Laukos
Mežsaimniecība

Kopā būšana neļauj justies aizmirstam0


Dainis Blūmentāls
Dainis Blūmentāls
Foto: Valdis Semjonovs

Dainis Blūmentāls visus savus darba gadus bijis uzticīgs izvēlētajai meža nozarei. Strādājis dzimtajā pusē Ziemeļkurzemē un dzīvojis Dundagā. Jaunībā strādājis par mežsargu Ances mežniecībā, bet pēc reformām meža nozarē bijis gan virsmežzinis, gan virsmežziņa vietnieks. Zinošs speciālists ar bagātu darba pieredzi un patiesu interesi par labu rezultātu sasniegšanu. Mīl humoru, vienmēr bijis aktīvs sabiedriskās dzīves organizētājs ar neizsīkstošu enerģiju, kā arī apveltīts ar sirsnīgu labestību.

 

Darba pietiek vienmēr

Nu jau kādu brīdi Dainis ir pensionārs, taču par garlaicību nesūdzas, jo, kā jau laukos, darba pietiek visu laiku. Te dārziņš rudenī jāuzrok, te mežiņš jāpakopj, arī mazdēli uz hokeja treniņiem jāaizved. Dainis: “Ziemā ar mazdēliem uz piemājas dīķa ledus uzspēlējam hokeju, man jāsargā vārti. Ar mazmeitu jākrāso krāsojamās grāmatas. Mazdēli man ir lieli palīgi, nopļauj zāli, izzāģē vecās ābeles, grābj un dedzina lapas. Reizēm jau kāds grābeklis arī sadeg ugunskurā vai atskan kāda plaukšķene, puikas kā jau puikas.”

Tiesa, pērn Dainim bijušas veselības problēmas un nācies operēt celi. Tā sāpējušas kājas, ka ne paiet, ne pagulēt. Operācija veiksmīgi izdevusies, tagad vispār vairs nejūtot, ka kaut kas būtu bijis. Dainis: “Maijā jau atkal raku dārzu. Bet tagad, rudenī, ņemšu trimmeri un došos uz mežu, tur vienai platībai agro kopšanas cirti vajag.”

Vienā frontes pusē

Šad tad, braucot uz Talsiem, Dainis paciemojas arī virsmežniecībā, tā ka ir informēts par visiem notikumiem. Šovasar visi cīnījušies ar uguni. Dedzis Stiklu purvs – bijušās Priedaines mežniecības teritorija, kurā Dainis Blūmentāls kopā ar zinošu un jauku speciālistu Arvi Heniņu par mežzini nostrādājis piecpadsmit gadus. Dainis stāsta, ka toreiz mežniecības teritorijā bijuši ceļi un tilti pāri upītēm, tā ka izbraukt varēts visur. Tagad tur dabas liegums, ceļi aizauguši, bet tiltiņi sapuvuši. Dainis: “Manā laikā tur mežs nav dedzis ne reizes. Kūdras purvs gan. Taču sistēma bija citāda.

Agrāk Stikla purvā bija speciāli aizsprosti, ar kuru palīdzību grāvjos uzkrāja ūdeni. Katram kūdras laukam apkārt bija grāvji, pilni ar ūdeni. Tie kalpoja gan kā ūdens ņemšanas vietas, gan neļāva ugunij iet tālāk.”

Īpaša, vairāk nekā 30 gadus gara draudzība Daini Blūmentālu saista ar Ziemeļkurzemes virsmežzini Uldi Frīdenbergu. Dainis ir viņa pirmais mežzinis, kopā gājuši cauri visām reorganizācijām un vienmēr bijuši vienā frontes pusē. Uldis atceras: “Ja ko darījām, tad darījām līdz galam. Piemēram, izveidojām Ziemeļkurzemes virsmežniecību.” Dainis: “Virsmežziņi atzīst, ka tik saskanīga dueta kā mums ar Uldi nevienam citam nav bijis.”

Sieva gatavo, jāplūc man

Bet saldētava, vai šodien tā tikpat pilna ar medījumiem, kā bija kādreiz? Dainis saka, ka tā vis neesot, bet tāpēc, ka meža cūku vairs nav. Apkritušas, atšautas un pašas mēra skarto teritoriju pametušas. Kolēģi redzējuši neparasti lielu meža cūku baru – kādas sešdesmit, kas devušās Ventspils virzienā.

Briežus medību kolektīva “Dundaga” biedri sāk medīt tikai pēc riesta beigām. Ļauj izriestot, jo gaļa jau arī riesta laikā nomedītam dzīvniekam ir ar nelielu piegaršu.

Dainim ir daudz medību trofeju. Lielākais prieks par vilkiem. Dainis: “Savā mūžā esmu nošāvis trīspadsmit plēsoņas. Mūsu pusē vilku netrūkst, aļņiem visas pakaļkājas saplēstas. Ja būtu kārtīgas ziemas, mēs tos izšautu, bet dabūt vilkus karodziņos iekšā nav vienkārši. Esmu nošāvis arī trīs lūšus. Pīļu sezonas atklāšanas dienā savā kompānijā nošaujam kādas četrdesmit pīles. Sieva gatavo, bet jāplūc man.”

Kopā ar draugiem

Dainis ar sievu labprāt dodas tuvākos un tālākos ceļojumos ar draugu Jāņa Gravas un Ulda Frīdenberga ģimenēm. Paldies jāsaka Jānim Gravam, kurš prasmīgi organizē ceļojumus. Bieži kopā apmeklē koncertus un teātra izrādes. Ciemojas viens pie otra dzimšanas dienās. Šī kopā būšana neļauj justies aizmirstam. “Tādu draudzību novēlu katram!” saka Dainis.

Dainis Blūmentāls

* Dzimis 1952. gadā Ancē.

* Beidzis LLU Mežsaimniecības fakultāti.

* Strādājis Dundagas MRS, MRA “Kursa”.

* Bijis Talsu virsmežniecības virsmežzinis, vēlāk – Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežziņa vietnieks.

* 2017. gadā par mūža ieguldījumu saņēmis meža nozares balvu “Zelta čiekurs”.

* Sieva Marta, meita Inga, dēls Jānis, mazmeita Binnija un trīs mazdēli Ralfs, Francis, Marko.

LA.lv