Latvijā, Politika

Krasas atšķirības neatklāj, bet rūgtums paliek

Vecais labais Dž. Orvela teiciens par to, ka visi ir vienlīdzīgi, tomēr daži vienlīdzīgāki, guvis apstiprinājumu arī Latvijā saistībā ar jautājumu par dubultstandartiem pārtikas produktos. Pēc tam, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers 13. septembrī atzina, ka Austrumeiropas valstīs tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā “vecajā” Eiropā, par Eiropas naudu lavīn­veidīgi tika veiktas dažādu produktu analīzes. Arī Latvijā nupat beidzies šāds pētījums un secināts, ka iegūtie dati ir līdzīgi Čehijā, Ungārijā, Slovākijā un Lietuvā agrāk iegūtajiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan mierina, ka atšķirības pārbaudītajos 38 pārtikas produktos neesot būtiskas, lielākoties tās attiecas uz dārgākām vai lētākām izejvielām, kamēr laboratoriskajos testos nozīmīgas atšķirības nav atrastas. Tāpat arī laboratorijas nav konstatējušas, ka produktu sastāvs atšķirtos no marķējuma.

Tomēr zināms rūgtums patērētājam rodas. Papētot rezultātu tabulu un redzot, ka, piemēram, riekstu krēmam “Nutella” Vācijas variantā klāt 8,7% vājpiena pulveris, bet Latvijā iegādātajā produktā šis rādītājs ir vien 6,6% un – klāt arī sūkalu pulveris.

Arī “Grabower” suflē kūciņas, Latvijas veikalā pirktas, pārklātas vien ar kakao glazūru, kur klāt palmu eļļa un 10% kakao pulveris, kamēr Vācijā pirktās kūciņas glazētas ar 25% šokolādi, kuras sastāvā ir kakao masa un kakao sviests. Tas pats ar “Nestea” melnās tējas dzērienu, kur Latvijā nopērkamajā klāt piešauts arī mākslīgs saldinātājs (steviolglikozīds), kamēr Vācijas analogam klāt tikai cukurs. Populārajām brokastu pārslām “Corn flakes” Latvijas versijas sastāvā ir miežu iesala aromatizētājs, kamēr Vācijā pirktajām pārslām klāt pats miežu iesals.

Atšķiras arī “Milkas” 100 g šokolādes tāfelītes – Vācijā un Latvijā pirktajām marķējums vienāds, tomēr “vācietēm” veselo lazdu riekstu ir nedaudz vairāk – 19,2%, kamēr “latvietēm” šis rādītājs ir 17,2%. Taisnības labad jāatzīmē, ka abos gadījumos riekstu daudzums nesasniedz 20%, kā tas norādīts marķējumā. Beļģijā pirktajās “Nutella Ferrero B ready” vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā ir.

 

Eiropas Komisijai būs jāreaģē

Ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties tirgū, norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņaprāt, lielākais izaicinājums gaida Eiropas Komisiju, kurai nu nāksies atrast un definēt iemeslus, kādēļ ražotāji izvēlas vienu un to pašu produktu ražot no dažādām izejvielām.

Tāpat nāksies secināt, vai tas ir pieņemami un, ja nav pieņemami, kā šo praksi izskaust. “Šobrīd dalībvalstu uzraudzības dienestiem nav legālu un efektīvu sviru, kādā veidā to uzraudzīt,” atzīst M. Balodis. Viņš arī informē, ka PVD nosūtīs iegūtos datus EK izveidotajam Izpētes centram, kas izstrādā metodoloģiju, kādā veidā dalībvalstu uzraudzības dienestiem atlasīt pārtikas produktus turpmākām salīdzinošajām pārbaudēm un kādas pārbaudes veikt, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi un izmantojami tālākām darbībām.

 

Ražotāji: Šāda prakse nav pieļaujama!

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure: “Lai arī pārbaudes neuzrāda būtiskas atšķirības, uzskatām, ka tās ir jāturpina un tām jābūt regulārām, lai mēs nereaģētu tikai uz citās valstīs atklātajiem pārkāpumiem. Tikai regulāras pārbaudes nodrošinās godīgu konkurenci un ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē. Turklāt, ja uzņēmumi ES valstīm ražo viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu, mēs tomēr uzskatām, ka šāda prakse nebūtu pieļaujama un to vajadzētu atrunāt ES normatīvajos aktos.”

 

20171122205801_5468

3 Komentāri

  1. nsāk tur kā ogļhidrāti un vel tur kas sakrīt un labi vai ne? par to izcelmi un par garšas īpatnibām veiki noklusē. vieniem taisa no svaiga produkta, otriem no pulveriem pievienojot ķimiju lai garšu uzlabotu un skat pēc raksturlielumiem viens un tas pats bet pēc butibas pavisam kas cits

  2. Pa lielai daļai tās ir blēņas. katram tirgum savas prasības. Čoms desas tirgoja pa Eiropu, stāstīja, desām Skandināvijai (zviedriem) jāliek stērķeli klāt, tur vajag, lai kraukšķ, citādi vietējiem nepatīk, citur prasa rozā krāsu, citur grib ”dabīgi pelēcīgu”. Tāpat lielie koncerni cenšas uzminēt garšas. Arābiem, piemēram, kokakola ir manāmi saldāka, ”Eiropas” kola šiem liekas par rūgtu.

Pievienot komentāru