Laukos
Tehnika

Kūtsmēslu izmantošanas pieredze augsnes auglībai projektā “GreenAgri”0

Foto: Uldis Graudiņš

Šāgada 17. aprīlī Tērvetes un Zaļenieku pagastā notikušajā lauka dienā No kūtsmēsliem līdz svētku galdam, kas bija ERAF projekta GreenAgri viens no noslēdzošajiem pasākumiem, lauksaimnieki salīdzināja divas šķidrmēslu izkliedes tehnoloģijas un vēroja, kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki veic SEG emisiju mērījumus pēc mēslu izkliedes. Patlaban svarīgi trīs gadu ilgušajā projektā gūtās atziņas izmantot praksē.

Baltijas jūra aizaug, kas lielā mērā saistāms arī ar lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma nonākšanu ūdenstilpēs. ES GreenAgri projekta laikā veikts pētījums, kurā dots ekonomiskais pamatojums kūtsmēslu izkliedes veidiem un arī neliels ieskats vides ieguvumos. LLKC veica nelielu pētījumu vides jutīgajā teritorijā Zemgalē, lai saprastu nodrošinājumu ar mēslu krātuvēm, uzklausīja saimnieku viedokli, skaidroja iemeslus, kāpēc ir vai kāpēc nav uzbūvētas mēslu krātuves, kāda veida krātuves ir, vai tās ir papildus aprīkotas, piemēram, ar jumtu. Aktīvi vērtēja kūtsmēslos esošās barības vielas.

Mežacīruļos izmanto digestātu

Saimniecības Mežacīruļi augkopības daļas vadītājs Pēteris Cīrulis teic, ka ik gadu ar divām mucām ir jāizved aptuveni 25 000 m3 šķidrā digestāta (biogāzes humuss). Pavasarī mēslo rapšus, ziemas kviešus un kukurūzu, izved aptuveni 18 000 m3 digestāta. Rapšiem vidēji iestrādā 35 t/ha digestāta. Uz vienu ha ar digestātu iestrādā 70 kg slāpekļa, 220 kg kālija un 25 kg fosfora. Korekcijai izmanto arī minerālmēslus. Ziemas kviešiem minerālmēslus nelieto. Gadiem ilgi mēslotie lauki ir izveidojuši tādu agrofonu, ka minerālmēslus nevajag.

Rapšiem rudenī pirms sējas liek NPK 16–16–16 vidēji 200 kg/ha, ber vēl slāpekli ar sēru. Kukurūzai arī dod NPK 200 kg/ha kopā ar sēklu.

Mežacīruļos no lopkopības iegūtie kūtsmēsli biogāzes stacijā pārtop digestātā, ko izmanto mēslojumam. Ir izveidota mitrzeme, kas uztver noteces no laukiem un saimniecības notekūdeņus.

Kā mazināt emisijas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors Ainis Lagzdiņš ar kolēģiem jau kopš 2014. gada veic mērījumus Zaļenieku pagasta ZS Mežacīruļi saimniecības tuvumā, proti, divās mitrzemēs. Patlaban sadarbība paplašināta ar siltumnīcefekta gāzu mērījumiem. Pētnieku rīcībā esošās iekārtas, ko izmanto lauka apstākļos, dod iespēju tiešsaistes režīmā uzreiz mērīt četru gāzu koncentrāciju. Šīs gāzes ir: dislāpekļa oksīds (N2O), ogļskābā gāze (CO2), amonjaks (NH3) un metāna gāze (CH4). “Vispirms rezultātu salīdzināšanai veicām fona līmeņa mērījumus, lai varētu salīdzināt rezultātus. No agrāk veiktajiem mērījumiem secinājām – gāzu emisijas ir atkarīgas no gaisa temperatūras un no augsnes mitruma. Interesanti, ka mitrumam ir atšķirīga ietekme uz gāzēm,” tā A. Lagzdiņš.

