Latvijā, Politika

Laukos ieplūduši 4 miljardi ES naudas, atdeve klibo

Par spīti dažādām krīzēm un skeptiķu spriedumiem par lauku neproduktivitāti un sēdēšanu uz kakla pilsētniekiem, fakti rāda, ka lauksaimniecība joprojām ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Desmit gadu laikā tās daļa valsts iekšzemes kopproduktā augusi par 9%, bet eksporta pieaugums bijis septiņkārtīgs. Divkāršojusies augkopības un lopkopības produkcijas izlaide, pārtikas produkcijas vērtība augusi par 55%, graudu ražība kāpusi par 40%, bet izslaukumi no govs – par 42%.

Neapšaubāmi, bez Eiropas Savienības atbalsta modernizācijai industrijas izaugsme notiktu daudz lēnāk. Fondu apguves galvenā pievienotā vērtība esot tā, ka pamazām apritē tiek atgūta iepriekš aizlaista lauksaimniecības zeme, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati. 2004. gadā platībmaksājumiem tika pieteikti 1,33 miljoni no 2,3 miljoniem hektāru lauksaimniecībā vispār izmantojamās zemes, bet šogad atbalstam pieteikti jau 1,69 miljoni hektāru. Tas nozīmē, ka gadā vidēji klāt nāk vairāk nekā 15 000 hekt­āru apstrādātas zemes. Līdz diviem miljoniem varam augt un ražot, jo atlikusī daļa zemes jau ir aizaugusi ar krūmiem un mežiem, saka LAD vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Viņa arī atzīst, ka lauksaimniecībai Latvijā joprojām raksturīgi divi pretpoli. Ir lielās saimniecības ar 500 un 1000 hektāriem, tikmēr 45% no visām saimniecībām ir tādas, kas ražo tikai pašpatēriņam vai tik vien kā nopļauj zāli, lai saņemtu platību maksājumus. Tādējādi valstī ir ap 168 000 hekt­āru, kuri tiek pļauti, vākti, bet lopu tajos nav. Šis resurss būtu jāizmanto.” Esmu gandarīta, ka starp lauku fondu periodiem nav bijis pārtraukuma. 2015. gadā pabeidzām iepriekšējo periodu, apgūstot visu finansējumu visos trijos fondos, un tūlīt atvērām jaunu, pat nedaudz riskējot, jo programma Eiropā vēl nebija apstiprināta,” saka LAD vadītāja.
ES
Kopš pieejama ES fondu nauda, Latvijas lauksaimniecībā ieplūduši 4,4 miljardi eiro, valsts subsīdijās – pusmiljards eiro, tikmēr zemnieku saimniecību produktivitāte ir apmēram 30% no ES vidējās, tātad investīciju atdeve nedaudz klibo. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts pērn veicis investīciju atdeves pētījumu, atklājot vairākas tendences. Proti, lauksaimnieciskā ražošana Latvijā koncentrējas nedaudzu ražotāju rokās, pārāk lielu atbalstu saņem divas nozares – graudkopība un piena lopkopība, kas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu un rada risku tirgus svārstību gadījumos. Īstenojot modernizācijas pasākumus, ir maz inovāciju. Tāpat secināts – lai vairotu produktivitāti, nepietiek ar zemes platību palielināšanu, bet jāveicina inovācijas un jāoptimizē izmaksas.

Produktivitātei ir dažādas definīcijas, un tās noteikšanai tiek izmantoti dažādi rādītāji saimniecības, nozares un valsts mērogā – zemes produktivitāte jeb saražotās jebkādas produkcijas tonnas no hektāra, nodarbināto produktivitāte – saražotais produkcijas apjoms uz vienu nodarbināto, izslauktā piena tonnas uz vienu govi, darbaspēka izmaksas. ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi ienākumu rādītāji lauksaimniecībā nodarbinātajiem – gan pēc sasniegtā darba produktivitātes rezultātiem, gan atalgojuma.

Visaugstākie ienākumi sektorā strādājošiem ir Dānijā, Somijā, savukārt viszemākie – Rumānijā. No Baltijas valstīm vislabākie ienākumi sektorā nodarbinātajiem ir Igaunijā, bet Latvijā tie ir viszemākie, kas ir loģiski valstij ar lielu skaitu mazo saimniecību. Skaidrs, ka Latvija nespēs kļūt par valsti lielražotāju, jo saražotās produkcijas apjoma ziņā mūs apsteidz gandrīz visas ES un pilnīgi noteikti globālās ekonomikas vadošās valstis. Latvijai ir jāizvēlas cita stratēģija, un šobrīd priekšrocība ir tīra vide un bioloģiska pārtika.

20170406211359_3655

Pievienot komentāru