Audzēšana, Bio

Vai vērts dārzā audzēt kvinoju?

Jautājums: Vai veikalos nopērkamās kvinojas sēklas nākamgad varētu sēt dārzā? Dagnija Jelgavas novadā

Atbild: Vienīgā kvinojas audzētāja Baltijas valstīs, Amatas novada bioloģiskās saimniecības “Cimbuļi” saimniece Signe Šlosberga

Tirdzniecībā pieejamās sēklas ir domātas vienīgi lietošanai uzturā, jo ir apstrādātas, slīpētas.
Piemājas dārzā kvinoju var audzēt kā dekoratīvo augu līdzīgi amarantam (šā auga sēklas nepārklāj rūgtais apvalks, tāpēc var arī lietot pārtikā).

Pašlaik kvinojas audzēšana mums ir dārgs hobijs, jo ieguldām savus līdzekļus, bet ceram nākotnē attīstīties. Šosezon 30 hektāros, ko esam sertificējuši kā bioloģisko platību, mēģināsim audzēt arī amarantu, prosu, lēcas, griķus, lai nodrošinātu augu seku.

Kvinoja pirms apstrādes ir rūgta, tādēļ pēc nokulšanas katrai sēklai tiek noņemts brūnais, rūgtais saponīna apvalciņš (tas ir kodīgs, sārmains pulveris, no kā citviet pasaulē reizēm ražo dabiskas putojošas ziepes).
Bolīvijā, kur kvinojas kultivēšana ir roku darbs, sēklas mazgā aukstā ūdenī un berž ar akmeņiem, lai noņemtu rūgto apvalku. Tas ir ļoti smags darbs.
Arī mūsu saimniecībā mazās sēkliņas ceļš līdz galaprodukcijai ir diezgan darbietilpīgs. Nokuļot kvinoju, ražu sijājam dažādu izmēru sietos, lai attīrītu no nezāļu piemaisījumiem. Tad sēklas intensīvi žāvējam un visbeidzot slīpējam ar speciālu iekārtu. Apstrādājot rodas putojošs, kodīgs pulveris, tāpēc obligāti jālieto metinātāju brilles, lai tas neiekļūtu degunā un acīs.

Kvinoja, tāpat kā kartupeļi, atceļojusi no Andu kalnu reģiona. Augs ir mazprasīgs augsnes ziņā, var augt barības vielām nabadzīgā zemē, arī Vidzemes augstienē, kas gan vēsturiski vienmēr bijis lopkopības reģions. Saimniecībā “Cimbuļi” izmanto Eiropā adaptētu šķirni, kas jau ir pielāgota ekstremālākiem augšanas apstākļiem.

Kvinoju sēj maija sākumā, kad augsne iesilusi, bet vēl ir mitra. Zemei, it īpaši mālainai, jābūt labi sastrādātai, jo sēklas ir sīkas. Atšķirībā no pārtikas amarantiem kvinoja ir diezgan izturīga pret pavasara salnām, augi neizsalst. Veģetācijas periodā sējumi jāirdina ar ecēšām, lai iznīcinātu nezāles. Šis periods kvinojai ir garš – augi zied augustā skaistiem, oranžiem ziediem (šajā laikā būtiski, lai nav slapjš un auksts), sēklas nogatavojas septembra vidū. Ražība atkarīga no laika apstākļiem. Piemēram, aizvadītais gads, kad bija karsts pavasaris un slapja, vēsa vasara, kvinojai nebija labvēlīgs. Siltās vasarās no hektāra var iegūt aptuveni tonnu ražas.

Kvinoja ir sākusi savu uzvaras gājienu un iekaro arvien lielāku popularitāti veselīga uztura piekritēju vidū. To plaši audzē Austrālijā, Āzijā. Šo produktu ieteicams lietot veģetāriešiem, kā arī cilvēkiem, kuri neēd daudz gaļas, jo sēklas satur neaizvietojamās aminoskābes un atšķirībā no rīsiem tām ir zems glikēmiskais indekss.

Foto-Shutterstock
Foto-Shutterstock

Pievienot komentāru