Ja gaisa temperatūra ir augstāka, sadalās vairāk organisko vielu un rodas gāzu emisijas. Pētnieki par gūtajiem rezultātiem informē Zemkopības ministriju, kas tos izmanto dažādām politikas veidošanas vajadzībām.

Svarīgi, ka gāzu emisijas mēra ilgākā laika posmā, lai redzētu izmaiņas – uzreiz pēc izkliedes, stundu vēlāk, pēc 2 stundām un pēc 3 stundām. A. Lagzdiņš teic, ka pirmajās stundās pēc mēslu izkliedes emisijas ir vislielākās. “Šā iemesla dēļ būtu vēlams organisko mēslojumu iestrādāt augsnē iespējami ātrāk,” uzsver LLU profesors.

Lauka dienā Mežacīruļu saimniecībā rādīja biogāzes stacijā iegūtā digestāta izkliedi. Gāzu emisiju analīzes rādīja, ka uzreiz pēc digestāta izkliedes visu mērīto gāzu emisijas bija aptuveni 1000 reižu lielākas nekā pirms izkliedes.

Ieteikumi saimniekiem

Projekta laikā sagatavoti ieteikumi dažādu veidu kūtsmēslu iestrādei, pētītas iestrādes tehnoloģijas. To veikuši Igaunijas Graudaugu pētniecības institūta pētnieki Kalvi Tamms, Raivo Vetiks, Pēters Vīls un Tāvi Vosa, kā arī LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Sagatavots darbs Kūtsmēslu izkliedēšanas un iestrādes tehnoloģiju pētījumi.

Lūk, ekspertu ieteikumi. Pirmajai šķidrmēslu iestrādei pēc ziemas ir piemērots inžektors ar kultivatora zariem. Šajā laikā lielākā augu atlieku daļa jau ir sadalījusies un nepieciešama lielāka šķidrmēslu deva, rēķinot uz hektāru, lai izveidotu barības vielu bāzi augu augšanas sezonai. Ar kultivatoru aprīkota inžektora izmantošana samazina amonjaka emisijas, un amonjaka emisijām labvēlīgos laika apstākļos šīs iekārtas ir visefektīvākās. Ja lauks ir klāts ar lielu augu atlieku daudzumu un pastāv risks, ka kultivatora zari piesērēs, tad disku kultivatoru var izmantot arī pavasarī.

Alternatīvs veids – tiešā šķidrmēslu izkliedes tehnoloģija, kur mēslojuma transportēšanu un izkliedēšanu veic viens agregāts. Bet tad rodas lielākas amonjaka emisijas, it īpaši, ja šķidrmēsliem nav veikta paskābināšana. Tādēļ jānodrošina tūlītēja mēslojuma iestrāde augsnē. Zālāju vai kultūraugu audzēšanas gadījumā ir piemērots izkliedētājs ar nokarenām šļūtenēm. Ekonomiskie aprēķini rāda, ka nokareno šļūteņu sistēma ir īpaši izdevīga tad, ja pastāvošie dabas apstākļi nav labvēlīgi amonjaka emisijām. Bet, ja tie veicina amonjaka emisijas kā, piemēram, karstajās vasaras dienās, tad ieteicams izmantot izkliedēšanu ar inžekciju, vienlaikus veicot arī mēslojuma iestrādi augsnē.

Ieteicamā šķidrmēslu deva, lietojot inžekciju, ir 15–20 m3/ha. Ja iekārtai ir platāku vadziņu veidošanas iespēja, tad šī norma var sasniegt 30 m3/ha. Vēl lielāks šķidrmēslu daudzums nav ieteicams tāpēc, ka var neietilpt vadziņā un izšļākties uz zemes, kā arī uz augiem. Alternatīvs veids ir šķidrmēslu paskābināšana, kas būtiski samazina amonjaka emisijas. Jāievēro, ka pļavās ieteicams šķidrmēslus izkliedēt ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms zāles pļaušanas.

