Laukos
Piensaimniecība

Lai piensaimniekam mierīgs prāts. “Piensaimnieku laboratorija” par kvalitāti, cenām un kontroli 0


SIA “Piensaimnieku laboratorija” valdes locekle Inese Āboltiņa: Visas laboratorijas iekārtas ir starptautiski akreditētas.
SIA “Piensaimnieku laboratorija” valdes locekle Inese Āboltiņa: Visas laboratorijas iekārtas ir starptautiski akreditētas.
Foto: Valdis Semjonovs

Anita Pirktiņa


SIA “Piensaimnieku laboratorija” dibināta pirms 16 gadiem un 2003. gadā Latvijas nacionālais akreditācijas birojs akreditēja uzņēmuma testēšanas laboratoriju, apstiprinot tās kompetenci veikt piena fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši ISO 17025 standarta prasībām. Arī visas testēšanas metodes ir akreditētas. Šobrīd “Piensaimnieku laboratorija” ir galvenā piena testēšanas iestāde Latvijā. Par laboratorijas darba specifiku un sadarbību ar zemniekiem stāsta Inese Āboltiņa, SIA Piensaimnieku laboratorija valdes locekle.


– Kam pieder uzņēmums?

– SIA “Piensaimnieku laboratorija” pieder deviņiem līdzīpašniekiem. Kontrolpaketes turētāji ir Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) un SIA “Zemturi” un Vidzemes piena pārraudzības biedrība, kuriem kopā ir vairāk nekā 50% daļu. Ar mazākām daļām pārstāvētas trīs ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas (CMAS) – Latgales, Siguldas un Kurzemes, Latvijas Piena ražotāju asociācija, Latgales lopkopības biedrība, Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība. 
Padome sastāv no pieciem cilvēkiem; padome ievēlējusi valdi, kuras vienīgā locekle esmu es. Padomes priekšsēdētājs ir LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, viņa vietnieks – “Zemturi” īpašnieks un Vidzemes piena pārraudzības biedrības vadītājs Jānis Višņevskis. Padomi divas reizes gadā sasauc valde, ko vienpersoniski pārstāvu es. Parasti to daru tādēļ, lai padomei ziņotu par paveiktajiem darbiem, to rezultātiem utt. Starplaikā mūsu saziņa pārsvarā notiek telefoniski – lielākoties, lai sagatavotu informāciju kāda stratēģiska lēmuma pieņemšanai, jo ikdienas un organizatoriskas dabas jautājumus saskaņā ar statūtiem drīkst risināt valdes locekle.



– Vai šogad ir kādi jaunumi laboratorijas pakalpojumu klāstā?

– Joprojām veicam svaigpiena kvalitatīvo rādītāju analīzi, piena, pārtikas produktu, kā arī dzeramā ūdens mikrobioloģiskās analīzes. Veicam arī mastīta testu uz 16 ierosinātājiem un ß– laktamāzes gēnu noteikšanu. Jaunums ir govju grūsnības tests; to varam noteikt pēc 28. grūsnības dienas gan pienā, gan asinīs.

– Tas jānosaka konkrētai govij – kā tas notiek?
– Latvijā ir ganāmpulku pārraudzības sistēma, un mēs veicam analīzes arī pārraudzības pienam, kas ņemts no katras pārraudzībā esošās govs. Katrai govij ir savs kodētais numurs. Mēs saņemam kasti ar piena paraugiem no konkrētas saimniecības ar norādījumu, ka, piemēram, 3., 6. un 9. govij jāveic grūsnības tests, lai zemnieks pārliecinātos, vai šo konkrēto govju apsēklošana bijusi sekmīga. Ja to noskaidro iespējami agri, saimnieks var veikt atkārtotu apsēklošanu, ja nepieciešams, vai pieņemt lēmumu par govs brāķēšanu. Veterinārārsts grūsnību var konstatēt tikai pēc divarpus mēnešiem. Pārraudzības analīzēs nosakām arī urīnvielu, kas var ļoti daudz ko pateikt par konkrēta dzīvnieka veselību, un saimnieks tad kopā ar savu zootehniķi vai veterinārārstu var pieņemt lēmumu, vai nu kaut ko mainīt govs ēdienkartē, vai pievērst vairāk uzmanības dzīvnieka veselības stāvoklim, turēšanas apstākļiem. 


