Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Kvalitatīvi stādi un laba uzglabāšana – veiksmes pamats augļkopībā

Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Veiksmīgai vietējās augļkopības nozares attīstībai svarīgi faktori ir labas kvalitātes stādi, piemērotas dārzu vietas, pareizās šķirnes, vainagu veidošana augļu kokiem un prasmīga augu aizsardzības īstenošana, turklāt, lai nozare stabilizētos, nepieciešams turpināt labu glabātuvju un saldētavu celtniecību, secināts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sagatavotajā pārskatā par aizvadīto gadu nozarē.

Tajā norādīts, ka kopumā augļkopības nozarē 2016. gads bijis laba. Augļu kultūrām ziemošanas apstākļi bija labvēlīgi. Ābelēm ziedēšana bija normas robežās, ziedi aizmetās ļoti labi. Pastāvot lielai divreizējai augļaizmetņu pašnobirei, ābolu augļaizmetņu retināšana tikpat kā nebija nepieciešama. No kraupja izvairīties gan bija ļoti grūti – pat tur, kur tika izmantota RIMPRO kraupja ierobežošanas sistēma, kraupis tik un tā parādījās.

Masveida ābolu ražas novākšana iesākās par divām nedēļām agrāk nekā ierasts, tomēr ražas novākšanas apstākļi bija ļoti labi. Tirgus vietējiem āboliem nebija aktīvs līdz pat nākamā gada janvāra beigām. Polijas produkcijas salīdzinoši zemo cenu un Krievijas embargo dēļ arī mūsu augļu cenas nepalielinājās. Citi augļkopības kultūraugi, piemēram, bumbieres, saldie un skābie ķirši un plūmes Latvijā vēl ir salīdzinoši maz izplatīti, tāpēc par šo kultūraugu tirgu vēl ir pāragri runāt.

Lielākajā Latvijas teritorijas daļā arī ogulāju kultūraugiem ziemošanas apstākļi bija labvēlīgi. Veģetācija un ziedēšana arī sākās vidēji par divām nedēļām agrāk nekā parasti. Diemžēl maija sākuma karstums un sausums pasliktināja ogulāju apputeksnēšanās iespējas, tādēļ daļa ziedu nobira. Situāciju jūnija beigās un jūlija sākumā uzlaboja bagātīgie nokrišņi, kas ievērojami palielināja masu tādām ogām kā upenes un avenes.
Salīdzinoši vēsās un sausās jūlija beigas un augusta sākums nebija labvēlīgi rudens avenēm, aizkavējot to ražošanas sākumu.

Avenēm trūka mitruma, līdz ar to platībās, kurās nebija pilienveida laistīšanas sistēmu, ogas bija sīkākas un kopējā raža – mazāka. Tā kā aveņu audzētāju Latvijā nav daudz, pagaidām ar realizāciju lielu problēmu nav, un cena turas pietiekami augstā līmenī.

Zemeņu ražas negatīvi ietekmēja maija sākuma sausums, bet kopumā zemeņu raža bija laba. Lai arī zemeņu produkcijai ir liela konkurence no Polijas, arvien vairāk palielinās noieta iespējas arī vietējām zemenēm. Tas notiek, pateicoties tam, ka palielinās tiešās pārdošanas popularitāte.

Integrēti audzētām upenēm tirgus ir salīdzinoši neliels. Lielākoties tās tiek realizētas vairumtirdzniecībā, kur cenas ir zemas. Bioloģiski audzētas upenes iespējams pārdot par ļoti labu cenu, bet lielākoties tirgi jāmeklē ārpus Latvijas.

Pēdējos gados strauji augusi popularitāte smiltsērkšķu audzēšanai. Ar optimismu varētu raudzīties uz smiltsērkšķu audzēšanas attīstīšanu, ja vien nenotiktu raibspārnu mušas invazīvā attīstība. Šī muša sabojā smiltsērkšķu ogas, padarot tās pārtikai nederīgas.

Pateicoties tam, ka Latvijas tirgū parādījušās jaunas šķirnes, kā arī tam, ka strauji attīstās sukāžu ražošana, arī krūmcidoniju platības sāk palielināties. Tikmēr dzērveņu stādījumiem 2016. gads bija nelabvēlīgs, jo lielus postījumus nodarīja salnas.

Arī krūmmelleņu audzēšana vēršas plašumā. Sakarā ar to, ka 2016. gada sezonā laikapstākļi bija silti un lietaini, ogas nogatavojās ļoti ātri un lielos daudzumos, bet tām ātri uzmetās puve. Rezultātā realizējamo ogu daudzums pērn bija par 30% mazāks nekā 2015.gadā. Traucējošais faktors šajā nozarē ir tas, ka ir manāms darbaspēka trūkums ražas novākšanā.

Pievienot komentāru