Latvijā, Politika

Zemes pircējam jāprot latviski un jādzīvo Latvijā

Zemes pircējam jāprot latviski un jādzīvo Latvijā, tā šodien nolemts Saeimā, trešajā un galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuros ietverti noteikumi lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.

Ar valsts valodas prasmi vismaz A līmeņa 1.pakāpē un prasību pastāvīgi dzīvot Latvijā aizstāta no likuma izsvītrotā prasība pircējam būt ar lauksaimniecisku izglītību vai darba pieredzi. Tās, kā arī noteikumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, Saeima bija spiesta izsvītrot no likuma, pakļaujoties Eiropas Komisijas (EK) spiedienam.

Vai valsts valodas prasība, kas vērsta galvenokārt pret ārzemju pircēju iespiešanos zemes tirgū, būs pietiekami iedarbīga, lai ierobežotu ārzemnieku pieplūdumu, to, protams, redzēsim pēc kāda laika. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas kopš pagājušā gada vasaras gudroja, ar ko aizstāt no likuma izsvītrotās prasības, pagājušā gada nogalē šo Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumu noraidīja. Bet šogad, marta sākumā priekšlikums, šoreiz Saeimas deputāta Edgara Putras (ZZS) izpildījumā, komisijā tika atbalstīts. Un kaut arī šodien valsts valodas prasībai iebilda “Saskaņas” frakcijas deputāti, nosaucot to par nepamatotu un diskriminējošu, ar balsu vairākumu, tas tomēr tika pieņemts.

Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk zemi varēs nopirkt tikai tie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, arīdzan Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā un kuri var uzrādīt ES pilsoņa reģistrācijas apliecība.

Likumā ierakstīts jauns noteikums: viena fiziskā vai juridiskā persona un ar tām saistītās personas turpmāk drīkst iegūt īpašumā ne vairāk kā 4000 hektārus. Ar to mēģinās ierobežot lielu zemes platību nonākšanu vienas personas rokās. Kaut arī līdz šim bija noteikts, ka viena persona var iegādāties līdz 2000 hektārus, uz ģimenes piederīgo vārdiem nodibinot vairākas firmas un pērkot zemi, šo platību ierobežojumu varēja viegli apiet.

Lai atvieglotu zemes pirkumus vietējiem lauksaimniekiem, likuma grozījumos paredzēta arī cita pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība. Ja īpašnieks pārdod zemi, tad pirmpirkuma tiesības būs zemes nomniekam un Latvijas zemes fondam. Līdz šim likumā bija noteiktā kārtība paredzēja, ka, kopīpašniekam pārdodot savu zemes daļu, pirmā roka ir zemes kopīpašniekiem.

Citu starpā viens no deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumiem paredzēja prasību pircējiem uzrādīt naudas izcelsmes apliecinājumu. Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), galvenais referents Saeimā par šo likumprojektu, atzīstot šādas prasības lietderību, reizē atzina, ka vietējā pašvaldībā, kas izsniedz pircējiem atļauju zemes iegādei, šāda prasība būšot “tehniski grūti izpildāma”. Bet ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts.

Pievienot komentāru