Esam pētījuši statistiku par somatisko šūnu (SŠ) daudzumu ganāmpulkos – ir tādi, kur gadu no gada slauc pienu ar tādu somatisko šūnu skaitu, kas vairākkārt pārsniedz atļauto…
– Pieļaujamais SŠ skaits nedrīkst pārsniegt 400 tūkstošus, savukārt baktēriju – 100 000 vienā mililitrā piena. Katrs piensaimnieks to zina, un, ieraugot attiecīgajās analīžu ailēs lielākus skaitļus, arī saprot, ko tas nozīmē. Tomēr uz laboratoriju nereti zvana saimnieki, kurus ļoti izbrīna fakts, ka viņu atvestajā pienā atrasts nepieļaujami liels SŠ vai baktēriju skaits, un viņi jautā, kā tas varēja gadīties?

– Šādos gadījumos noderētu konsultants…
– Jā, tomēr, lai atbildētu uz šiem jautājumiem, viņam tāpat būtu jābrauc uz konkrēto fermu, jo iemeslu palielinātam baktēriju skaitam var būt daudz un dažādi – varbūt slaukšanas iekārta nav kārtībā vai nav pienācīgi tīra, varbūt nav ievēroti citi slaukšanas higiēnas nosacījumi vai vēl kaut kas. Starp citu, pie vainas var būt arī nekvalitatīvs, piesārņots ūdens, ar ko iekārtas tiek mazgātas utt. Tāpat iespējams, ka piena paraugs paņemts vai transportēts nepareizi – iemeslu var būt bezgala daudz, un atrast īsto var tikai tad, ja labi zināma konkrēta saimniecība, ganāmpulks un tā turēšanas un slaukšanas apstākļi. SŠ daudzums pienā pamatā raksturo dzīvnieka veselību.



– Vai ir klienti, kas apšauba veikto analīžu rezultātus?

– Protams. Taču piena ražotājam vienmēr ir iespēja paņemt kontrolparaugu. Piemēram, ar vienu piena paraugu pie mums ierodas piena uzpircējs, ar otru tādu pašu – ganāmpulka īpašnieks. Mēs veicam abu paraugu analīzi, un rezultātus uzreiz var salīdzināt. Es pat ļoti ieteiktu zemniekiem izmantot šo iespēju, lai būtu mierīgāks prāts.

– Vai visi piena uzpircēji, pārstrādātāji veic piena analīzes Piensaimnieku laboratorijā?
– Šķiet, visi, izņemot AS “Preiļu siers”. Šim uzņēmumam ir sava akreditētā laboratorija, savi klienti. Patiesībā jau katram piena kombinātam ir sava laboratorija, kur operatīvi var veikt piena analīzes un tādējādi ātrāk virzīt darbus uz priekšu, tostarp norēķināšanos ar saviem piena piegādātājiem, taču oficiāli tiek atzītas tikai akreditētā laboratorijā veiktās analīzes, tāpēc pārstrādātāji tās sūta mums. Laboratorijas darbinieki nemaz nezina, no kurienes paraugi nākuši, jo tie visi ir kodēti, tāpēc pieņēmums, ka kādam no savējiem var kādu kvalitātes rādītāju uzlabot, ir pavisam aplams. Piena analīzes veic ne tikai piena pārstrādes uzņēmumi, bet jebkurš piena pircējs.


– Cik maksā svaigpiena analīžu veikšana?
– Mūsu mājaslapā klients var aizpildīt speciālu veidlapu, kur atzīmē, kādu rādītāju analīze veicama, no tā atkarīga arī cena. Cenas nav nekādas lielās, piemēram, somatisko šūnu skaita noteikšana paraugā maksā 32 eirocentus, baktēriju noteikšana ir dārgāka – 1,52 eiro –, jo to noteikšanai jāizmanto dārgāki reaģenti. Katrā ziņā četru galveno rādītāju noteikšana vienā paraugā kopumā neizmaksā vairāk par 5 eiro. Precīzas cenas var atrast mūsu mājaslapā. Tiem, kuri noslēguši ar laboratoriju līgumu, tiek veiktas kompleksās analīzes un cena ir mazliet atšķirīga.

