Graudaugi, Tīrums

Lai palīgā nāk ierēdņi ar sirpjiem! LA pēta lietavu postošās sekas Latgalē

Autori: Ivars Bušmanis, Marta Oplucāne

Ūdens palieņu mājās pāri slieksnim, lietavu aiznestais Viļakas – Kārsavas ceļa tilts, pārrauti citi ceļi, siena ruļļi lāmās, Mežvidu pagasta zemnieka Laura Ļubkas pelde kviešu laukā – tāds priekšstats pārējai Latvijai palicis par 23. un 24. augustā pār 29 novadiem nolijušiem četriem Rāznas ezeriem. Kādas ir lietavu izraisīto plūdu sekas Latgalē tagad, kad lauki vairs nav linu mārki un kad lielais ūdens daudzums atradis upes?

Latgales dzīvais zaļums – mānīgs

Septembrim neraksturīgs zaļums – gan pļavas, gan lauki ir zaļi. Pa mašīnas logu neredz pat peļķes, ja nu paretam lauka malā pavīd kādā zemākā vietā. Paretam pelēkbrūns lauka četrstūris, kur vēl nenovākta labība. Pilsētnieka acis priecē zaļā sakoptība. Taču lauciniekam daudz kas liekas aizdomīgs. Nav arumu – tātad ziemāji nav iesēti. Piestājot pie zaļa lauka, tuvumā redzams, ka zāle pāraugusi miežus vai izlīdusi cauri veldrei. Pie Aglonas kāds cenšas zaļumu savākt skābbarībā, bet pļāvēja riteņu pēdās ātri sastājas ūdens. Uz lauka izmirkuši siena ruļļi pūst lietū. Labības lauku dzeltenbrūno gatavības krāsu jau pārmākusi pelēkā – ziemas mieži jau melnē, kviešu graudiem parādās asni. Daži latgalieši dodas uz lauku makšķerēt sienu, salīdzinot to ar liniem, kas jāizvelk no mārka.

“LA” otrdien apraudzīja divas saimniecības, pār kurām nolijuši ap 150 litru uz kvadrātmetru. Tās nav tik daudz cietušas kā līdzenumā un zemās vietās “peldošās” Kārsavas un Krās­lavas puses saimniecības. Neapmeklējām lielākos lietus stihijas upurus, bet gan veiksmīgi saimniekojošus lauksaimniekus Dagdas un Rēzeknes novados, kur laukiem ūdens ātri noskrējis.

Ne jau divas dienas, bet trīs nedēļas

“Man ir savs lietus mēr­instruments,” joko Jurijs Ļevkovs, Dagdas novada Andrupenes pagasta bioloģiskās liellopu gaļas saimniecības “Bronki” īpašnieks, “suņa sausās barības trauciņš. Tajās divās dienās tas pielija pilns. Bet, ja nopietni, Bižas ezera laipas ir zem ūdens – tik augstu ūdens līmeņa celšanos – par pusotru metru – neesam pieredzējuši pat palu laikos.” Viņš cienā mūs ar paša gādātas līdakas un cūkgaļas kotletēm, bet viņa dzīvesbiedre Maija – ar sēņu gaļas zupu un svaigi ceptiem pīrāgiem. Ko citu lai dara, ja kopš augusta beigām kombains nevienu dienu nav varējis uziet uz lauka.

“Ne jau tās divas dienas bija tās briesmīgākās. Būtu pagaidījuši divas nedēļas un, kaut sliktāku, ražu būtu novākuši. Visvairāk kaitējis ilgstošais lietus pēc tam. Pirms lietavām paspējām novākt 450 hektārus. Bet tagad kombaini stāv. Nenovākti palikuši 1200 ha, neskaitot griķus. Graudi jau ir dīguši un neder pat lopbarībai,” rūgti nosaka Jurijs.

“Augusta beigās uz mūsu saimniecību bija atbraucis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Apbraukājām laukus, ministrs ar lielu optimismu paziņoja: “Viss, līdz septembra beigām būs saulīte!” Mēs nopriecājāmies. Vienu dienu pamēģinājām. Mums četri kombaini, viens otru dubļos vilka, bet pēc plūdiem vismaz kaut ko cerējām savākt. Žēl uz lauka atstāt. Graudi tik slapji, ka kaltē strādāja vienā miglā – graudiem mitrums 30%. Trīsreiz laidām cauri kaltei, lai dabūtu 14%,” stāsta Maija.

