Augu aizsardzība, Dārzeņi un augļi

Kukurūzas melnplauka – vai tas ir bīstami?

Slimība ir izplatīta visos reģionos, kur tiek audzēta kukurūza. Tomēr biežāk tā novērojama tieši saldās kukurūzas sējumos. Pēc Ziemeļamerikas datiem, atsevišķos gados ražas zudumi var būt līdz 10%. Biežāk gan melnplaukas radītie ražas zudumi nepārsniedz 1%. Audzēšanai izvēlētajām šķirnēm un hibrīdiem piemīt dažāda ieņēmība pret melnplauku.

Kukurūzas parastā melnplauka ir samērā viegli atpazīstama. Simptomi biežāk ir novērojami uz kukurūzas vālītēm, bet dažreiz arī uz stublājiem un ziedkopām. Inficētajās vietās veidojas neregulāras formas (diametrā no 1 cm līdz pat vairāk par 10 cm) uzbriedumi. Sākotnēji tie ir gaiši, pārklāti ar balti pelēcīgu apvalku. To iekšpusē veidojas liels daudzums sporu. Sporām nobriestot, apvalks kļūst tumšs un saplīst, atbrīvojot sporas. Melnplaukas sporas nav bīstamas ne cilvēku un, kas ir svarīgi, ne dzīvnieku veselībai. To pierāda arī fakts, ka Meksikā šie izaugumi, kamēr vēl ir balti, tiek uzskatīti par delikatesi.
Slimības ierosinātājs ar sporām saglabājas augsnē pat vairākus gadus un arī uz augu atliekām. Būtiski arī, ka pat tad, ja sporas iziet cauri dzīvnieku zarnu traktam, tām saglabājas dzīvotspēja. Pēc pārziemošanas sporas dīgst, veidojot bazīdijsporas, kas ar vēju izplatās tālāk un inficē augus. Kukurūza var inficēties jebkurā attīstības fāzē, bet biežāk straujas augšanas un jaunu audu veidošanās laikā. Pēc inficēšanās sēnes vielmaiņas laikā izdalās bioloģiski aktīvas vielas, kas veicina strauju šūnu attīstību, veidojoties uzbriedumiem, kas sastāv no sēnes micēlija un auga šūnām.

Augu maiņas ievērošana un izturīgu šķirņu audzēšana samazina slimības attīstības iespējamību. Augu inficēšanos veicina augu mehāniskie bojājumi, kas radušies sējumu kopšanas, spēcīga lietus, krusas vai kaitēkļu darbības iespaidā. Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana nav efektīva kukurūzas melnplaukas ierobežošanā.
Izplatītāka melnplauka ir saldās kukurūzas sējumos, ko Latvijā galvenokārt audzē mazdārziņos. Šeit gan, lai ierobežotu tālāku slimības izplatību, inficētās auga daļas būtu jānolasa un jāiznīcina.

Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.oktobra numurā

Pievienot komentāru