Dārgs ir mastīta tests – tas maksā vairāk nekā 30 eiro, tajā tiek noteikti 16 iespējamie ierosinātāji un pēc šāda testa piensaimnieks par savas govs veselības stāvokli uzzina faktiski visu, jo līdz ar rezultātiem zemnieks saņem arī tabulu, kur pretī katram ierosinātājam rakstīti iespējamie veicamie profilaktiskie vai ārstēšanas pasākumi. Citiem vārdiem – zemniekam ir konkrēta informācija, ar ko strādāt.


– Zemnieki saka, ka laboratorijas pakalpojumi esot par dārgu un ka piena pārstrādātāji šīs piena analīzes veic uz piensaimnieku rēķina…


– Es saprotu, ka zemniekam patiktu, ja visi pakalpojumi būtu par velti. Tas nav iespējams. Mēs taču arī maksājam gan par elektrību, gan degvielu, laboratorijā strādā 13 darbinieki, kam jāmaksā alga, reaģenti analīzēm jāpērk, iekārtas jāuztur kārtībā utt. Ja mēs neņemtu maksu par piena analīzēm, mūsu pastāvēšanai būtu vajadzīgs sponsors.

Nākamgad valstī tiks celtas algas, mainīta nodokļu sistēma, tādējādi noteikti celsies cena arī degvielai, dažādām precēm utt. Diemžēl svaigpiena cenu būs grūti palielināt, tā, visticamāk, paliks tāda pati kā šobrīd. Zemniekiem, vismaz lielākajai daļai, nav lielu iespēju atrast savam pienam pircēju. Pārsvarā gadījumu viņi pienu kādam nodod, nevis pārdod. Pienu nevar kā graudus vairākus mēnešus uzglabāt kādā tvertnē, lai pārdotu visizdevīgākajā brīdī. Tāda ir situācija. Tāpēc zemniekam šķiet, ka viss notiek uz viņa rēķina. Domāju, piena analīžu apmaksas kārtībai būtu jābūt noteiktai zemnieka un piena uzpircēja sadarbības līgumā. Bet laboratorijai ar to nav nekāda sakara.


– Vai plānojat nākamgad celt arī savu pakalpojumu cenas?


– Pagaidām uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo to nelemju viena pati. Padomes sēdēs par šiem jautājumiem vēl nav runāts, tā ka tas, visdrīzāk, būs zināms tikai nākamajā gadā. Bet, iespējams, kādiem pakalpojumiem cena arī tiks paaugstināta. Mūsu valsts diemžēl pārāk maz domā par saviem iedzīvotājiem, saviem uzņēmējiem, viņiem vairāk rūp sava birokrātiskā aparāta uzturēšana un valsts parādu nomaksa. Pārsvarā šo mērķu dēļ nemitīgi tiek celti nodokļi, kas uzņēmējus dzen stūrī, un izdzīvošanas vārdā arī viņi spiesti kādu pozīciju samazināt un kādu – palielināt.


– Vai piensaimnieka vai piena pārstrādātāja ārvalstu laboratorijās veiktās piena analīzes tiek akceptētas Latvijā?


– Likumdošana ļauj veikt piena analīzes, piemēram, Lietuvas vai Igaunijas akreditētajās laboratorijās. Dati tāpat nonāk mūsu Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmā. Lietuvā, cik zinu, ir tikai viena liela akreditēta laboratorija, kas veic šo testēšanu. Viņiem ir laba loģistika, un, iespējams, pierobežas zemniekiem ir pat izdevīgāk izmantot kaimiņvalsts laboratorijas pakalpojumus. Tiesa, neko nemācēšu teikt par viņu pakalpojumu cenām.



– No piensaimniekiem dažkārt dzirdēts, ka dažādās laboratorijās veiktajiem vienādajiem piena paraugiem ir atšķirīgi analīžu rezultāti. Kā tas iespējams?


– Nezinu, kā var iegūt dažādus datus, taču paškontrolei zemnieks vienmēr var uztaisīt sava parauga analīzi un salīdzināt to ar pārstrādātāja veikto. Laboratorija testē paraugus tādus, kādi tie mums tiek piegādāti. Mēs neko nezinām nedz par šo paraugu ņemšanu, nedz transportēšanu, nedz no kurienes šie paraugi nāk, tādējādi nevaram būt par to atbildīgi. Šīs lietas ir uz piena ražotāju un paraugu piegādātāju sirdsapziņas. Zemnieks, starp citu, var pieteikties un būt klāt visam piena paraugu testēšanas procesam. Tas nav nekas slēpjams. Baktēriju skaits top zināms jau pēc 8 minūtēm, pārējās analīzes – apmēram pēc 15 minūtēm. Jebkurš šos rezultātus var uzreiz saņemt. 

