Tehnika, Tehnoloģijas

Ko iesākt ar 10 ha zemes? “Sutru ogu dārza” padomi krūmmelleņu biznesa sākšanā

“Tas, ko redzat mūsu saimniecībā, ir atbilde saimniekiem, kam pieder desmit hektāru zemes un nav skaidrs, kā to izmantot. Vajag tik gribēšanu, strādāšanu un gudru agronomu. “Sutru ogu dārzā” izveidotas 23 augstās krūmmelleņu un septiņas zemeņu tuneļveida siltumnīcas 1,84 ha platībā. Mērķis ir sasniegt trīs kilogramus lielu krūmmelleņu ražību no viena stāda. Šogad, piektajā ogu ražošanas gadā, ceram novākt kopumā desmit tonnas ogu,” saka SIA “Sutru ogu dārzs” agronoms Kristaps Kunrads.

28. jūlijā, kad saimniecībā sāka vākt šāgada ražu, Kristaps intervijā dalījās pieredzē par krūmmelleņu audzēšanas priekšrocībām augstajos siltumnīcu tuneļos, stāstīja par Latvijai vispiemērotākajām krūmmelleņu šķirnēm, kā arī raksturoja šo ogu tirgu un iezīmēja saimniecības izaugsmes iespējas.

Kādu šķirņu stādi “Sutru ogu dārzā” ražo krūmmellenes?
Pavisam mums ir 23 tuneļveida siltumnīcas krūmmellenēm un vēl septiņas zemenēm. Katra tuneļa platība ir 800 m2 (8 x 100 m). Attiecīgi katrā tunelī ir četras vagas pa 100 stādiem. Pavisam ir 9200 krūmmelleņu stādu. Lielākā daļa ir ‘Superior’ un ‘Patriot’ šķirnes. Mums ar ES atbalsta naudu, īstenojot četrus projektus, ir izveidoti četri siltumnīcu kompleksi. Vispirms stādījām Polijā audzēto šķirņu ‘Patriot’, ‘Northland’, ‘Blue crop’ un ‘Elisabeth’ stādus. Vēlāk likām zemē ‘Toro’, ‘Superior’, ‘Sierra’ un arī ‘Patriot’ šķirnes stādus. Liela daļa no šiem stādiem bija jāpērk ASV, jo Eiropā tobrīd nebija. Patlaban redzam, ka no ASV vestie stādi ir jūtami mazāki, tie nav pieraduši pie Latvijas dabas apstākļiem. Garākie krūmi mums izaug aptuveni divu metru augumā, mazākie krūmi ir aptuveni 50 cm augsti. Krūmmellenes sāk ražot ap trešo ceturto gadu, piektajā gadā tām ir pilnbrieds, kad sāk kvalitatīvi ražot. Pavisam krūmi ogas ražo vismaz 20 gadu.

Kuras no lielražošanai paredzētajām šķirnēm ir Latvijas apstākļiem vispiemērotākās?
Patlaban zinām, ka ‘Patriot’ sāks ražot pirmā, ‘Northland’ – vēlāk. Šīs divas šķirnes pirmās sāk krāsoties. Vēlāk pārejam uz citām šķirnēm. Esam nolēmuši atteikties no ASV vestās ‘Superior’ šķirnes, tā neattaisno savu nosaukumu un industriālajai ražošanai nav piemērota. Krūmi nav slikti, tie var ražot piemājas saimniecībā, tomēr mums tie nav rentabli, mēs varam vairāk un labāk. Mēģināsim attīstīt ‘Toro’, ‘Patriot’ un ‘Northland’ šķirni. Ja ‘Toro’ šķirni salīdzina ar ‘Patriot’ un ‘Chandler’ šķirni, tad redzam divas reizes lielāku ražību. ‘Toro’ ir lielas, skaistas un garšīgas ogas. ‘Patriot’ šķirnei nevar pateikt, kura oga ir gatava. Iemesls – īso kātiņu dēļ nevar ķekarā ogām apskatīt dibentiņus. Ogas gatavību var novērtēt pēc tās noplūkšanas.

