Gaļa un zivis, Veikalā un tirgū

Laimīgās vistas dēs divkārt dārgākas olas

“Rimi” veikalu tīkla paziņojums par sprostos dētu olu pārdošanas pārtraukšanu Baltijas valstīs no 2025. gada raisījis neizpratni olu ražotājos un arī daudzos pircējos, bažījoties par spēju maksāt par olām būtiski augstāku cenu nekā patlaban un pieļaujot citās valstīs ražotu olu būtisku importa kāpumu Latvijā.

Laimīgo vistu olas pērk maz

Šaubas un nenoteiktību par izsvērtu šāda lēmumu pieņemšanu pastiprina “Rimi Latvia” pārstāve Dace Preisa, kas atzina – veikalu tīkls vēl tikai apzinās iespējas, kuri Baltijas valstu piegādātāji un ražotāji var nodrošināt ārpus sprostiem ražotu olu piegādes.

Latvijas otrs lielākais lielveikalu tīkls “Maxima” patlaban vērtējot iespēju atteikties no sprostos dētajām olām. “Maxima Latvija” vadītājs Andris Vilcmeijers teic, ka grupas Polijas uzņēmums šai iniciatīvai jau ir pievienojies. Uzņēmējs vienlaikus vērš uzmanību, ka vissvarīgākais esot ļaut pircējam izvēlēties. Patlaban “Maxima” veikalos piedāvā sprostos turēto vistu olas (3. kategorija), kūtī turēto vistu olas (2. kategorija) un brīvos apstākļos turēto dējējvistu olas (1. kategorija).

“Tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa jeb teju 99% no pircēju izvēlētajām vistu olām, kas tiek liktas iepirkumu groziņos, ir tieši 3. vistu turēšanas veida olas,” tā A. Vilcmeijers. Līdzīgs pārdoto 3. kategorijas olu īpatsvars ir arī “Rimi” veikalos. Vēl piebildīsim, ka veikalos un citviet pārdošanā nonāk arī pavisam neliels daudzums “0” kategorijas olu – tās ir dējušas ar bioloģiskajām metodēm brīvajā turēšanā audzētas vistas, kurām pieejams pastaigu laukums brīvā dabā.

Foto - Timurs Subhankulovs
Foto – Timurs Subhankulovs

“Uzņēmums neiebilst pret iespējamību pāriet uz brīvās turēšanas olām, kas iegūtas no kūtī vai brīvās turēšanas vistām, bet iebilst pret procesu, kā tas notiek,” uzsver AS “Balticovo” mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Agra Lieģe. “Mēs par šo ieceri dzirdam plašsaziņas līdzekļos, tomēr, mūsuprāt, šādas pārmaiņas ieviešanai mazumtirgotājam būtu jānāk pie ražotāja un kopā jāplāno, kā to strukturēti nākamajos gados atbilstoši pieprasījumam varēs darīt. Patlaban tirgotājs vēlējuma izteiksmē ir paudis apņemšanos, kas viņam neuzliek saistības, bet no mums sagaida, ka mēs sāksim īsto fizisko procesu – investēt, būvēt un cerēt, ka beigās tirgotājs apņemšanos izpildīs. Proti, ka būs pieprasījums pēc ārpus sprostiem dētajām olām. Nav skaitļu, laika posmu sadalījuma, un ir diezgan skaidrs, ka globālā pieredze šajā jautājumā ir diezgan slikta,” tā A. Lieģe.

“Balticovo” valdes loceklis un komercdirektors Toms Auškāps precizē, ka Baltijas valstīs lielākais olu ražotājs jau sen diskutē ar tirgotāju, kuram neslēpj, ka attīsta ārpus sprostu olu ražošanu.