Draudošās nelaimes

Maija un Jurijs Ļevkovi ir lielākie Dagdas novada zemnieki. Harismātiski, enerģiski ļaudis, kas izceļas ar latgaliešiem raksturīgo tiešo valodu un viesmīlību. Kopīgi saimnieko pa trīs viņu ģimenes uzņēmumiem – formāli Maijai pieder graudkopības saimniecības “Tingala”, Jurijam – bioloģiskie “Bronki”, bet meitai – graudkopības SIA “Agra Grow”. Liels palīgs esot dēls Aldis Jānis, kuram novembrī būs 16 gadi. Viņš mācās Malnavas koledžā, vēlas kļūt par agronomu un jau tagad praktiski strādā uz lauka kopā ar tēvu. Svētdien nervi neizturēja – Jurijs ar dēlu mēģināja kult kviešus. Kombains iegrima, un novāktie graudi bija tik mitri, ka jākaltē trīs dienas.

Iebraucot “Kumeliņu” sētā, redzams, ka saimnieki dzīvo pārticīgi. Vēl dzīvojas labi, bet pieredzējušo zemnieku priekšnojautas vairāknuļļu skaitļu priekšā vēsta par draudošu nelaimi ne tikai viņu saimniecībām, bet visai Latgalei. “Mani aiciniet tikai uz tādiem sabiedriskiem pasākumiem kā bēres,” latgaļu melnajā humorā piesaka Maija.

“Jā, mums kalni un lejas. Tagad ūdeņi satecējuši lejā ezeros,” it kā taisnojas Maija. “Taču lauki te ir citādi nekā Zemgalē vai Kurzemē. Mums šie divi tūkstoši hektāru izkaisīti pa 170 laukiem 12 pagastos, tālākais 60 km attālumā. Mēs peldēties labības laukos nevaram uzaicināt, un mums paugura galā labība laba, bet kā lai tiekam tai klāt? Lejā kombaini grimst. Pārrāvām visas tērauda troses, tos velkot. Naktī skrēju uz Rīgu, jo ne Daugavpilī, ne Rēzeknē to vairs nebija. Kā novākt? Lai nāk Zemkopības ministrijas ierēdņi ar sirpjiem!” saimniece vicinās.

Braucam pa laukiem. Asūnes laukā griķus jau pāraugusi zāle, jo siltais lietainais septembris ir ideāls zālei. Aiz “Kalnavotiem” kvieši liekas labu labie, taču kājas tehnoloģiskajā sliedē slīd katra uz savu pusi. “Tā ir taviem 80 kilogramiem, bet ko var padarīt kombains 20 tonnu smagumā,” komentē Jurijs. Tikmēr Maija izlobījusi graudu – tas pat nav jāsūta uz laboratoriju, jo ar aci var redzēt asnu dīgstam. Neder pat lopbarībai. Braucam gar pašu Baltkrievijas robežu. Miežu lauks sagūlis, vārpas pelēkas, graudi metas melni, tie jau sākuši pūt un nelabi smako.

Kas notiks tālāk?

“Ko darīsim, kad nāks kredītu un līzingu nomaksas termiņš? Visa Latgale prasīs atliktos maksājumus. Tik vien paspējām kā nokult rapsi, par ko ieņēmām 80 tūkstošus, ko visu iztērējām par degvielu, gāzi un algās darbiniekiem. Bet trakākais – kā norēķināsimies par minerālmēsliem, kurus esam paņēmuši uz pēcapmaksu no “Latrapa”… Bija paredzēts atmaksāt no ražas. Kopumā pie mūsu apjomiem esam ieguldījuši ap 400 tūkstošus eiro. Ja mēs šoruden nenorēķināsimies, mums jāmaksā 12% no šīs summas. Bet nākamgad minerālmēslus vajadzēs atkal. No kā lai maksājam?” draudus uzrāda Ļevkovi.