Kādu tehnoloģiju izmantojat ogu audzēšanai?
Audzēšanas tehnoloģiju aizguvām no saimniecības Skrundas novadā. Stādus liek kūdrainā augsnē ar 4,8 pH līmeni. Attālums starp stādiem ir 1–1,5 metri. Ja ir 1,5 metri, tad stādam var ļaut lielāku vaļu augšanā. Ja attālums ir viens metrs, tad stādi visu laiku ir ļoti cītīgi jākopj, lai tie cits citam netraucē. Kad divu stādu zari viens pret otru berzējas, rodas brūces, vieta infekcijai. Attālums starp stādu rindām ir viens metrs. Gar katru vagu mums stiepjas divas pilienlaistīšanas caurules, ar tām nodrošinām laistīšanu un barošanu. Griezums caurulē ir ik pēc 20 cm. Esam secinājuši, ka vajag cietākas plastmasas caurules, jo esošās ik gadu ir jālāpa pēc žurku un peļu radītiem bojājumiem. Ikdienā tuneļa gali un sāni ir vaļā, lai būtu ventilācija.
Krūmmellenes barojam ar NPK mēslojumu – tas ir pamatsastāvs. Tad vēl dodam tos vajadzīgos mikroelementus, kuru nepietiekamību uzrāda ik gadu veiktās augsnes analīzes. Ir datorprogrammas, kas mēslošanas aprēķina darbu varētu atvieglot, tomēr mums, rēķinot uz kopējo platību, neatmaksājas tās pirkt. Blakus ir dīķis, kādreizējās grants bedres, tur ir dzidrs ūdens. Ar ūdeni problēmu nav. Lai ogas ienāktos iespējami ilgāk, visus tuneļus ar plēvi nesedzam. Pērn ražu sākām vākt jūlija vidū, beidzām 12. septembrī. Apputeksnēšanai no “A. M. Ozoli” ik gadu pasūtām kameņu stropus. Baudām, kā mazie strādnieki apputeksnē ziedus. Kamenes salīdzinājumā ar bitēm sāk darboties agrāk, vēlu iet gulēt, daudz izdara, cītīgi strādā. Tās ir papildu izmaksas, bet ne lielas.
Krūmmellenēm Latvijā ir reģistrēti četri pieci augu aizsardzības līdzekļi. Viens no svarīgākajiem ir ‘Čempions’. Zaru vēzis ir visur, ‘Čempions’ ir vienīgais līdzeklis, ko visi audzētāji, tostarp arī mēs, vienu reizi gadā lieto profilaksei. Barojam krūmus arī ar kalciju – caur lapām. Vienu reizi gadā, rudenī, veicam augsnes analīzes, ko prasa integrētā audzēšana. Ik pēc diviem trim gadiem veicam arī lapu analīzes. Salnām, kas mēdz būt maijā, rezultātu var redzēt ap Līgo svētkiem. Ir krūmi, kur ir daudz ogu, bet nav lapu. Ziedpumpuri, un to apstiprina arī daudzi mani kolēģi, ir izturīgāki pret salnām nekā lapu pumpuri. Ja maijā ir salnas, lapu pumpuri cieš, lapas nobirst, paliek tikai ogas. Sekas – ogas nespēj izaugt lielas tāpēc, ka augs nespēj veikt fotosintēzi. Tad paliek daudz sīku un smalku odziņu.

