2017. gadā, pagājušajā gadā uz atbilstības izvērtēšanu nestartēja. Ja vērtējam 2017. un 2018. gada kopējo biedru skaitu 2018. gada 15 atbilstīgiem graudu audzētāju kooperatīviem, tad tas ir pieaudzis no 2156 līdz 2237 biedriem, skaidro Linda Uzkalne. Savukārt augļu un dārzeņu nozarē ir vērojams biedru skaita samazinājums. Viens no iemesliem ir šīs nozares atbilstīgo kooperatīvu skaita samazināšanās no sešām līdz piecām kooperatīvajām sabiedrībām, taču, vērtējot arī šī gada atbilstīgo kooperatīvu 2018. un 2017. gada kopējo biedru skaitu, tāpat vērojams neliels samazinājums.

Meža nozares kooperatīvi 2018. gadā parādījuši dinamisku izaugsmi arī kopējā biedru skaita ziņā – biedru skaits pieaudzis no 362 meža īpašniekiem 2017. gadā līdz 536 meža īpašniekiem 2018. gadā. Jāuzsver, ka meža nozares kooperācija aizsākās 2012. gadā, kad Kooperatīvo sabiedrību likumā tika iekļauts šāds kooperācijas virziens. Toties tehnikas pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un gaļas nozares kooperatīvo sabiedrību biedru skaits 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies.

VIEDOKLIS

Nodrošina stabilitāti
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, vērtējot sasniegtos rezultātus, norāda: “Neskatoties uz iepriekšējā gada laika apstākļu radīto nelabvēlīgo situāciju lauksaimniecības jomā, redzam, ka kooperatīvo sabiedrību izaugsme gan kopīgā biedru skaita, gan kopīgā neto apgrozījuma ziņā turpinās. Kooperatīvi ir lauksaimnieku uzņēmumi, kuri palīdz pārvarēt šādus neražas gadus. Kooperatīvi nodrošina ilgtermiņa stabilitāti. Katru gadu to saprot arvien vairāk Latvijas lauksaimnieku, tāpēc kooperācijas loma lauksaimniecības tirgū arvien pieaug.”

LA.lv
AP
Anita Pirktiņa
Laukos
Grasbergs: Zemnieku atkarība no subsīdijām ir jāmazina
1 diena
LE
LETA
Laukos
Kurzemē un Vidzemē rīko “Kazu dienas 2019”
1 diena
LE
LETA
Laukos
“Ādažu Čipsu” ražotnes automatizācijā šogad investēti 1,2 miljoni eiro
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Latvijā turpina samazināties ārstu skaits. Sasniegts zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latviešu galda spēļu uzņēmums “Brain Games” nopērk lietuviešu partneri
1 stunda
LA
LA.LV
Sports
Latvijas basketbola kadetes EČ sīvā cīņā zaudē beļģietēm
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Neatkarīgās Latvijas karte, kas sevī slēpa divus negaidītus atklājumus
1 stunda
VK
Vita Krauja
Kultūra
Kad tētis ir Loranga. Saruna ar komponistu Edgaru Mākenu un režisoru Ģirtu Šoli
1 stunda