Bet Eiropas platībmaksājumi? “No subsīdijām mēs tik vien varam kā nosegt zemes nomu un veikt kārtējos kredītmaksājumus. Un vēl vajadzēs pirkt sēklu, ko šogad nespējam novākt no saviem laukiem. Vēl vajadzēs degvielu. Tā kā zemi nevar apart, nav iesēti ziemāji. Atliek cerēt tikai uz vasarājiem. Divtūkstoš hektārus apsēt mēneša laikā var nepaspēt. Vasarājiem ražas nav tik augstas, un tos visus tik īsā ienākšanās termiņā ar četriem kombainiem nevar paspēt novākt. Savukārt, lai novāktu ražu divās nedēļās, vajag astoņus kombainus, ko mēs ar šejienes ražām nevaram atļauties nopirkt,” atklāj Maija.

Un ja vēl lietus ielīst nākamgad? Bankrots klāt?

“Pagaidām sēžam. Nezinām, kā būs. Protams, kārties jau tādēļ netaisāmies, bet, ja nākamā vasara būs šāda, iespējams ir arī bankrots. Citi zemnieki cer, ka ar saņemto valdības kompensāciju norēķināsies par bankas kredītu un izmuks no bankrota šogad. Bet ko sēs nākamgad?” domīgi ir Ļevkovi. Līdz šim ieguldījuši ap 600 tūkstošiem eiro, kurus ar ražu vairs nav cerību atgūt. Bet viņi saprot arī to, ka no valsts budžeta visus zaudējumus nevarēs nosegt.

Neomulīgi – tehnika stāv malā

Smagā situācijā nonācis ir arī SIA “Sprūževa M” valdes priekšsēdētājs Pāvels Melnis, kurš pārvalda 1800 liellopu saimniecību. Viņš lēš, ka šī gada zaudējumi varētu sasniegt 400 – 500 tūkstošus eiro. Šajā saimniecībā augkopība tiek pakārtota lopkopībai un galvenā problēma ir tāda, ka šogad nav iespējams sagatavot rupjo lopbarību, ko ziemā pasniegt liellopiem.

“Ražas novākšanas laikā, kad vajadzētu kārtīgi strādāt, tehnika mums stāv malā. Mums nav sarullēti salmi pakaišiem un lopu guļvietām, nav sagatavota arī skābbarība. Ja nebūs saules un sausuma, no lauka salmus nedabūsim nost. Neesam arī iesējuši labību, pat hektāru ne. Uzarts ir, sēkla un augsne sagatavota, bet uzbraukt uz lauka nav iespējams, traktori grimst nost. Esam novākuši četras tonnas siena, tomēr konstatējām, ka arī tas mitruma dēļ sāk pelēt,” ar nožēlu stāsta P. Melnis.

Plūdu un lietavu dēļ labības kvalitāte ir zaudēta. To apskatām uz lauka. Lai gan kukurūza auguma ziņā izaugusi prāva, pašām vālītēm trūkst saules un siltuma. Iekšpusē tās ir mīkstas, baltas, kaut gan ap šo laiku tām jau vajadzēja būt gatavām – cietām un dzeltenām. Arī agrotehniskais knifs, ka kopā ar miežiem apakšā pasēj āboliņu vai lucernu, ir izgāzies. Kad mieži bija novācami, uzgāza lietus, bet tagad siltajā slapjajā septembrī āboliņš pāraudzis miežus. Varbūt vēl lopbarībai derēs, spriež saimnieki.

“Ja tā padomā, šī laika apstākļu ziņā ir sliktākā vasara manā mūžā. Neatceros, ka kādreiz būtu lijis šādi, nepārtraukti bez mitas. Ir smagi, jo mūsdienās graudus nopirkt var, bet rupjo lopbarību ne,” stāsta P. Melnis.

Saimnieks nenolaiž rokas un cer, ka laika ap­stākļi uzlabosies un būs iespējams glābt to, kas glābjams. “Iesniegumu par plūdu un spēcīgo lietavu nodarījumu vēl neesmu sagatavojis, jo uzskatu, ka tas ir pāragri. Vēl ir cerība, ka uzspīdēs saule. Lai gan šādas runas varētu runāt augustā, bet paskatoties kalendārā… Un lietus nemitējas.”

Jautājot par valsts atbalstu, P. Melnis izsaka šaubas par šīm pārbaudēm un īsti neizprot, vai tiks sasniegts vēlamais rezultāts. “Diemžēl, bet, ja nespēsim šogad sagatavot lopbarību, būs jādomā par lopu skaita samazināšanu. Jārevidē ganāmpulks, kas rezultēsies arī ar darbinieku atlaišanu,” rezumē saimnieks. “Uzbūvējām jaunu kūti, plānojam tai vēl vienu korpusu nākamgad, bet nu plāni jārevidē.”

