Eiropā, Politika

Lai kopējā politika nedara galu vietējai

Latvijas lauksaimnieki ar entuziasmu uztvēruši Eiropas Komisijas sākto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sabiedrisko apspriešanu un aktīvi gatavojas paust savu viedokli. Mūsu zemniekiem ir daudz iebildumu – sākot ar nevienlīdzīgajiem atbalsta maksājumiem un nelietderīgajām zaļināšanas prasībām, beidzot ar jautājumiem, kas saistīti ar lauku teritoriju attīstīšanu, saglabājot lauku vidi. Sabiedriskās apspriešanas mērķis – modernizēt un vienkāršot KLP Eiropas Savienībā.

Izsludinot KLP apspriešanu, ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: “Mēs sākam nākamos pasākumus, lai modernizētu un vienkāršotu Kopējo lauksaimniecības politiku 21. gadsimta vajadzībām. Mēs aicinām visas ieinteresētās personas un tos, kurus interesē pārtikas un lauksaimniecības nākotne Eiropā, piedalīties šajā sabiedriskajā apspriešanā, lai palīdzētu veidot politiku, kas nestu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem.”

Nestāviet malā un neklusējiet!

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā arī šoreiz mums pats aktuālākais jautājums, veidojot Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada, ir vienlīdzīgi tiešmaksājumi. Saņemot zemākos tiešmaksājumus, Latvijas lauksaimnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā un tiek kropļota konkurence. Triju mēnešu laikā, kamēr būs iespējams aizpildīt anketu, mums ir jāizdara maksimāli viss, lai norādītu uz pastāvošo nevienlīdzību tiešmaksājumos!”

M. Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka pēdējā KLP reforma veikta 2013. gadā un šo četru gadu laikā ir pierādījies, ka pašreizējā politika nepiedāvā risinājumus, kas ļautu zemniekiem pielāgoties globālajiem tirgus, klimata un vides izaicinājumiem. “Tāpēc nākotnes izaicinājumi, ko nosaka globālie procesi politikā, ekonomikā, kā arī vides nosacījumi, liek Eiropai rūpīgi domāt, kā veidot jauno lauksaimniecības politiku, kura ļaus saglabāt lauksaimniecību arī ES teritorijā un nodrošinās mūsu lauksaimnieku konkurētspējas saglabāšanu. Tas, ka politiku nepieciešams modernizēt un vienkāršot, lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu, nav vairs diskutējams.”

Zemnieku saeima aicina gan valdi un padomi, gan organizācijas biedrus aizpildīt aptaujas anketu, jo tas ir veids, kā ikvienam iesaistīties lauksaimniecības nākotnes veidošanā un norādīt uz savām vajadzībām. “Mēs aicinām lauksaimniekus saņemties un aizpildīt anketu, jo šī ir mūsu katra iespēja paust savu redzējumu un vēlmes,” saka M. Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa norāda, ka šoreiz anketa ir samērā vienkārša un saprotama.

Atbildes iekļautas jautājumā

Madonas novada Mētrienas pagasta z/s “Priežukalns” saimnieks Andrejs Briedis, iepazīstoties ar sabiedriskās apspriešanas jautājumiem, ir vīlies. “Izskatās, ka KLP konsultācijas jautājumi veidoti tā, lai saņemtu pareizās atbildes un pēc tam izdarītu pēc iespējas mazāk kustību. Iespējams, Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai draud budžeta samazinājums, par ko varētu liecināt arī Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātā notikušās struktūras izmaiņas. Jautājumi ir par esošo situāciju. Rodas sajūta, ka naudas būs mazāk, līdz ar to tiek meklēts pamatojums, ko nākotnē varētu atļauties nogriezt.” Zemnieks pievērš uzmanību arī tā saukto zaļināšanas prasību neefektivitātei. “Dalībvalstu un līdz ar to zemnieku izvēle liecina, ka zaļums ir fikcija. Piemēram, kā var ekoloģiski nozīmīgajās platībās veicināt bioloģisko daudzveidību, lietojot pesticīdus?”

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas vadītāja Ieva Rutkovska arī norāda uz zaļināšanas prasību neloģiskumu. “Manā un daudzās citās lopkopības saimniecībās, kas neaudzē graudus, bet visu lauksaimniecības zemi izmanto zālājiem, lai izpildītu zaļināšanas prasības, mākslīgi daļa zemes jāatstāj papuvē vai jānomā no citiem saimniekiem ilggadīgās ganības un pļavas, savukārt graudkopjiem, lai ievērotu tās pašas zaļināšanas prasības, ir jāaudzē zālājs. Kāds no tā ieguvums videi?”

Arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) pievērš uzmanību, ka šobrīd KLP ir videi kaitīga politika, kas veicina klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, augsnes eroziju un ūdens piesārņošanu. Iepriekšējie mēģinājumi “zaļināt” KLP nav devuši cerēto rezultāti videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs, uzsver: “Svarīgi, lai publiskie līdzekļi, kas tiek izmantoti Kopējai lauksaimniecības politikai, nestu labumu sabiedrībai. KLP finansējuma galvenajiem saņēmējiem vajadzētu būt tiem zemniekiem, kas saimnieko dabai draudzīgi un spēj piedāvāt iedzīvotājiem veselīgu pārtiku.”

34 jautājumi internetā

Pagaidām anketa ir angļu, vācu un franču valodā. Drīzumā tā būšot tulkota visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās, tostarp latviešu. Kopumā aptaujā ir 34 jautājumi, atbildēs var paust gan paplašinātu viedokli līdz 1500 zīmēm, gan izvēlēties kādu no piedāvātājiem atbilžu variantiem. Piemēram, tiek lūgts novērtēt kritērijus tiešā atbalsta piešķiršanai, izvērtēt vides aizsardzības mērķus, jautāti ierosinājumi, kā labāk palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem un kā veicināt inovācijas.

Savu viedokli par kopējo lauksaimniecības politiku var izteikt līdz 2. maijam šajā EK mājas lapā internetā: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/FutureCAP. Apspriešanas rezultātus EK izmantos, lai palīdzētu sagatavot paziņojumu, kuru plānots izdot 2017. gada beigās. Publiskās apspriešanas rezultātus publicēs internetā, un lauksaimniecības komisārs ar tiem iepazīstinās konferencē Briselē 2017. gada jūlijā.

Pievienot komentāru