Laukos
Politika

Jāatsakās no taukiem un ķīmijas? Lai sasniegtu klimata mērķus, jāmaina sabiedrības paradumi0


Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda: “Klimata mērķa sasniegšanai jāmainās ne tikai tautsaimniecībai, bet arī sabiedrības paradumiem. Tostarp gan autotransporta izmantošanai, gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, gan pārtikas patēriņam”.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda: “Klimata mērķa sasniegšanai jāmainās ne tikai tautsaimniecībai, bet arī sabiedrības paradumiem. Tostarp gan autotransporta izmantošanai, gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei, gan pārtikas patēriņam”.
Foto: Zane Bitere/LETA

Eiropas Komisija (EK) izplatījusi paziņojumu, kā turpmākajos trīsdesmit gados jāattīsta Eiropas Savienības dalībvalstu tautsaimniecība, lai mazinātu klimata pārmaiņu postošās sekas.

Apspriežot šo paziņojumu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda pauda, ka šī mērķa sasniegšanai jāmainās ne tikai tautsaimniecībai, bet arī sabiedrības paradumiem.

 

Skaužami trejādi paradumi

Jautāta, kādi paradumi būtu skaužami, Saeimas deputāte atbild, ka tie skar gan autotransporta izmantošanu, gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, gan pārtikas patēriņu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības lietās Alda Ozola skaidro, ka EK paziņojums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” autotransporta nozarē iezīmē stingrākas prasības ogļskābās gāzes izmešiem un ar elektrību vai ūdeņradi darbināmu automašīnu daudz plašāku izmantošanu.

 

Lauksaimniekiem jāatsakās no ķīmijas

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas eksperte Ieva Līcīte spriež, ka mūsu lauksaimniekiem būtu vairāk jāpievēršas oglekļa daudzuma palielināšanai augsnē. Tie varētu būt pasākumi, kas vērsti uz zaļmēslojuma iestrādi, pasējas augu audzēšanu, tauriņziežu iekļaušanu kultūraugu apritē, augļudārzu ierīkošanu un organisko augšņu apsaimniekošanu.

Kā viņa stāsta, Latvija esot pirmā starp 13 jaunajām ES dalībvalstīm, kura bioekonomikas attīstības veicināšanai izstrādājusi nacionālo bioekonomikas stratēģiju, nosakot trīs galvenos attīstības virzienus:

1) nodrošināt, lai arī 2030. gadā bioekonomikas tradicionālajās nozarēs nodarbinātība saglabātos 2015. gada līmenī, t.i., 128 000 cilvēku,

2) palielināt bioekonomikas produktu pievienoto vērtību no 2,33 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 3,8 miljardiem eiro 2030. gadā,

3) palielināt bioekonomikas eksporta produkcijas vērtību no 4,26 miljardiem eiro 2016. gadā līdz 9 miljardiem eiro 2030. gadā.

ZM Lauksaimniecības departamenta eksperte Ilze Magone piebilst, ka mūsu lauksaimniekiem biežāk jāatsakās no ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas. To lietojumam jābūt ekonomiski un ekoloģiski pamatotam. Tā kā Latvijā paplašinās arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana, patērētāji jau var izvēlēties, kādus pārtikas produktus lietot uzturā.

 

Jāizvairās no taukiem

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone stāsta, ka pārtikas nozares uzņēmējiem būtu jāierobežo vai pilnīgi jāatsakās no transtaukskābes saturošu produktu izmantošanas pārtikas ražošanā, kulinārijā, konditorejā. Savukārt iedzīvotājiem jāatsakās no šādas pārtikas iegādes un lietošanas uzturā. Citiem vārdiem sakot – ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs arī piedāvājuma. Savukārt iedzīvotājiem jāatsakās no šādas pārtikas iegādes un lietošanas uzturā. Citiem vārdiem sakot – ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs arī piedāvājuma.

ZM un Veselības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi par maksimāli pieļaujamo tā dēvēto transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos gan nosaka maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu tajos pārtikas produktos, kurus var nopirkt Latvijas tirgū, tostarp no ES dalībvalstīm vai no citām pasaules valstīm ievestajos. To mērķis ir ierobežot pārtikas produktu ar lielu tauku daudzumu pieejamību tirgū un patēriņu.

Kā apgalvo dietologi, trans­taukskābes ir visos eļļā ceptajos produktos, arī pusfabrikātos, ko lielos daudzumos patērē pusaudži un jaunieši. Diemžēl šī lētā izejviela pārtikas ražotājiem ļauj samazināt pārtikas produktu pašizmaksu, mazāk domājot par to, kā šī pārtika ietekmē cilvēku veselību.

 

Uzmanība vecai pārtikai

ZM pārstāve Gunta Evardsone piebilst, ka iedzīvotājiem jāpievērš īpaša uzmanība pārtikas derīguma termiņiem, lai nelietotu uzturā nederīgu pārtiku un lai mazinātu pārtikas atkritumu apjomu. Marķējumā ražotāji atbilstoši saražotajam produktam norāda derīguma termiņu “Ieteicams līdz” vai “Izlietot līdz”. Bet norādītie derīguma termiņi ir atšķirīgi, tāpēc svarīgi saprast, ko tie nozīmē.

Pārtikas produktiem, kuriem ir īss derīguma termiņš un kuri ātri bojājas, marķējumā parasti raksta “Izlietot līdz” un norāda konkrētu datumu, kas ir pēdējais derīguma termiņa datums. Šādi produkti obligāti jāuzglabā ražotāja norādītajā uzglabāšanas temperatūrā, parasti marķējumā ir uzraksts, ka produkts jāuzglabā ledusskapī 2 līdz 4 grādu temperatūrā, pretējā gadījumā derīguma termiņš būs īsāks, nekā norādīts marķējumā. Pēc “Izlietot līdz” datuma pārtiku uzskata par nedrošu un to nedrīkst lietot uzturā. “Izlietot līdz” datumu parasti liek gaļas izstrādājumiem, gataviem zivju produktiem, piena produktiem u. tml.

Minimālais derīguma termiņš “Ieteicams līdz” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības. Pārtikas produktu marķējumā to minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem “Ieteicams līdz”.

 

Paradumus var izskaust ar laiku

Uz jautājumu, kā sabiedrību pamudināt uz nevēlamu paradumu izskaušanu, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības lietās Alda Ozola atbild, ka tas varot notikt tikai pakāpeniski un ilgtermiņā. Paradumu maiņu ietekmē gan dzīvesveida izdevumi, gan izpratnes maiņa, kā arī atbalstošā infrastruktūra. Piemēram, pieaugot pašlaik izmantotās dīzeļdegvielas cenām un vienlaikus samazinoties ar elektrību darbināmu automašīnu iegādes un ekspluatācijas izdevumiem, kā arī radot pieejamas elektrouzlādes stacijas, palielinās elektroautomašīnu izmantošana. Daudzās Eiropas valstu pilsētās jau ir noteikts aizliegums no 2025. vai 2030. gada iebraukt ar dīzeļdegvielu darbināmiem spēkratiem. Aizliegums ierobežos ogļskābās gāzes izmešu daudzumu un uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās.

VARAM pārstāve atzīst, ka sabiedrības paradumi pamazām mainās jau pašlaik – aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas iegādāties ekoloģisku pārtiku, izvairoties no pārtikas atkritumu radīšanas, automašīnu vietā izmanto divriteņus, tāpat populāri kļūst veikali, kuros pārtikas preču iesaiņošanā neizmanto polietilēna maisiņus.

LA.lv