Secinājums vien par divu pagastu lielākajām saimniecībām Dagdas novadā un Rēzeknes novadā ir pārsteidzošs – zaudējumi kopā ir vismaz par vienu miljonu. Tas vien liek šaubīties, vai 29 novadu visu cietušo lauku saimniecību zaudējumu segšanai pietiks ar 17 miljoniem eiro, kas pašlaik budžetā pieejami neparedzētiem gadījumiem.

40 Komentāri

  1. Šeit nu spilgti ir redzamas tās lielsaimnieku ”priekšrocības”. Mazākās saimniecībās, vienalga kādā veidā, taču lielāko daļu ražas novāktu, bet šeit -nekā. Saimniecība nav kompakta, izmētāta, nav mazās tehnikas ražas vākšanai – tātad viss komplekts kā nevajadzētu laukos būt. Šeit, dabas apstākļu ietekmē, lieliski parādās politiskās kļūdas likvidējot lauku, mazās, ģimenes saimniecības.

  2. Un kāda te vaina ierēdņiem????????Murgs kaut kāda!!!!!Zemnieki dzipu un jaunu māju iegādes vai celtniecības un greznas dzīves vietā būtu labāk padomājuši par savu lauku nosisināšanu!!!!!Tas ir bizness un jāprot zaudēt tāpat kā citos biznesos ,nevis čīkstēt!!!!!!Ir cietuši visi cilvēki no mitruma galu galā!!!!!!!!!Murgaina gaudošana!!!!!!!

  3. Tas pierāda tikai to,ka lieki iztērētiu milzu līdzekļi tās modernās tehnikas iegādē,kura nebija vajadzīga,bet ir jāiztiek ar prihvatirētiem padomijas traktoriem un kombainiem:)

    1. Nelielas platības var apstrādāt ar padomju traktorīšiem, bet tikai ne lielās platības, kuras ir tūkstoš Ha. Padomju traktorītis atārdījās visu dienu pa tīrumu, un neko lāgā nesataisīja, bet modernā tehika par pusstundu visu izdarītu.” Viegli spriest par cita laimi”, kad pats neko nesaproti. Man jau sen būtu mati sirmi vai nojūgtos.

  4. Nu traki! Patīk, ka žurnālisti pa tiešo uzklausa nelaimes skartos, nevis murgo kaut ko no kabineta galda.
    Te par čīkstētājiem sauc un ierēdņu aizstāvjiem uzmetas tie, kam nav nekādas sajēgas no laukiem un dzīvi tajā.kauns, ka ir tādi rakstītāji,lauciniekus noliek…
    laikam tie ēd tikai bugerus..
    Žēl gan lielsaimnieku, gan mazsaimnieku.neticu, ka valdība palīdzēs.kā vienmēr miljonus pasolīs, bet reāli, te un tagad, netiks palīdzēts… ko līdz, ja kapeiku ieskatīs ziemas vidū…

    1. Kādi ierēdņi tādi zemkopji. Ne jau lietus viens pats ir vainīgs – diez vai šie plantātori ir ieguldījuši kaut ko meliorācijas sistēmās un ja sēj laukus applūstošās teritorijās – paši vien vainīgi.

      Un ja var noprast, tad kamēr citur lauki mirkst un applūst ēkas, tikmēr Latvenergo ir milzu peļņas laiks…

  5. Jā, mēs jau esam lielsaimnieku valsts un ierēdņu līmenī jau tiek par tiem arī domāts, bet nevienam, arī masu medijiem, nesatrauc mazo saimniecību liktenis. Šogad arī 100 ha ir neiespējami nokult, ko lai dara šādas ģimenes saimniecības, kam 3 bērni skolojami un vienīgie ieņēmumi plānoti no ražas? Lielajiem ir resursi, atteiksies no kādas nomas zemes, atdos mazajam, jo mazajiem ir neiespējami pārtrumpot zemes iegādes vai nomas maksas, pārdos kādu tehnikas vienību, bet izdzīvos. Mazajām saimniecībām nav attīstības iespēju, nav konkurētspējas, vajadzētu īpaši atbalstīt ģimenes saimniecības, bet viss ir pilnīgi otrādi, un žēlojam mēs tikai “pārticīgās” saimniecības, bet tā jau ir mūsu valsts izsūtīšanas politika, jo mazo saimniecību ģimenēs augušie un pie darba radušie bērni visdrīzāk aizbrauks projām…