Kas notiek krūmmelleņu tirgū?
Cilvēki ir gatavi pirkt zemenes un mellenes. Vienmēr ir arī pircēji, kuri teic, ka nevar atļauties maksāt prasīto cenu. Preiļos ir priekšrocība, ka varam pircēju vienmēr atvest uz saimniecību un parādīt, kā notiek audzēšana, ka viss ir dabisks produkts, ka nelietojam ķīmiju. Rīgā pirmajā pārdošanas gadā cilvēki mums vēl īsti neuzticējās, nezināja, kas mēs esam. Otrajā gadā jau bija labāk, trešajā gadā jau mūs ieteica draugiem un redzējām, ka pircēju vairāk uztrauca produkts, mazāk – cena. Mums pircēji zvana un prasa ogas neatkarīgi no cenas. Tie parasti ir cilvēki, kuri pērk 10–20 kg lielu daudzumu. Ir draugu kompānijas, kas kopā izveido lielāku pirkumu. Ir lielie ogu uzpircēji. Krūmmellenes var pirkt arī Ādažu Tenisa centrā, jo tā līdzīpašnieks Andris Upmiņš ir mūsu saimniecības saimnieks. Mēs ļoti rūpējamies par ogu kvalitāti – ogas rūpīgi fasē trauciņos pa puskilogramam, lai nebūtu sūdzību par kvalitāti. Ja ir kvalitatīvs produkts, tad var prasīt labu cenu.
Krūmmellenes cenšamies lasīt traukā, kurā tās ved pircējam. Pirms uzlīmes līmēšanas vēlreiz pārbaudām, vai, piemēram, kāda lapiņa vai kāds gruzītis nav iekritis. Šā gada tirgus cenas izskatās ļoti labas. Polijā audzētās mellenes maksā no 7,50 līdz 9 eiro par kg (28. jūlija cenas. – Red.).Tas nozīmē, ka varam turēt augstāku cenu. Vidējā cena sezonas beigās parasti nokrīt līdz 6 eiro/kg. Patlaban mūsu pārdošanas cena varētu būt 12 eiro/kg. Ja cilvēki ir gatavi pirkt poļu ogu par 9 eiro/kg, tad viņi būs gatavi maksāt arī par Latvijā audzēto ogu.

Pieprasījums pēc krūmmellenēm ir lielāks nekā piedāvājums. Jāņem vērā, ka mūsu saimniecība atrodas gandrīz 200 km attālumā no svarīgākā tirgus – Rīgas. Šā iemesla un arī piedāvātās cenas dēļ atteicāmies no sāktās sadarbības ar lielveikaliem. Nav izdevīgi pārvadāt nelielu ogu daudzumu, turklāt, ja tas vēl jāpiegādā strikti norādītā laikā. Transporta izdevumi atmaksājas, ja uz Rīgu ir jāved 100 kg krūmmelleņu. Iepriekšējos gados ļoti daudz ogu pārdevām Latgalē gadatirgos un dažādos pasākumos. Mūsu pārdevējas bija ģērbtas tautas tērpos. Secinājām, ka pārdošana Latgalē sokas labāk, ja blakus Latvijas karodziņam atrodas arī Latgales karogs. Sava veida mārketings…

Daudzi ogu audzētāji ļauj saimniecībā ierasties pircējiem, kuri ogas paši savāc un tāpēc par tām maksā mazāk nekā veikalā.
Tas nozīmē, ka ir jāalgo vēl viens darbinieks šo viesu uzraudzīšanai. Turklāt ogu vācēji noteikti vēlēsies vākt vien visskaistākās ogas. Mēs šādu iespēju nepiedāvājam.

Cik saimniecībā ir darbinieku?
Pastāvīgi darbinieki parasti ir divi trīs. Papildus sezonas laikā ņemam palīgus ogu lasīšanai un siltumnīcu plēvju uzvilkšanai. Ir grūti atrast labu strādnieku. Vasarā nodarbinām ļoti daudz skolēnu. Ir patīkami vērot, ka viņi mācās strādāt, apgūst darba iemaņas. Ar skolēniem ir neizdevīgi sadarboties tāpēc, ka viņi ne vienmēr var strādāt nedēļas nogalē, tomēr ogu sezonas laikā tāds jēdziens kā brīvdienas neeksistē. Mums ir ogu lasīšanas grafiks, tas ir jāievēro, citādi ogas bojājas. Vācējiem maksājam par padarīto darbu. Par salasīto krūmmelleņu kilogramu palīgs saņem 80 centu. Ir cilvēki, kuri stundā salasa sešus kilogramus ogu, citi var savākt tikai vienu kilogramu. Tas ir atkarīgs no cilvēka un no krūmmelleņu ražības. Kopumā ogu lasītāji ir apmierināti ar samaksu.