Šķidrmēslu izkliedēšanas iekārtas ir dārgas, un tās ir jāizmanto pēc iespējas efektīvi. Tādēļ šķidrmēslu transportēšanai no krātuves līdz laukam ieteicams izmantot speciālu nomātu transportu, kas var pārvietoties ātrāk nekā izkliedētājs. Šāds risinājums ir par 0,5–0,6 eiro/m3 lētāks, nekā šim nolūkam izmantojot izkliedētāju (lietojot tiešās iestrādes tehnoloģiju). Ja transportēšanas attālums un apvidus reljefs ir atbilstoši (nav traucējošu šķēršļu vai apdzīvotas vietas), tad šķidrmēslus pa cauruļvadiem var pārsūknēt līdz mēslojuma iestrādes vietai, tādējādi aizstājot speciālā autotransporta izmantošanu.

Lai samazinātu izkliedētāja un transportlīdzekļu dīkstāves, ieteicams uz lauka izmantot šķidrmēslu starptvertni. Savukārt mēslojuma iestrādei var lietot izkliedētāju ar balansiera sistēmu, kam šķidrmēslus pievada no starptvertnes pa lokanu cauruli, ko darba laikā izkliedētājs velk aiz sevis. Tādējādi šāds izkliedētājs var strādāt nepārtraukti, kamēr starptvertne nav iztukšota. Šādā gadījumā lauka gals, kurā parasti notiek izkliedētāja tilpnes uzpilde, ir mazāk sablīvēts. Turklāt ar balansiera sistēmu aprīkotais izkliedētājs ir bez šķidrmēslu tilpnes, tāpēc augsne ir mazāk sablīvēta arī visā lauka platībā.

Aprēķini liecina, ka lētāk ir izkliedēt 50 m3/ha nekā 30 m3/ha. Tas tāpēc, ka visu šķidrmēslu izkliedēšanai ir nepieciešama mazāka zemes platība un mazāks ir arī attālums no krātuves līdz laukam. Turklāt uzlabojas darba laika izmantošanas efektivitāte, jo samazinās nepieciešamais apgriešanās manevru skaits lauka galos.

Taču visos gadījumos ir jāievēro vides ierobežojumi. Ja izmanto mēslojuma izkliedēšanu ar inžekciju, tad uz lauka virsmas mēsliem nevajadzētu būt. Tas pats attiecas uz cietajiem un pakaišu kūtsmēsliem. Ņemot vērā, ka tajos augu barības vielu daudzums ir lielāks salīdzinājumā ar šķidrmēsliem, to iestrādes norma ir attiecīgi mazāka.

Jo vairāk saimniecībā ir šķidr­mēslu, jo īsāks ir izkliedēšanas iekārtu atmaksāšanās laiks. Piemēram, saimniecībā, kurā ir 100 slaucamas govis un lieto izkliedētāju ar nokarenām šļūtenēm, izkliedētāja atmaksāšanās laiks ir ilgāks par 50 gadiem. Ja savukārt saimniecībā ir 900 govis, tad šis atmaksāšanās laiks nepārsniedz četrus gadus.

Ja zemnieks ir iecerējis pirkt kūtsmēslu izkliedēšanas iekārtas, tad ieteicams vispirms aprēķināt šādu iekārtu izmantošanas iespējamās izmaksas, kā arī tās salīdzināt ar pieejamo izkliedēšanas pakalpojumu izmaksām. Piemēram, pilna servisa ārpakalpojuma (ietver šķidrmēslu sajaukšanu krātuvē, iesūknēšanu transportcisternā, transportēšanu un izkliedēšanu uz lauka) izmaksas, ja attālums līdz laukam nepārsniedz 6 km, ir 3,5 eiro/m3 (2016. gada dati).

Savukārt nelielām saimniecībām pakalpojuma sniedzēja piedāvātā cena nereti ir mazāka nekā pašas saimniecības pirktu iekārtu izmantošana.