  6. Dażi komentētāji nav izlasījuši rakstu. Problēma nav 2 dienu gāziens, bet tas, ka nepārtraukti līst jau 2 nedēļas un neko labu nesola arī uz priekšu. Man ir maza saimniecība Gulbenes pusē. Uz šodienu nokults mazāk kā puse. Esmu gatavs kult pat labību ar 30% mitrumu, bet šobrīd ir krietni vairāk. Pagājušogad dēļ sausuma nebija ko kult, šogad nevar nokult. Katastrofa. Šobrīd neredzu variantus kā atdot naudu par pavasara sēklu, AAL un minerālmēsliem. Kompensācijas saņemšanas kritēriji arī ir neskaidri, jo labība nav zem ūdens, bet uz lauka uzbraukt ir praktiski neiespējami. Vai kaut ko kompensēs par nenokultiem un sadīgušiem graudiem, šobrīd nav skaidrs. Bēdīgs skats uz dzīvi. Veiksmi mums!

  7. Man nav žēl, ka valsts palīdz. Vienīgi man gribētos, lai paspratne būtu no abām pusēm – kad dabas likstas vajā – valsts atbalsts ir nepieciešams, bet labajos gados varbūt zemnieki kā reiz nodokļos valstij varētu maksāt vairāk.

    Citādi sanāk tā – kad zaudējumi – gribu, lai visi kopistiski tos sedz, kad peļņa – pats zināšu kā notrallināt!

  8. Talsu pusē tāpat vasarāji par 2-3 nedēļām vēlāk nogatavojās dēļ aukstā pavasara un vasaras sākuma. Ļoti daudz lauku ar labību stāv. Kopš septembra sākuma neviens ha nav nokults, jo nepārtraukti līst. Taču mēs neesam plūdu skartais reģions un kompensācijas uz mums neattiecas…

  9. Vajag apdrošināt sējumus un ražu. Es piemēram nepiekrītu no visu nodokļu maksātāju naudas glābt kāda biznesu. Vajag pašiem vedot uzkrājumus neražas gadiem,nevis dzīvot no rokas mutē. Sapirkt dārgu tehniku u.c. ekstras un pie tam uz parāda,un tad ierēdņi vainīgi.

    1. Gudri var runāt- vajag apdrosināt! Uz laucinieku kakla tā jau tik daudz iestāžu, apvienību, savienību, asociaciju, banku utt. Balto krādziņu-ekspertu un n-to speciālistu, kuri maz ko jēdz, sasēduši! Vēl barot tos apdr.kantorus?! Un pēc tam dabūt pigu…teikšu asi: pieveriet muti, biroju žurkas!

  10. Nju jā, to jau visi zināja pirms 50 gadiem, ka lielākie kaucēji, kviecēji, šņuirkstētāji un vaidētāji ir un būs tūkstošnieku nagu maucēji. Pie peļņas pieraduši, aizmirsuši, ka lauksaimniecībā jārēķinās ar NERAŽU ! Ne katru gadu, bet katru gadu par to jāpiedomā! Latvietis ir strādīgs, bet reizē arī patizls, reāli tas ir, gatavs no saimnieka tapt par prasītāju, kādi ar pastieptām rociņām netīrās drēbēs sastopami uz ielas. Ja Jūs, zemju oligarhi, savācāt zemītes tik daudz, tad plānojat dzīvē tik tāl uz priekšu, lai ar darbiem varat tikt galā, turiet pagalmā kaut desmit kombainus, nevis vienu vai divus, lielākajā gadījumā tur tikai vienu. Nesen lasīju ārzemju žurnālā kāda zemnieka interviju – speciāli samazinājis savas saimniecības lielumu no 1200 ha uz 600 ha (!!!) ; lai varot ar darbiem tikt galā bez uztraukuma, racionalizējot, optimizējot, strādā uz ražību no ikkatra hektāra, nevis no hektāru skaita, dzirdi Latvijas lielsaimniek? Strādā uz ražības celšanu, nevis uz hektāru skaitu! A mūsējiem , 2000 ha, un vēl viņiem par maz, un nekad nepietiks, šī cilvēka – latvieša domāšana ir patizla, viņš strādā naudai nevis sev (!) . Vai Tev, Latvijas lielbaron, nebūtu pieticis ar 500-600 ha? Pārticis būtu, ar džipiem arī brauktu, mājas būtu tāpat sacēlis, tas viss būtu, Jums taču tas viss uz pieres rakstīts, tūkstošniekiem, zemes rausējiem – alkat”iba, mantkārība. Jums godīgi pateikšu, ja šodien apstrādātu 500 – 600 ha , šobrīd Jūs būtu jau pat pusi novākuši, ar visiem ehtra apstākļiem, un tas būtu finansiāli ļoti daudz.