“Esam liels globāls spēlētājs. Pieprasījumu jūtam attīstītajās Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs. Uz tā pamata mums ir izveidots investīciju plāns ārpus sprostu vistu turēšanai. Skandināvijā mēs pārdodam augstas pievienotās vērtības produktus – olu kulteņus, vārītās olas, lielie Vācijas salātu ražotāji pieprasa ārpus sprostu izejvielu pievienotās vērtības produktiem. “Rimi” paziņojums, mūsuprāt, ir pieņemts, apejot patērētāju un nerēķinoties ar ražotāju. ASV pieredze bija – tirgotājs apņemas, ražotājs investē, patērētājs nepērk. Investīcijas 1. un 2. kategorijas olu ražošanā izrādījās veltas, un īsti nevienu vainot nevar.”

“Balticovo” pārstāvji pieļauj, ka, visticamāk, “Rimi” paziņojums saistīts ar mātes uzņēmuma “ICA” mītnes valstī īstenoto olu ražošanas un pārdošanas praksi. Vai arī Latvijā ieviesīs Zviedrijas olu nodrošinājuma modeli?

Zviedrijā pāreja astoņos gados

Lielāko daļu Zviedrijā pārdoto olu ražo uz vietas šajā valstī. Pērn augustā vien aptuveni 15% pārdoto olu dēja sprostos turētie 1,2 miljoni vistu. Ik gadu pārdošanā nonāk aizvien mazāk sprostos dētu olu. Tās galvenokārt vēl pārdod restorāniem un pārtikas produktu ražotājiem.

Lielākā daļa Zviedrijas vistu dzīvo brīvās turēšanas kūtīs. Dzīvnieku tiesību organizācija “Djurens Rätt” uz to raugās skeptiski, norādot, ka kūtīs putnus turot ļoti lielās grupās, tiem ir maz vietas, rodas stress, kā dēļ vistas viena otru pat nogalinot.

Brīvā turēšanā uz deviņām vistām saskaņā ar ES nosacījumiem rēķina vienu kvadrātmetru platības. Ja vistas audzē ar bioloģiskajām metodēm, tad viens kvadrātmetrs ir paredzēts sešām vistām. Zviedrijā bioloģisko olu īpatsvars veido aptuveni 16% lielu īpatsvaru olu tirgū.

Latvijā notiekošajam varam vilkt paralēles ar Zviedrijas “Djurens Rätt” veikumu. Šī organizācija sāka pieprasīt pārdošanā brīvās turēšanas vistu dētās olas 2008. gadā. Patlaban lielākā daļa Zviedrijas tirdzniecības tīklu ir aizlieguši sprostos dētu olu pārdošanu. Piemēram, “Hemköp” tīkls aizliedza 2008. gadā, “PrisXtra” – 2009. gadā, “Lidl” pārtrauca 2013. gadā, “Willys” – 2014. gadā, “Coop” pārtrauca 2014. gadā, bet “Netto” – pērn gada beigās. Savukārt “Citygross” solījis pārtraukt pēc šā gada Lieldienām.

Bet kā ar “Rimi” mātes uzņēmumu “ICA”, kam pieder vairāk nekā 50% Zviedrijas pārtikas produktu tirgus? Latviešu izcelsmes sabiedriskā darbiniece un rakstniece Jennija Sīlis teic, ka – nedaudz pārsteidzoši, tomēr “ICA” patlaban ir vienīgais lielveikalu tīkls Zviedrijā, kas nav aizliedzis sprostos dētu olu pārdošanu. “Tas skaidrojams ar “ICA” veikalu īpašnieku struktūru, katrs veikals pieder vietējam uzņēmējam. Viņa lēmumu galvenais birojs nevar ietekmēt,” tā Jennija.

Patlaban “Rimi” mātes uzņēmuma veikalos Zviedrijā nevar nopirkt sprostos dētās olas ar “ICA” zīmolu. Vien daži procenti no pārdotajām olām “ICA” veikalos ir dētas sprostos.

Jennija vērš uzmanību – Zviedrijas Olu ražotāju asociācija (“Svenska Ägg”, tulk. “Zviedrijas olas”) pēc tam, kad 2014. gadā divi lielie lielveikalu tīkli “Willys” un “Coop” lēma par atteikšanos no sprostos dētajām olām, bija ļoti skeptiski noskaņota.