Mūsu testēšanas iekārtas ir akreditētas, tādas pašas lieto arī citur pasaulē. Ja tās kļūdās, tad tai būtu jābūt jau globālākai problēmai. Savas metodes regulāri salīdzinām ar starptautiskiem testiem, mūsu laboratorija piedalās dažādās testēšanas pārbaudēs, kur piedalās 50–60 dažādu valstu laboratorijas, un visi Piensaimnieku laboratorijas testi izrādījušies atbilstoši. Tāpēc droši varu teikt, ka strādājam precīzi, ar starptautiski akreditētām iekārtām, kuru veikumam nav pamata neuzticēties. Es vismaz neesmu dzirdējusi, ka pasaulē būtu izgudrotas labākas iekārtas.


– Vai zemniekus uztrauc viņu slauktā piena kvalitāte? Joprojām ir saimnieki, kuri saka – kāpēc uztraukties par katru rādītāju, ja pienu tāpat pieņem augstākajā šķirā vai gluži otrādi – par ļoti kvalitatīvu pienu papildus nemaksā…


– Piensaimniekiem rūp viņu slauktā piena kvalitāte. Ir gana daudz zemnieku, kuri paši atved sava piena paraugus, lai veiktu tiem analīzes. Katrā ziņā izmisuma saucieni pēc padoma, kā uzlabot piena kvalitāti, ja tajā atrod nepieļaujami daudz baktēriju vai somatisko šūnu, kāds ir šā lielā skaita rašanās iemesls, liecina, ka piensaimniekiem nebūt nav vienalga, kādas kvalitātes pienu viņi ražo, un ka viņi gatavi darīt visu iespējamo, lai šo kvalitāti uzlabotu. Un tas nav saistīts tikai ar vēlmi saņemt augstāku samaksu par pienu, bet arī ar rūpēm par savu ganāmpulku.

Agrāk mazu uzmanību pievērsa urīnvielas analīzēm, taču tagad piensaimnieki sapratuši, ka arī tās sniedz darba informāciju, kas liek izvērtēt govju ēdienkarti. Tas ir svarīgi. 


– Cik tīru un cik veselīgu pienu kopumā slauc mūsu piensaimnieki?


– Kopumā izslauktais piens ir pietiekami tīrs un kvalitatīvs. Pēdējā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta tauku daudzumam pienā. Agrāk govju saimnieki pat centās to samazināt, jo trekns piens nevienam nebija vajadzīgs, arī statistika liecina, ka tauku daudzums pienā slīd uz leju. Bet šobrīd pēkšņi pēc taukaināka piena ir liels pieprasījums. Taču tā uzreiz pēc pieprasījuma to pacelt nevar. Tas ir ilgāka laika jautājums, jo, lai palielinātu tauku daudzumu, jāmaina gan dzīvnieku ēdienkarte, gan citas lietas.

Gribu uzsvērt, ka tauku daudzums lielā mērā atkarīgs no govs šķirnes. Zināms, ka melnraibās govis dod vairāk piena, taču ar zemāku tauku procentu, savukārt mūsu brūnās govis, kaut neizceļas ar lieliem izslaukumiem, taču tauku daudzums pienā tām ir lielāks. Iespējams, pašreizējais sviesta bums daudzus vedinās atkal domāt par savu ganāmpulku papildināšanu ar brūnajām govīm.

Patiesībā arī olbaltumvielu un tauku procentu pienā nosaka MK noteikumi. Tajos norādīts, ka govs pienā taukiem jābūt 3–7%, bet olbaltumvielai – 2,5–5%. Kazu pienā šī attiecība ir 2–8% un 3–7%; aitu pienā taukiem jābūt 2–12%. Mēs laboratorijā veicam arī aitu un kazu piena analīzes, un, ja būs interese, varēsim veikt arī ķēves piena analīzes.

– Vai “Piensaimnieku laboratorija” ir peļņu nesošs uzņēmums?
– Noteikti ne. Pateicoties jaunu pakalpojumu ieviešanai un jaunu klientu piesaistei, pagājušo gadu noslēdzām ar nelielu plusa zīmi. Ceru, arī šogad nepaliksim mīnusos. Bet visu, ko nopelnām, ieguldām attīstībā. 



LA.lv