Meži, Mežsaimniecība

Lai nopelnītu mežā, šogad nākas krietni piepūlēties

Meža veltes daudzām Latvijas ģimenēm jau tradicionāli ir ne tikai pārtikas avots, bet arī iespēja kaut ko papildus nopelnīt, lai savilktu galus kopā. Taču šovasar velti cerēt, ka mežā naudu varēs grābt spaiņiem, jo ogu raža ir slikta un paaugstinātās iepirkuma cenas to pilnībā nekompensē.

Mūsu valstī, kur puse teritorijas ir klāta ar mežiem, ogošana un sēņošana ir daudzu iecienīts vaļasprieks, jo mežā iespējams gan ievākt pārtikas krājumus, gan izbaudīt mieru un klusumu. Pētījumi rāda, ka 87% salasīto meža velšu iedzīvotāji izmanto pašu vajadzībām, lietojot uzturā uzreiz vai veidojot krājumus ziemai, un tikai 13% ir paredzēti tirgošanai. Taču daudzās ģimenēs ogu un sēņu lasīšana ir nevis izklaide, bet gan nopietns darbs un svarīgs ienākumu avots, kas palīdz sapelnīt naudu skolai, komunālo maksājumu segšanai vai citām vajadzībām. Sezonas laikā “profesionālie” sēņu un ogu vācēji var nopelnīt simtiem un pat tūkstošiem eiro, bet jārēķinās, ka šis darbs ir fiziski smags un nogurdinošs.

Melleņu izlūki

Šogad papildu grūtības sagādā tas, ka mežā ogu ir samērā maz, tādēļ nākas krietni nopūlēties, lai pielasītu pilnu spaini. Pieredzējušie melleņu lasītāji žēlojas, ka ogu raža ir ļoti slikta, mellenes nav atrodamas pat vietās, kur citus gadus to bijis papilnam. Iespējams, tās ir vēlā pavasara un mainīgo vasaras laika apstākļu sekas, jo ogu nogatavošanās cikls bija traucēts.

“Melleņu šogad ir krietni mazāk nekā citus gadus, vietām nav nemaz,” stāsta Rīgas pensionārs Jurijs, kurš piepelnās ar ogu lasīšanu. “Tagad lielākoties salasām ogas un sēnes pašu vajadzībām; ja izdodas ielasīt vairāk, tad pārdodam. Man patīk staigāt pa mežu, es to uztveru kā atpūtu, turklāt patīkamo var apvienot ar lietderīgo.” Pēc ogām un sēnēm Jurijs parasti brauc uz Tīreļpurvu un Cenas tīreli. Darbdienās tur esot diezgan maz cilvēku, brīvdienās var sastapt vairāk. “Nesen mežā satiku grupu, kādus desmit cilvēkus, kas bija atbraukuši no Tukuma un lasīja mellenes. Viņiem ir savi “izlūki”, kas braukā apkārt un meklē labākās melleņu vietas.”

Jurijs stāsta, ka šogad ir laba gaileņu raža, bet citu sēņu ir diezgan maz, nedaudz izdevies salasīt baravikas. “Toties šogad mežā ir daudz brūkleņu; šķiet, ka arī dzērveņu raža būs laba.”

20 eiro pa vakaru

“Šogad par ogām maksājam vairāk nekā citus gadus, bet nav jau to ogu. Melleņu raža ir pavisam maza; laikam pavasarī tās apsalušas. Tagad par neattīrītām mellenēm maksāju 2,30 eiro par kilogramu, bet gaileņu ir daudz un tās ir lētas: 1,20 eiro par kilogramu,” stāsa ogu uzpircēja Anita, kas iepērk meža veltes Siguldā. Viņa novērojusi, ka ar ogu un sēņu lasīšanu nodarbojas gan bezdarbnieki, gan tie, kas piepelnās ārpus darba laika. “Daudziem tas ir kā vaļasprieks, arī man patīk pastaigāt pa mežu.” Profesionālie lasītāji gan neiet mežā “uz dullo”, jo viņiem ir iepriekš noskatītas vietas, kur parasti neilgā laikā var savākt krietnu guvumu.

“Mūsu pusē ļoti daudz cilvēku izmanto iespēju piepelnīties ar ogošanu un sēņošanu. Piemēram, zivju konservu fabrikās vasarā parasti ir atvaļinājumu laiks, un cilvēki dodas uz mežu, lai varētu nopelnīt papildu līdzekļus iztikai,” vēsta Dundagas novada sociālā darbiniece Ineta Mauriņa. “Man ir radiniece, kas pa dienu strādā smagu darbu purvā, bet pēc darba vēl steidzas salasīt ogas. Viņa stāsta, ka pa vakaru varot nopelnīt kādus 20 – 25 eiro.”