Asociācija tolaik uzsvēra – pircēji turpmāk nevarēs lemt, kāda veida olas izvēlēties. Vēl bija bažas par to, ka olu ražotāji jau bija ieguldījuši lielus naudas līdzekļus sprostu modernizācijā un labturības prasību uzlabošanā (piemēram, kopš 2012. gada saskaņā ar ES regulu uz vienu vistu jābūt 750 cm2 platībai agrāko 600 cm2 vietā) un nu šīs investīcijas būs zaudētas. Tomēr pēc 2014. gada Zviedrijā diskusiju par šo jautājumu vairs nav bijis.

Olas būs 1,5 – 2 reizes dārgākas

Janvāra pirmajā nedēļā “Hemköp” veikalu tīklā (tas sprostos turētas olas nepārdod kopš 2008. gada) “Garant” zīmola desmit bioloģiskās olas maksāja 3,21 – 3,37 eiro (31,50 – 33,10 kronas). Kūtī brīvā turēšanā dētās desmit olas 2,85. Brīvā turēšanā, ar iespēju arī staigāt ārpus kūts, turētu vistu desmit olas 3,26 – 3,30 eiro. “Hemköp” nav Zviedrijas vislētākais veikalu tīkls.

Malmē “ICA” veikalā sprostos dētu vistu olu nav. Divdesmit olas maksā 4,07 eiro, desmit 2,04 eiro. Savukārt desmit bioloģiskās olas maksāja aptuveni četrus eiro (gandrīz 40 kronas). Salīdzinājumam – Vācijā “Lidl” veikalu tīklā desmit sprostos dētās olas maksāja 1,09 eiro, bet kūtī brīvajā turēšanā turētu vistu olas 1,59 eiro.

Patlaban Latvijā sprostos dēto olu cena veikalos vidēji ir nedaudz virs 1 eiro par desmit olām, ārpus sprostiem vai kūtī dētās olas maksā aptuveni 1,5 – 1,8 eiro. Brīvās turēšanas olas maksā aptuveni 3 eiro, bioolas – aptuveni 4 eiro. T. Auškāps uzsver – pāreja no sprostiem uz ārpus sprostu turēšanu nozīmēs lielāku pašizmaksu. Šajā gadījumā plauktu cenas olām kāps par 1,5 – 2 reizēm.

Sadārdzinājuma iemesli

“Kā šis sadārdzinājums rodas? Pirmām kārtām ārpus sprostiem konkrētā platībā var atrasties daudz mazāk putnu. Tas ir normāli un saprotami, tomēr tas kaut ko maksā – elektroenerģijas maksa, telpas, iekārtas, cilvēku darbs. Vēl ir ļoti daudz industrijas nianses – barības patēriņš, piemēram. Barības konversija – barošanas iekārtas ārpus sprostu putniem ir daudz neprecīzākās ar daudz lielākiem zudumiem. Tas veido vien 20% sadārdzinājumu. Ir jāpiemin arī putnu veselība, tā diezgan iepaliek, ja runājam par lielražošanu, – ārpus sprostiem putniem ir zemākas dējības rādītāji. Arī veselības rādītāji pieklibo – ir cita mikrobioloģija, sadursme citam ar citu un citi nosacījumi. Ir svarīgi saprast – ir vesela komponentu virkne, kas turēšanā ārpus sprostiem palielina vienas olas pašizmaksu,” sadārdzinājumu pamato T. Auškāps. Viņš teic, ka olu lielražotājam vajag 1,5 – 2 gadus ražošanas pārorientēšanai uz ārpus sprostu olām, tomēr ir vajadzīga garantija, ka olas pirks.

Vai Latvijas pircējs pēc septiņiem gadiem būs gatavs par olām maksāt būtiski vairāk?

Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka 2016. gadā viens mājsaimniecības loceklis olām un olu produktiem vidēji tērēja 23,51 eiro, gadu agrāk 21,99 eiro (nav iekļauts patēriņš sabiedriskās ēdināšanas iestādēs). Samērā precīzi varam aplēst, ka, pērkot vien kūtī brīvajā turēšanā turēto vistu olas ar tikpat lielu olu patēriņu (197 olas gadā), viena mājsaimniecības locekļa izdevumi kāptu līdz vismaz 35,26 eiro jeb par 11,75 eiro. Ja mājsaimniecībā ir trīs locekļi, tad izdevumi gada laikā kāps vismaz par 35,25 eiro. Vai tas ir daudz? Maz? Varbūt “Rimi” var piedāvāt cenas prognozi?

37 Komentāri

  1. 1)man, kā pircējam interesē olu cena nevis kur vistas augušas. Es negribu maksāt par vistu turēšanu, bet tikai par olam; 2) kā tad veikals zinās vai vistas patiešam ir augušas brīvība vai sprostā? JO kā mēs zinām, iestāstīt var jeb ko un dokumentus var uztaisīt kā katram vajag, jo papīrs pacieš visu.

  2. Patērētājs ir kā laba cūka,ko ber silē to žļurgā iekšā,vai tur e vielas vai ķimikālijas augļiem un t.t.Mazāk rīt un pieckārtīga olu cena neuztrauks.Tās nabaga cietumnieces visu savu mūžu mokās būros,viena otrai uz galvas kartojoties.Tad esiet vismaz līdzīgi cilvēkam un izprotiet,kādos apstākļos tiek izspiesta šī cietumnieka ola…ja pašus ieliktu būrī.kaut tikai domās…????

    1. Tu esi naturālais idiots 😀 ēd zemi ! un ļaujs cilvēkiem izvēlēties, ko paši grib, veikalu produktu klāsts nemelo – cilvēki pērk ”cietumnieku” olas daudz vairāk 😉
      p.s.
      atšķirību nejūtu 😀

    1. Es ieteiktu paskatīties dokumentālo filmu Dominion (2018). Ja arī pēc tam tev būs tāds pats viedoklis, tad mani māc šaubas, vai tu esi vārda “cilvēks” vērts.

  3. Bet te tiek runāts tikai par olām,padomāsim tālāk,ola ir kā ķēdes posms,un tālāk -celsies cenas visiem pārtikas produktiem ,kur tiek pievienotas šīs saucamās 3klases olas,un vēl tālāk,ražotājs sāks meklēt ceļus- kā -vai nu iepirkt piem.lietuvas olas un atkal LV olu industrija tiek mesta zem tanka,vai nu meklēs olu aizstājēju .Ko nu?

  4. Redzēju video par sprostu vistām – es tiešām nesaprotu, kā te daži komentāros var teikt, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kā tās vistas ir turētas. Kas tie par cilvēkiem – tā taču ir nežēlība augstākajā pakāpē. Pilnīgi saprotams, ka Zviedrijā, ASV, Vācijā un visur citur atsakās no tiem sprostiem. Kaut kādu cilvēcību saglabāt tomēr ir svarīgāk nekā pievērt acis uz cietsirdību un dabūt pašu lētāko preci no visnomocītākajiem dzīvniekiem.

  5. mani var interesēt un var neinteresēt, bet jau tagad olu cenas ir tā cēlušās, ka stipri jāskraida pa pilsētu un jāmeklē, kur ola kaut 12 santīmus maksātu, nevis 14 utt. Sen jau pie 10 centiem nemaksā – tā pati sprostu ola. Es varēšu atbalstīt, cik gribu, vistu labturību – bet, ja nevaru atļauties par to cenu pirkt, tad nevaru. Mēs ģimenē esam 7 cilvēki, vnk nāksies vairāk ēst makaronus, nevis brokastīm oliņu uzšķilt.

    1. Skraidot pa pilsētu un meklējot lētākas olas, Tu iztērē vairāk (gan laika ziņā, gan transporta izmaksu) nekā nopērkot tās nedaudz dārgākās olas.

  6. Bet nežēlība pret cilvēku tā nav,ja Tev nav darba,nav iztikas līdzekļu,pensija vēl tālu,kaut jau ir 59 gadi un jādzīvo nemitīgā stresā un izdzīvošanas režīmā.Tagad visiem ir labturības noteikumi,tikai ne cilvēkiem.