Salīdzinot šķidrmēslu transportēšanas un iestrādes izmaksas saimniecībām ar 100, 300 un 900 slaucamajām govīm, konstatēts, ka tiešās iestrādes tehnoloģija, kad izkliedētājs tiek izmantots arī šķidrmēslu transportēšanai, visizdevīgākā ir saimniecībai ar 300 slaucamajām govīm. Ja saimniecībā ir lielāks govju skaits, tad atmaksājas šķidr­mēslu transportēšanai izmantot pakalpojumu sniedzēja transportlīdzekļus. Bet, ja saimniecībā ir tikai 100 govis, tad šķidrmēslu transportēšanai un iestrādei ir izdevīgs pilns ārpakalpojums.

No tehnoloģiskā viedokļa ieteicams izvairīties no pusšķidrajiem kūtsmēsliem. Vadoties pēc Igaunijas normatīviem, tajos ir 12–20% sausnas. Tos ir grūti sūknēt, nevar uzglabāt kaudzēs un tie nav piemēroti transportēšanai un izkliedēšanai ne ar šķidro, ne cieto kūtsmēslu izkliedētājiem. Tāpēc pusšķidros kūtsmēslus ieteicams iepriekš sadalīt cietajā un šķidrajā frakcijā. Ja pusšķidros kūtsmēslus nesadala frakcijās, tad to iestrādei vispiemērotākie ir universālie izkliedētāji ar blīvu kravas tilpni, no kuras mēslus var izkliedēt caur tilpnes aizmugures daļu.

Slāpekli notur ar iestrādi augsnē

Lauka dienā SIA “Otaņķu dzirnavnieks” uz lauka demonstrēja Agrometer SRS 1200 šķidr­mēslu kliedēšanas sistēmu (iestrādes tehnoloģiju). Iestrāde notiek ar tā saukto cauruļu sistēmu, kur šķidrmēslus sūknē pa caurulēm no lauka malā novietotā konteinera. Tas aprīkots ar sūkni. Mašīnas šķidrmēslus ved uz konteineru. Traktora operators sūkni vada ar radiosignālu, regulē, kurā brīdī padot, kurā brīdī apstāties. Traktora vadība notiek automātiskā režīmā. Kad gandrīz 3 km rādiusā no konteinera lauki ir nolieti (šķidrmēsli ir iestrādāti), konteineru pārvieto.

Otaņķu dzirnavnieka eksperts Kaspars Mežbrakšis teic, ka slāpekļa zudumi, izmantojot šādu tehnoloģiju, ir mazi. Parasti šķidrmēslu patēriņš ir 30–50 m3/ha – pēc klienta vēlēšanās. Uzņēmums īpašas prasības sausnas daudzumam šķidrmēslos neizvirza. Prakse rāda – ja sausna sasniedz 10%, rodas problēmas. Vidēji Latvijā šķidrajos mēslos ir 5–7% sausnas. Situācijas, kad tā pārsniegusi minēto skaitli, neesot bijušas, iecerētais vienmēr ir paveikts.

Gaisa temperatūra šķidrmēslu iestrādes laikā SIA Tērvete laukos bija +15 grādu. Ir pierādīts – ja ir šāda temperatūra un neliels vējš, zudumi ir 10–15%. Salīdzinājumam – kliedējot šķidrmēslus ar sprauslu vai citiem agregātiem, tie būs 50%. Atšķirība ir diezgan liela. Darbojas likumsakarība – jo karstāks laiks un lielāks vējš, jo lielāki zudumi, tā vēsta K. Mežbrakšis.

Viņš uzsver – piedāvātā tehnoloģija ir ļoti labi piemērota ziemājiem, cerošanas fāzē tā dod ļoti labu rezultātu. Līdzīgi kā augošai kukurūzai, kad ir izveidojusies otrā trešā lapiņa. Ar paceltiem diskiem kukurūzu nelauž. Agregāta roka caurules noliek un paņem, nevis velk. Vienā virzienā braucot, tās iztin, otrā virzienā braucot, satin.

Viena kubikmetra laistīšana vidēji maksā 2 eiro. Pakalpojuma pircējam ir jāsedz arī maksa par degvielu. Izmaksas ir atkarīgas no apstrādājamās augsnes (rugaine, arums).

Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā

LA.lv