Laukos
Politika

Kooperēties, nevis “pirkt un pārdot”0


Kaspars Gerhards
Kaspars Gerhards
Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai gan kooperācija Latvijā uzņem apgriezienus, lielākā problēma ir tā, ka eksporta tirgos tiek pārdota lielākoties nepārstrādāta produkcija – graudi, piens, koki –, bet augstvērtīgāku produktu trūkst. Līdz ar to kopējā eksporta izaugsmes labā kooperācijai vēl ir lielas rezerves produkcijas ražošanas ķēdes pilnveidošanā. Ar šādu vēstījumu Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biedrus vakar ikgadējā sanāksmē uzrunāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

“Mums ir ļoti labi piemēri – graudkopības kooperatīvi VAKS un “Latraps”, kuri strādā ne tikai Latvijas, bet arī pasaules tirgum. Šādi kooperatīvi stiprina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju pasaules mērogā. Mums jādomā, kā veicināt šo procesu un ar kādiem līdzekļiem to panākt. Jārēķinās, ka kooperatīvi Latvijā nekonkurē cits ar citu, bet gan ar starptautiskiem kooperatīviem Baltijas valstīs, Polijā, Eiropas Savienībā un pasaulē,” sacīja K. Gerhards.

Jautāts, kāds ir ministra stratēģiskais redzējums par kooperācijas attīstību, viņš uzsvēra, ka tā noteikti ir labākā zemnieku sadarbības forma, kam šajā un nākamajos gados plānots piešķirt krietnu daļu no kopējā subsīdiju pīrāga.

“Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka kooperācijas attīstība tiks atbalstīta. Līdz ar to no kopējā nozares finansējuma kooperācijai esam iezīmējuši 3%. Naudas izteiksmē pagaidām grūti nosaukt konkrētu ciparu, bet domājams, ka atbalsts nākamajos gados būs no 30 līdz 70 miljoniem eiro. Ja mēs ar šādu naudu spēsim nodrošināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspējas izlīdzināšanu salīdzinājumā ar ES zemniekiem, tā uz kopējā valsts budžeta fona nebūs liela summa. Taču te būs jābūt ļoti pragmatiskiem un jāizvērtē, kas dod lielāku atdevi – viens eiro, kas ieguldīts kooperācijas stiprināšanā, vai viens eiro, kas ieguldīts, piemēram, jaunas tehnikas iegādē. Šādu aprēķinu var veikt nozares zinātnieki, un tā bez lieliem resursiem radīsim teorētisku pamatojumu, kur vislabāk šo naudu izlietot,” tā ministrs.

Kooperatīvu sapulcē K. Gerhards jau atkārtoti izteica frāzi, kas izskanēja arī iepriekšējās tikšanās reizēs ar lauksaimniekiem un nu jau iezīmē jaunā nozares ministra stratēģiju. “Mana pārliecība ir tāda, ka atbalsta līdzekļi jāvirza produktu radīšanai ar iespējami augstu pievienoto vērtību,” viņš teica, vienlaikus atzīmējot, ka finansējuma iekšējā sadalē nav nepieciešamas straujas izmaiņas.

“Lauksaimniecība nav vienas dienas bizness “pirkt un pārdot” līmenī, tā ir uzņēmējdarbība daudzu gadu garumā. Mums ir 15 000 saimniecību, kas ir ļoti aktīvas tirgū, un jāraugās, lai neviena nepaliek ārpus atbalsta rāmjiem. Straujas izmaiņas nav nepieciešamas, lielā mērā atbalsta pasākumi būs saistīti ar iepriekšējo periodu, jo pēctecībai jābūt. Tomēr visi miljoni jāvirza ne mistiskiem projektiem, bet jāieliek ražošanā, jo tad summējošais efekts būtu daudz labāks ne tikai nozarei, bet reģionu attīstībai kopumā,” rezumēja ministrs.

LA.lv