Laukos
Piensaimniecība

Padoms zemniekam. Kukurūzas skābbarība govju ēdienkartē 0

Foto no LA arhīva

Kukurūza ir viens no galvenajiem enerģijas avotiem slaucamo govju ēdienkartē. Turklāt enerģiju dzīvnieks saņem ne tikai no kukurūzas graudu cietes, bet arī no sagremojamajām šūnu sieniņām. Tāpēc kukurūza tiek plaši izmantota govju ēdināšanā gan veselu un samaltu, gan konservētu graudu, gan arī skābbarības veidā. Kukurūzas skābbarība ir standarta komponents slaucamo govju barības devā, un pēdējā laikā tās daļa aizvien palielinās.

Kukurūzas skābbarības priekšrocības
Kukurūzai ir priekšrocības gan audzēšanas, gan izbarošanas ziņā. Kukurūzas skābbarībai parasti ir ievērojami vairāk enerģijas, tai ir salīdzinoši niecīgas svārstības barības vielu rādītājos, lielāks ražīguma potenciāls un – kas mūsdienu klimatiskajos apstākļos īpaši svarīgi – novākšanas laikā rezultāts ievērojami mazāk atkarīgs no laikapstākļiem. Arī tēriņi enerģijas ražošanai no kukurūzas skābbarības ir mazāki nekā no zāles skābbarības. Tāpēc daudzviet fermeri atsakās, piemēram, no lucernas audzēšanas par labu kukurūzai.

Lai iegūtu kvalitatīvu skābbarību, pirmām kārtām jāizvēlas skābbarības ražošanai piemērota kukurūzas šķirne. Turklāt nevajadzētu orientēties tikai un ne tik daudz uz cietes procentiem, bet arī uz cietes ogļhidrātiem, bet struktūrogļhidrāti atrodas augu šūnu sieniņās. Citiem vārdiem – svarīgi ne tikai iegūt daudz graudu, bet arī auga zāļaino daļu. Kukurūzas konservēšanas process ir tāds pats kā zāles skābbarības gatavošanā. Skābbarību veido no kukurūzas, kas novākta piena–vaska gatavības periodā ar mitrumu 60–70% (sausna 30–40%) un iekonservēta hermētiskos apstākļos, izmantojot konservantu. Iekonservēšanās notiek anaerobos apstākļos, pateicoties pienskābo baktēriju vairošanās procesam skābējamajā masā. Optimālos rūgšanas apstākļos skābbarībā veidojas 4–7% pienskābes, 1–3% etiķskābes, mazāk nekā 0,1% propionskābes (nav pieļaujams, lai veidotos sviestskābe), pH 3,7–4,2, amonjaka daudzums kopējā slāpekļa apjomā 5–7%, koppelni 8–10%, etanols 1–3%.

Kukurūzas skābbarības barības vērtība: sausna – 30–40%, cukuri – 8%, koptauki – 2,8–3,8%, kopproteīns – 7–9%, ciete vairāk nekā 28%, koppelni mazāk nekā 6%, sagremojamība – 67–74%.

Kukurūzas skābbarības gatavošanas tehnoloģija
Sagatavošanas procesā ietilpst: kukurūzas novākšana ar kombainu, vienlaikus veicot apstrādi ar bioloģisko konservantu, iekraušana mašīnā un aiztransportēšana uz skābbarības bedri; ielikšana, blietēšana un iepakošana uzglabāšanai bedrē. Pirms tam bedre jāiztīra, jāaizbetonē plaisas, bedres sienas jānotīra un jāpārklāj ar plēvi. Kukurūzas novākšana piena–vaska vai vaska gatavībā ar mitrumu 60–70% un tās sasmalcināšana notiek ar kombainu, kas kukurūzas masu sasmalcina līdz 0,8–1,5 cm. Paralēli novākšanai un smalcināšanai masa no aplikatora tiek apstrādāta ar bioloģisko konservantu. Sasmalcinātā masa tiek transportēta uz skābbarības bedri, kur tiek izkrauta. Katru dienu liekamajam slānim jābūt vismaz 80 cm biezam. 300–500 tonnu tilpuma tranšeju piekraušanas laiks – ne vairāk kā trīs dienas; ja tilpums lielāks par 500 tonnām – četras dienas. Masu vienmērīgi ieliek un blietē 30–35 cm biezos slāņos. Masas blīvums ar mitrumu 70% un mazāk – 650–700 kg/m3; ar mitrumu virs 70% – 700–800 kg/m3.

Skābbarības kvalitāti pārbauda, mērot masas temperatūru 30–40 cm dziļumā. Ja masa sakarsusi līdz 37 grādiem un vairāk, tiek veikta papildu blietēšana. Pēc masas ielikšanas un noblietēšanas skābbarību pārklāj ar divām plēves kārtām – ar ultraplāno caurspīdīgo 40 mikromikronu biezo un necaurspīdīgo (melno, balto vai zaļo) 150 mkm biezumā. Pēc tam plēvi piespiež ar slogu – visbiežāk izmanto autoriepas, taču ir arī citas iespējas, piemēram, smilšu vai oļu maisiņi u. c.

Kukurūzas skābbarība ir viena no svarīgākajām TMR jeb totāli maisīta raciona sastāvdaļām, kuras kvalitāte un izbarošana jākontrolē katru dienu.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv
LA
Laukos.lv
Laukos
Skandināvu ‘elfi’, Lietuvas čigānalus un klasika. “Riga Craft Beer Weekend” pulcēsies labākie meistaralus darītāji
2 dienas
LE
LETA
Laukos
“Eurostat”: Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kāpums nekā vidēji ES
2 dienas
LE
LETA
Laukos
Alus ražošana Latvijā deviņos mēnešos samazinājusies par 4,4%
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Foto. Latvijas armijas parāde valsts simtgadē
6 stundas
LA
LA.lv
Kultūra
Tiešraide: Latvijas Nacionālā teātra koncertuzvedums “Dzimšanas dienas nakts”
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Desmitiem tūkstošu cilvēku noskatās Latvijas simtgades salūtu
1 stunda
MZ
Monika Zīle
Latvijā
Monika Zīle: Dažāda augstuma karogi
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Simtgades lāpu gājiena kolonna Rīgā izstiepjas garāka par kilometru
4 stundas