    1. Nesen lasīju ārzemju žurnālā kāda zemnieka interviju – speciāli samazinājis savas saimniecības lielumu no 1200 ha uz 600 ha
      ————————————————-
      Ņemot vērā rietumeiropas cenas lauksaimniecības zemei( no 50000-90000) tad pēc 600 ha notirgošanas var nestrādāt vispār.

    2. principaa visiem shitiem njaudeetaajiem ka pietuktu jau ar 500 ha neviens netrauceeja uzraut savu apjomu liidz 1000 un vairaak ha…. tik nevareejaat un nomiizaat uznjemties riskus…

  11. Ja esi idiots, varbūt to labāk neizrādi visiem un paturi pie sevis. Ja nesaprati, atkārtošu, ka lielākajai daļai traucē tas, ka lietus līst katru dienu un labība nežūst.

  12. Varbūt mans viedoklis būs nepareizs. Šādi apstākļi nav katastrofa, bet mēs nerēķināmies ar dabu. Veģitācijas periods augiem, kāds ir tāds ir. Saimniecības struktura un kulturaugu izvēle ir katra saimnieka atbildība. Iet uz lielo ražu, pagarinot veģitāciju paši vien mēslojam. Apstrādājam visus pārmitros laukus paši. Trīs šādi gadi pēc kārtas iemācītos kā ar šo problēmu tikt gala. Latvijas priekšrocība ir, ka mums ir mitrums, bet pasaules lielākā problēma ir sausums. Latvijā sausums tik drīz nedraud, tikai jaiemācās stradāt mainīgos klimata apstākļos. Ne velti ārzemnieki pērk zemi Latvijā. Klimats mums ir labs. Dabas apstākļus izmainīt mēs nevaram, mēs varam pielāgot saimniekošanu. Daudz kļūdu, gan valsts atbalsta politikā lauksainiecībā, gan nesekmējot ilgtspējīgu saimniekošanu, gan veicinot nevielīdzīgu konkurenci lauksaimnieku vidū. Mēs neesam gatavi mainīgam klimatam.

  13. Gan jau tā “amerikāniskā saimniekošanas stila” bīdītājiem šo to samaksās no nodokļu maksātāju naudas, tikai, vai tāpēc veikalos kas nokritīs cenā kaut vai par kapeiku…
    ,,,
    Cik tur bija vajadzīgi “saimnieki” uz visu Latvijas platību? 3 vai 4 ??
    Pārējie var kopties prom vergot ārzemēs !
    ,,,
    Šie lielsaimnieki jau ceļ augšā vidējo ienākumu
    līmeni – kas tieši vajadzīgs algu uzskrūvēšanai
    valsts birokrātijai…
    Materiālā ieinteresētība, tā teikt…

  14. Lasot komentārus, šķiet, ka daži aizskarti ierēdņi :)) nav pat papūlējušies saprast, kas šobrīd notiek Latvijas laukos, bet satraukti, ka, lūk, šos nepietiekami dievina. Mīļie, Latviju baro zemnieks, nevis truli augstprātīgs ierēdnis (kurš tikai noēd zemnieka un ražotāja nomaksātos nodokļus). Zemnieka problēmas neizbēgami kļūs par Latvijas problēmām.

