Eiropā, Politika

Kvotu brīvlaišana cukura ražošanu neatjaunos

Foto: Gundega Skagale.
Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecība “Terēņi” ir viena no lielākajām cukurbiešu audzētājām Latvijā. Cukurbietes saimniecības īpašnieks Kaspars Duge realizē medniekiem meža zvēru piebarošanai un briežu dārziem.

Brisele 1. oktobrī atcēla cukura ražošanas kvotas, līdz ar to industrijā gaidāma pamatīga viļņošanās, Eiropas Savienībai kā trešajai lielākajai cukura ražotājai pilntiesīgi atgriežoties pasaules tirgū. Ieguvēji no kvotu atcelšanas būšot lielie ražotāji, kamēr mazie paputēs, pircēji varēšot priecāties par cenas kritumu, taču – tikai īslaicīgi. Lētais Eiropas cukurs aizplūdīšot uz pasaules tirgiem, radot deficītu un cenu pieaugumu pašu mājās.

Audzētāji būtu, bet pārstrāde iznīcināta

Cukura ražošana pēc kvotu brīvlaišanas Eiropā varot pieaugt par 20%. Lielākais izaugsmes potenciāls ir Francijai, kur ražošana palielināšoties par 25% – līdz 5,5 miljoniem tonnu. Taču ne Latvijā.

Ja kāds investors Latvijā būvētu cukura rūpnīcu un zemniekiem piedāvātu konkurētspējīgu biešu cenu, tad audzētāji būtu, jo zināšanas un iemaņas nekur nav zudušas, iepriekš vairākkārt norādījusi Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Taču patlaban Latvijā cukura rūpnīcu vairs nav, un, ja kāds tādu arī plāno būvēt, tad jābūt pārliecībai par tirgiem, kur produktu pārdot.

Ja Latvijā ideja par cukura nozares atjaunošanu atdzims, tad iniciatīva, visticamāk, nenākšot no lauksaimniekiem, bet no investoriem pārstrādē.

Mazos izstums no tirgus

Eiropas cukurbiešu pārstrādātājiem nāksies saskarties ar asu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas pārstrādātāju konkurenci – tie ir reģioni, kas bija galvenie Eiropas cukura noieta tirgi līdz eksporta ierobežojumu ieviešanai. Eiropas ražotājiem par labu nāks tas, ka mēs cukuru ražojam no cukurbietēm, kas ir viengadīga kultūra, kamēr tropiskajās zemēs saldo produktu iegūst no cukurniedrēm, kuru izaudzēšanai nepieciešami četri pieci gadi. Līdz ar to Eiropas zemnieki varēs ātrāk reaģēt uz cenu svārstībām. Turklāt Brisele atcēlusi kvotas arī izoglikozes jeb fruktozes sīrupa ražošanai, un arī tas izraisīs konkurences pieaugumu Eiropas tirgū.

Lielāko daļu pasaulē tirgotā cukura veido cukurniedru jēlcukurs no Brazīlijas un Austrālijas, bet Eiropa tirgo balto rafinēto cukurbiešu cukuru. Pēc kvotu atcelšanas Eiropas cukurs provocēs cenu kritumu un samazinās citu reģionu pārstrādātāju peļņu.

ES valstu eksperti vienbalsīgi prognozē, ka no gaidāmajām izmaiņām ieguvēji būs lielie, rentablie cukurbiešu audzētāji, kuri spēs paplašināt ražošanu, lai ražotu cukuru par konkurētspējīgākām cenām. Savukārt mazākie ražotāji ar augsto pašizmaksu, kuru īpaši daudz Austrumeiropā, nespēs konkurēt un varētu tikt izstumti no tirgus.

Dāsni samaksāts

Cukura ražošana Eiropā 40 gadus ir bijusi viena no visvairāk subsidētajām nozarēm, jo par katru cukura kilogramu no ES budžeta ražotājam tika piemaksāti 32 centi. ES nozares reformu sāka 2005. gadā, divos gados piedāvājot maksimālo atbalstu – 730 eiro par tonnu kvotas fabrikām, kas pārtrauks darbību.

Valstīm, kurās ražoja cukuru, reforma piedāvāja slēgt rūpnīcas un atteikties no cukura kvotas pilnībā, pretī saņemot dāsnas kompensācijas, vai arī – turpināt ražošanu un konkurēt brīvajā tirgū, vai visbeidzot – pārprofilēties un cukura vietā no cukurbietēm ražot, piemēram, bioetanolu. Eiropas cukura nozarei atvēlēja divas iespējas – reformēties vai iznīkt.

Līdz kvotu ieviešanai Latvijā darbojās trīs rūpnīcas – Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā. Jēkabpils fabrika reformas priekšvakarā gan jau bija bankrotējusi, bet abas pārējās nolēma pēc 2006. gada darbu vairs neturpināt. Latvijā tajā brīdī ieguva vidēji 5,2 tonnas cukura no viena hekt-āra cukurbiešu, kamēr citviet Eiropā – ap 9 tonnām. Cukura fabrikas 2008. gadā saņēma 40% kompensāciju: Jelgavas cukurfabrika – 4,2 miljonus latu un Liepājas cukurfabrika – 2,5 miljonus. Pārējos 60% cukurfabrikām izmaksāja 2009. gadā. Atbalstu saņēma arī pašvaldības (Jelgavas – 1,6 miljonus, Liepājas – 0,96 miljonus, novadu pašvaldības – 3,4 miljonus latu). Kaut arī lēmumu pārtraukt ražot cukuru pieņēma cukurfabrikas, arī zemnieki cietējos nepalika. Kopumā kompensācijās tika izmaksāti vairāk nekā 65,5 miljoni eiro, un vairākums saimniecību veiksmīgi mainīja darbības profilu, kādreizējos cukurbiešu laukus apsējot ar graudaugiem vai rapšiem.

Kādreizējie cukurbiešu audzētāji, graudu tirgus līderi 

Lielākie kompensāciju saņēmēji par atteikšanos audzēt cukurbietes: SIA “Uzvara-Lauks”, SIA “PS Līdums”, SIA “Lielmežotne”, SIA “Fito-AL”, Āra Burkāna zemnieku saimniecība “Sējas”, SIA “Lielvircava Agro”, Ulda Caunes Sesavas pagasta saimniecība “Ivula”, SIA “Agrolats”, SIA “Pampāļi”, SIA “Agrofirma Zelta druva”.

2 Komentāri

  1. Ražošana?! Ne tāpēc tika grauts un lauzts, lai Latvijā ko atjaunotu. Ja 1000% peļņu var iegūt izpārdodot Latvijas zemi, mežus, dzīļu bagātības, tad ražošanai nav teorētiskas iespējas tikt atjaunotai. Tirgus “neredzamā roka” globalizācijas laikos visas valdības noregulēs pareizajā virzienā. Redz, kā pašlaik pieregulē Spānijā.

Pievienot komentāru