    1. Tas taapec , ka cilveekam liidz tiem 59 gadiem ir doti vismaz 30darba gadi, kuru laikaa ir jaasaruupee sev vismaz neliela dziivesvieta..un arii kaadi iekraajumi..ja esi vientuljs..bet, ja tev ir beerni , tad dziives garumaa esi vinjos ieguldiijis..tagad vinji droshi var saakt to atliidzinaat:)paliidzot un atbalstot tevi vecumdienaas:)

    2. Ļoti daudziem cilvēkiem vienkārši vajag mazāk ēst, nevis katru dienu apēst 10 lētākās olas un pēc tam brīnīties, kādēļ plīst ikkatri jaunie nopirktie svari.

  7. SATRAUKTIE PIRCĒJI, vai jūs arī verdzību un dzimtbūšanu gribētu atjaunot? Vajadzētu – tad taču viss būtu lētāks!…

    Runa ir par sabiedrības standartu celšanu un nežēlības mazināšanu. Protams, ka pozitīvas pārmaiņas kaut ko maksā. Lētākais NAV labākais.

    Olbaltumvielas, starp citu, ir arī pākšaugos.

  8. Un cik maksās NELAIMĪGO vistiņu oliņas? Vai tās vēl varēs nopirkt? mūsu pagasta veikaliņā ir tikai laimīgās oliņas…………..

  9. Es pērku brīvās turēšanas vistu olas Kalnciema ielas tirdziņā par 2-2,5 (atkarībā no lieluma, vienreiz pat bija mazākas par 1,5) un nopērku tik, lai pietiek nedēļai un nav jābaro lielveikala ķēdes posmi.

    1. Tomēr man nepatīk pusplikas sprosta vistas,kad pērku olas acīs stāv nabadzītes. Nesaprotu kāpēc dārgāk,jo būri un apsprāguši putni arī maksā.Apkārt tāpat pustumsa un auksti betona mūri un tomēr labāk nekā sprosts.Es neredzu iemeslu, kāpēc tām jābūt zelta olas cenā.

  10. Tas ir bizness, vistām dzīvojot lielos baros izpaužās kanibālisms, nez kā to apspiež un nevajag iedomāties nezinko- tās nebūs laimīgās lauku olas.

    1. Katra jauna sistēma radīs problēmu. Savukārt problēmām agri vai vēlu tiks atrasts risinājums. Domāju, ka pēc 20 gadiem cilvēki skatīsies atpakaļ uz mums kā monstriem. Dzīvnieku izcelsmes produktus lietos minimāli, un tie būs dārgi, jo visi tiks turēti humānos apstākļos. Un tā tam jābūt. Cilvēki ēdīs augļus, dārzeņus, pākšaugus un zaļumus. Cilvēki ēdīs mazāk, vairāk rūpēsies par savu veselību un spēju būt aktīvam. Attiecīgi, samazināsies cilvēku medicīniskie tēriņi farmācijas patēriņš u.t.t.
      Cilvekiem esot akadēmiski un emocionāli inteliģentākiem, mēs varēsim atrisināt daudzas problēmas. Dzīvosim dabiskāk, gudrāk, un izmantosim tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.
      Protams, pastāv arī alternatīva nākotnes versija, kurā patērētāji turpinās visu gribēt arvien lētāk, patērēs vairāk, metīs ārā visu vieglāk, attiecīgi ražotāji kļūs arvien cietsirdīgāki pret dzīvniekiem un darbiniekiem lai gūtu peļņu. Cilvēki kļūs stulbāki un paļausies uz tehnoloģijām, lai tās domā viņu vietā. Šo nākotnes alternatīvu es sagaidīt negribu.

  11. Rimčiks tik ļoti vairs nespēj slēpt AUGSTĀS cenas veikalā, ka slēps tās aiz IT KĀ savvaļā dētām olām, cūku gaļinām NO PRIVĀTĀM MĀJĀM, un iegūtā piena OMES ANNAS kūtinā!