  15. Komentāros nolasījušies divas galējībās aizbraukušas frontes.
    Vieni uzskata, ka valsts viņiem kaut ko ir parādā un visai valstij, draudzīgi sadodoties rokās, ir pienākums risināt viņu problēmas, noliedzot jebkādu savu atbildību risku novērtēšanā.
    Otri savukārt nenovērtē posta dramatiskumu un ir uzbūruši sev galvā zemnieku – miljardieru tēlus, un bezmazvai priecājas, ka šamiem tagad ūdens smeļas mutē, neapzinoties, ka valsts līmeņa krīze lauksaimniecībā, kas ir visas valsts ekonomikas stūrakmens, nesīs milzu triecienu arī valsts budžetā un sociālajā situācijā kopumā.

    Tikmēr patiesība ir tieši pa vidu. Lai arī laikapstākļi ir anomāli, vienmēr jābūt arī plānam B. Var izvēlēties trakot, ko arī pats šogad esmu izdarījis ar milzu kredītu tehnikas iegādei, bet tā bija mana izvēle un man jāspēj nest atbildību. Manī raisa neizpratni saimniecības, kurām nav ne uzkrājumu nebaltai dienai, ne arī tiek apdrošināti sējumi. Tā ir bezatbildība, un lai gan valsts atbalstu tiešām var un vajag LŪGT (nevis pieprasīt), pirmām kārtām jāizdara secinājumus par to, ko paši varētu darīt, lai šādās situācijās paši spētu izdzīvot. Šobrīd man ir radies priekštats, ka zemnieki vainīgos redz visapkārt, tikai ne sevī. Savukārt zemnieku nīdējiem jāapzinēs, ka viss ir savstarpēji saistīts. Ja zemnieks ir spiests atlaist darbinieku – viņš sēž uz pabalsta, vai dodas meklēt darbu pilsētā. Un ar biezā gala džipiem brauc labi ja katrs tūkstošais zemnieks. Nolaidieties uz zemes – ja sarēķinātu stundas likmi vidējajam Latvijas zemniekam, es domāju, ka Rīgas sētnieki pelna vairāk. Tāda nozares specifika – nopelnīt var tikai ar garām darba dienām. Jāizprot arī problēmas būtību – man praktiski visa zeme ir meliorēta un nav nekādu ieplaku, taču lietus apjoms visas vasaras garumā ir bijis tik mežonīgs, ka peļķes stāv metru no meliorācijas grāvja malas. Zeme vienkārši ir piesūkusies ar ūdeni. Visi lauki, neatkarīgi no novietojuma ir vienos dubļos. Mani glābj tikai šogad iegādātā tehnika – lai arī nekvalitatīvi un dārgi, bet lopbarību piegatavošu un lopus likvidēt nenāksies. Citi gan šogad varētu padoties. Atgādināšu, ka neesam vēl pat atkopušies no Krievijas embargo radītās krīzes.

    1. Ļoti precīzi, jaapzinās negatīvais scenārijs un jābūt gatavam rīcības plānam, jāspēj prognezēt iespejamie riski. Nevis gaidīt sauli, kad viņas nebūs.

  16. Ieredni nepasutija lietu,bet smadzenes jauc katru dienu.Saimnieciba jau piekta parbaude ,tris menesu laika.Pat svetdien.Es nesmu pieteicies kompensacijai,kaut novakta puse,no400ha.Es neticu,ka vini strada par pamatalgu.Straujuma piebaza,tik daudz konsultantu un citu gudrinieku,ka zemniekiem naudas nepietiks. Saimnieciba viss kartiba-parkapumu nav.Bet tapat dazreiz gribas nemt mietu.

  17. Ar trimmeri hektāru var nopļaut pa 5 vai 10 stundām (35 vai 30 cm asmens, bez aizsarga). Tad ražu jāsasien kūlīšos un jābrauc savākt ar zirga pajūgu, jo džips arī ir ar iestigšanas risku. Kombains lai stāv pagalmā un tur lai tā kulšana notiek. Protams, tas ir izdarāms vienīgi, ja tās milzīgās Breša zemnieku platības sadala starp leģitīmiem Ulmaņlaiku mazajiem īpašniekiem.

  18. Neviens man ka mazajam nepalidz.pats visu planoju.ka savilksu galus.LIELIE VAR PUTET ARI ARA.NEM KREDITUS NEDOMAJOT KA ATMAKSAS.TAGAT PALIDZIET.NEVIENAM NE CENTA PALIDZIBAS.Man ari smagi bet censos turpinat stradat.Jo nau kreditu.

Pievienot komentāru