Pabalstus vēl neprasa

Ar meža veltēm bagātā Lubānas novada domes priekšsēdētāja vietniece Iveta Peilāne ievērojusi, ka šogad tuvējā apkaimē atvērts mazāk ogu uzpirkšanas punktu, jo melleņu raža ir salīdzinoši slikta. “Mežā ir ļoti maz ogu, bet cilvēki tāpat mēģina kaut ko salasīt. Uz mežu dodas gan bezdarbnieki, gan strādājoši cilvēki, kam nepieciešami papildu ienākumi. Piemēram, skolotājiem vasarā ir brīvāks laiks un daudzi dodas uz mežu, lai lasītu sēnes un ogas. Bērni ogu lasīšanā vairāk iesaistās tad, kad ogu ir daudz un tās vieglāk salasīt, bet šogad ir cita situācija.”

Par slikto ražu žēlojas arī Viļakas novada Vecumu pagasta pārvaldes vadītāja Ligija Logina: “Šogad mums ar meža veltēm ir ļoti slikti. Melleņu nav vispār, arī sēņu ir ļoti maz. Mūsu pusē gandrīz visu vasaru bijis lietains laiks, tādēļ labas ražas nav ne dārzā, ne mežā.” Trūcīgām ģimenēm ievērojams atspaids ir gan savu produktu audzēšana mazdārziņā, gan ogu un sēņu lasīšana pārdošanai, jo nereti tas ir vienīgais veids, kā savilkt galus kopā. Vai sliktā raža nozīmē, ka trūcīgie ļaudis biežāk vērsīsies pie pašvaldības, cerot uz pabalsta piešķiršanu? Logina spriež, ka pagaidām šāda tendence nav vērojama. “Tie, kuri agrāk nākuši prasīt pabalstu, nāk arī tagad; nekāds īpašs pieaugums nav vērojams.”

Ogu lasītāja Ieva atzīst, ka meža velšu vākšana un pārdošana ir labs papildinājums ģimenes budžetam. “Mans vīrs strādā mežā, braukā pa cirsmām. Ja ierauga labas ogu vietas, tad padod ziņu, es braucu un lasu. Labā dienā iespējams salasīt pat 30 litrus ogu.”

Tas nav viegls darbs

Oskars, kurš Valmieras pusē piepelnās ar ogu lasīšanu, gan norāda, ka šogad spaiņu piepildīšana nesokas raiti. “Ar lielām grūtībām izdodas kaut ko salasīt. Ja paveicas, pa dienu var salasīt kādus 20 litrus. Un tas nav viegls darbs. Viena lieta ir salasīt ogas, bet pēc tam ar pilniem spaiņiem vēl jātiek ārā no purva,” Oskars cenšas atvēsināt tos, kas iedomājušies, ka mežā nauda plūst kā pa reni. “Vienīgais labums ir tas, ka šogad ir augstākas iepirkuma cenas. Pie mums Valmierā mellenes iepērk par 2,20 eiro; pagājušogad cena bija daudz zemāka.”

Tirgus ekonomikas likumi darbojas arī ogu un sēņu biznesā: jo mazāks piedāvājums, jo augstāka cena. Tādēļ ogu iepircējiem šogad nācies krietni palielināt cenas. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kur iedzīvotāji piepelnās ar meža velšu ievākšanu; šis tirgus ir starptautisks, jo ogu uzpircējiem jārēķinās ar konkurentiem Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Polijā, Zviedrijā un citās valstīs.

Eksportē uz Austrumiem

“Melleņu iepirkuma cenas šogad ir augstākas; tā ir papildu motivācija ogu lasītājiem. Vidēji par mellenēm maksā 2,50 līdz 2,60 eiro, pagājušogad cena bija divreiz zemāka,” stāsta ogu iepirkšanas uzņēmuma “Pharmeko Lettland” pārstāve Silvija Grigorjeva.

Latvijas pārtikas ražotāji no meža ogām galvenokārt gatavo ievārījumus, bet lielākā daļa ogu aiziet eksportam uz citām valstīm. Sevišķi liels pieprasījums pēc mūsu mellenēm ir Ķīnā un Japānā, kur no tām ražo dažādus uztura bagātinātājus. Piemēram, mellenes tiek slavētas kā ļoti vērtīgs antioksidantu avots.

Ogu lasītājiem atliek vien samierināties ar šā gada slikto melleņu ražu, gatavoties brūkleņu un dzērveņu sezonai, kā arī cerēt, ka nākamgad melleņu raža būs krietni labāka. Dabas aizsardzības speciālisti tikmēr kārtējo reizi atgādina, ka nevajadzētu pašiem zāģēt zaru, uz kura sēžam, tādēļ ogu vākšanā nedrīkst izmantot tā sauktos kombainus, kas bojā melleņu, brūkleņu un dzērveņu mētras. Ja pret meža veltēm izturēsimies saudzīgi, tad ir cerība, ka citu gadu par to tiksim dāsni atalgoti.

eksp_tab

Pievienot komentāru