  12. Tikai tās vistas, kuras var atļauties bizot pa dārziem, zāli, vilkt no zemes tārpu un noķert dzīvu mušu, tās ir laimīgas vistas.

  13. Mums ir pašiem vistas,kas staigā brīvā dabā vēl šodien,jo ziema jau vēl nav sākusies….ir zāle,ir sliekas,kas no pārlieka mitruma viegli atrodamas.Neredzu atšķirību no sprostu vistu turēšanas un kūtī turēšanas…

  14. Stulbi salīdzināt kādas olas ēd ārzemnieki. Vispirms salīdziniet cik lielas ir algas un pensijas ārzemēs un tad runājiet par olām. Mūsu cilvēkiem ir tādi apstākļi, ka viņiem interesē tikai cenas, lai nav jāatsakās no olu ēšanas.

  15. Tie cilvēķi nekad nesapratīs ka vistas nau svarīgi kur turētas un kā turētas prasa ieguldījumus! Tikai nelaime tà ka mūsu valstī nētiek domàts ne par cilvēķiem ne par dzìvnieķiem! Algu pacēla minimālo par dažiem desmit eiro un tagad visam arī cenas ceļàs.gan pārtikai gan tai pašai vistu kombinētai barībai! Mūsu valstij izdevīgak iepirkt un atbalstīt lopkopībā citas valstīs.bet savējo gudri gremdēt! Nez vai mūsù valdības iemītnieķi varētu mēnesī izdzīvot ar 300 eiro? VARBÙT UZLIKSIM LABĀK MŪSU MĪĻAI DZIMTENEI VIRSŪ KUPOLU.AIZSLĒGSIM VIŅU CIET UN PAŠI DOSIMIES PROM PEĻŅĀ UZ ĀRZEMĒM.VARBŪT TUR VARĒSIM VISMAZ PAR TO ALGU ATĻAUTIES OLAS NOPIRKT! BÙS BĒRNI PAĒDUŠI UN ARĪ PAŠI!😢🤔

  16. Nu skumji to visu izlasot! Saprotama vēlēšanās nopirkt lētas un labas olas. Dzīvoju laukos, turu vistas un tirgoju olas. Pagaidām par 2.00 Eur. desmit. Vistas izaug no cāļiem un sāk dēt 7-8 mēnešu vecumā, ja dzīvo kūtińā bez apgaismojuma. 6-7 mēnešu vecumā sāk dēt tās jaunās vistiņas, kurām no rīta 6 ieslēdz elektrisko apgaismojumu. Arī vakarā, kad vistas saiet kūtī, ir vajadzīgs apgaismojums līdz pulkstens 22. Tāpēc ka vistäm ir jāēd. Ja gaismas nav, ēd īsāku laiku un dēj tikai tajās dienās, kad ārā saulīte spīd. UZDEVUMS: Aprēķiniet, cik izmaksā apgaismojums vistu kūtī gadā! Prieks par tiem cilvēkiem, kuri domä, ka vistas ēd tikai zāli un sliekas! Vajadzīgi graudi – ap 140 Eur tonnā milti, vitamīni, gliemežvāki un grants! Cik izmaksā viena cāļa izaudzēśana?

  17. Neticami, bet patiesais Dievs vienmēr ir lielisks. Pēc tam, kad banka vairākkārt noraidīja manu lūgumu, es saņēmu aizdevumu, pateicoties šai ļoti godīgajai sievai, Lombardi kundzei. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar viņu pa e-pastu: [email protected]. tas piedāvā aizdevumus no 3000 eiro līdz 3,000,000 eiro, lai ikviens, kas to varētu atmaksāt ar procentiem par 2%, neapšauba šo ziņojumu. Tā ir ideāla realitāte. Izplatiet vārdu saviem mīļajiem, kuriem tā ir nepieciešama.
    Dievs tevi svētī.

Atbilde uz gnp komentāru

Atcelt atbildi