Kāda tehnika ir vajadzīga krūmmelleņu audzēšanai?
Mums ir viens siltumnīcām paredzēts itāliešu BCS 35,5 ZS jaudas traktors, piekabe, smidzinātājs, zemes frēze ar vienu metru darba platumu un tikpat plata pļaujmašīna. Tehnika ir pirkta arī ar ES projekta atbalsta naudu. Saimniecības platība pavisam ir 15 ha, audzējam arī rudzus, kuru apstrādei veicamos darbus pērkam kā ārpakalpojumu.

Kādas priekšrocības redzat krūmmelleņu audzēšanā segtajās platībās?
Ieguldījums plēvē noteikti atmaksājas, jo tā pasargā no putniem. Mums gan ar šo nosacījumu ir paveicies, neesam ar to saskārušies. Putnu postījumi var būt lieli. Nākamā priekšrocība – lietus un krusa ļoti traumē ogas, īpaši nogatavojušās. Plēve atkal tās pasargā. Kad tuvojas ogu vākšanas laiks, zinām, kā lasīsim, veidojam grafiku. Raža, kas jālasa, parasti atrodas zem plēves. Ātrāka ogu nogatavošanās nozīmē arī labāku cenu. Nedaudz varam regulēt sezonas ilgumu.

Kādas ir ieceres “Sutru ogu dārza” attīstīšanā?
Ļoti tālā nākotnē varētu vērtēt iespējas par Latvijas šķirnes izveidi. Jau patlaban esam sākuši domāt, kā Latvijas dabas apstākļos varam pavairot krūmmelleņu šķirnes. Mums ir dažādas šķirnes, visas nedod vēlamo atdevi. Gribētu šķirnes, kas nedod atdevi, aizstāt ar tām, kas dod, turklāt aizstāšanu īstenot pašu spēkiem. Proti, iegūt stādus paši. Patlaban viens labas kvalitātes krūmmelleņu stāds maksā piecus eiro. Noteikti ir jāiet cauri birokrātijai, jāveic darbības, lai to varētu veikt. Iespējams, kādu dienu mēs varētu ne tikai krūmmelleņu ogas pārdot, bet arī to, ko mums daudzi klienti prasa, – stādus.
Svarīgs jau tuvākās nākotnes pirkums būs saldētava vai vismaz ledusskapis.

Potenciāls “Sutru ogu dārzam” ir. Krūmu mums ir gana daudz. Pat ja vācam 2 kg ogu no krūma, no 9000 stādiem varam iegūt padsmit tonnas. Tas ir tas, uz ko ejam. No mazajiem krūmiem nevar gaidīt 3 kg lielu ražību. Noteikti ilgākā laika posmā vagu nosegšanai klāsim melnās plēves. Tad mellenes nevajadzēs ravēt. Patlaban šis darbs rada problēmas, jo vārpata ļoti nomāc kultūraugu saknes, cenšas uzņemt tās pašas barības vielas, ko saņem krūmi. Ir vietas, kur šo nezāli pļaujam, ravējam. Ja ieklāsim plēves, kritiskos gadījumos nebūs jāmeklē ravētājas. Vērtējam arī iespējas papildināt ražošanu ar kādu kultūru, kas zemeņu vietā varētu atbalstīt krūmmellenes. Zemeņu pārvadāšana lielā attālumā nav izdevīga.

Domājam arī par iespēju uzstādīt bišu stropu, nevis pirkt kamenes. Patlaban neaizņemta niša ir vērtības pievienošana krūmmellenēm, piemēram, pārstrāde. Arī tā ir vajadzīga.

Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
AT_COVER_aug

Pievienot komentāru