Augļkopība, Dārzeņi un augļi

Latgalē konstatēta bakteriālā iedega, jāizcērt liels komercdārzs

Rēzeknes novada Lendžu pagasta zemnieku saimniecībā “Ķirši” konstatēta bīstama augļu koku slimība bakteriālā iedega jeb ervīnija. Lai apturētu infekcijas tālāku izplatību, augļu dārza īpašniekam jāizcērt 807 bumbieres un 88 ābeles.

Pirmo reizi bakteriālā iedega Latvijā konstatēta 2007. gadā, un līdz šim tāsskārusi augļu kokus Zemgalē un Kurzemē. Šogad šī infekcija nonākusi arī Latgalē.

“Iespējams, ka jau agrāk infekcija bija mūsu dārzā, to mēs nezinām, bet šogad laikam tas karstums ļāva baktērijai tik intensīvi attīstīties. Sāka melnēt jaunie dzinumi un zari gandrīz vienā laikā visām bumbierēm. Bakteriālā iedega skārusi pilnībā visu koku, un nav variantu kaut ko izglābt ar zaru izciršanu,” stāsta augļu dārza īpašnieks Dmitrijs Pavlovs. Viņš vēl nav sācis koku izciršanu, bet to plāno drīzumā izdarīt. Lai ierobežotu infekcijas izplatību, nocirstie koki jāsadedzina.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele informēja, ka 3 km rādiusā ap saimniecību izsludināta buferzona, kurā saimniekaugu ziedēšanas laikā un divas nedēļas pēc tam ierobežota bišu stropu pārvietošana.

“Pastāv tālāki infekcijas izplatīšanās draudi, tāpēc VAAD inspektori apmeklēs visas mājas buferzonā un pārbaudīs, vai tur nav inficēti bakteriālās iedegas saimniekaugi – bumbieres, ābeles, pīlādži, krūmcidonijas, korintes.”
Šogad kopumā VAAD inspektori veikuši 550 pārbaudes un noņēmuši 178 paraugus bakteriālās iedegas klātbūtnes noteikšanai. 2017. gadā bakteriālā iedega konstatēta vienā komercdārzā Jelgavas novadā, bet 2016. gadā bakteriālā iedega netika konstatēta.

Ik gadu sezonas laikā VAAD veic pārbaudes un noņem paraugus bakteriālās iedegas konstatēšanai komercdārzos, ceļmalās, savvaļā augošiem augiem, pamestos dārzos, piemājas dārzos, parkos.
Par inficēšanos ar ervīniju liecina tas, ka lapas un augļi kokos nobrūnē, sačokurojas, izskatās kā apdeguši vai apsaluši, koka miza uzpūšas un plaisā, mitrā laikā no mizu plaisām un augļiem izdalās šķidrums, zaru gali apkalst.

14 Komentāri

    1. Polijā bakteriālā iedega ir ļoti izplatīta slimība, tur visi ar to ir samierinājušies. Pie mums cenšas uzturēt brīvu zonu no bakteriālās iedegas.

  1. Jā, viena lieta Polija, bet otra lieta, kaimiņzemes lielais lācis, vai tik kaut kur “glubinkā” nav pāris institūtu, kuri pēta augu slimības un cūku mēri . . izmēginajuma poligons, vai man viss jānosauc vārdos :))

  2. Vai tiešām tikai mūsu Latvijā un/vai Baltijas reģionā ir visādi cūku mēri un iedegas? Vai zinoši biologi un ķīmiķi nevarētu šo situāciju pakomentēt. Kāpēc, piemēram, Polijā un Dānijā nav šādu problēmu?

    1. Te nevajag nekādu biologu. Vienkārši varbūt jāizslēdz tupisms un jāieiet google un jāpainteresējas par bakteriālo iedegu?

      Brīvās un buferzonas – kods zp-b2.

      United Kingdom (Northern Ireland,
      Isle of Man and Channel Islands),
      Spain (except the autonomous
      communities of Aragon, Castilla la
      Mancha, Castilla y León,
      Extremadura, Murcia, Navarra and La
      Rioja, and the province of Guipuzcoa
      (Basque Country), the Comarcas de
      L’Alt Vinalopó and El Vinalopó Mitjà in
      the province of Alicante and the
      municipalities of Alborache and Turís
      in the province of Valencia
      (Comunidad Valenciana)), Estonia,
      France (Corsica), Finland, Italy
      (Abruzzo, Basilicata, Calabria,
      Campania,
      Lazio, Liguria, Marche, Molise,
      Piedmont, Sardinia, Sicily, Tuscany,
      Umbria, Valle d’Aosta), Latvia,
      Portugal and until 30 April 2016
      Ireland (except Galway city), Italy
      (Apulia, Emilia-Romagna (the
      provinces of Parma and Piacenza),
      Lombardy (except the provinces of
      Mantua and Sondrio), Veneto
      (except the provinces of Rovigo and
      Venice, the communes Castelbaldo,
      Barbona, Boara Pisani, Masi,
      Piacenza d’Adige, S. Urbano,
      Vescovana in the province of
      Padova and the area situated to the
      south of highway A4 in the province
      of Verona)),Lithuania (except the
      municipalities of Babtai and
      Kėdainiai (region of Kaunas)),
      Portugal, SIovenia (except the
      regions Gorenjska, Koroška, Maribor
      and Notranjska, and and the
      communes of Lendava and Renče-
      Vogrsko (south from the highway
      H4)), Slovakia (except the
      communes of Blahová, Cenkovce,
      Horné Mýto,, Okoč, Topoľníky and
      Trhová Hradská (Dunajská Streda
      County), Hronovce and Hronské
      Kľačany (Levice County), Dvory nad
      Žitavou (Nové Zámky County),
      Málinec (Poltár County), Hrhov
      (Rožňava County), Veľké Ripňany
      (Topoľčany County), Kazimír,
      Luhyňa, Malý Horeš, Svätuše and
      Zatín (Trebišov County)

  3. Tauta runā, ka bakteriālo iedegu var pārnest arī ar netīru naudu. Tad nu ko līdzīgu vajadzētu izdomāt arī priekš RD. Lai netiktu lieki šķērdēta nauda visādām tizlām atmazgāšanas shēmām, noteikti jāievieš karantīnas zona (3 km, piemēram) visiem “kreisajiem” naudas darījumiem. Bezvārda “zinošajiem” biologiem un ķīmiķiem tas varētu būt jauns lauciņš radošai izpausmei. Vai žurnālisti varētu nosaukt vārdā šos viedos zinātniekus? Pagaidām tas izklausās pēc “Viena tante teica, ka skārnī desu dos…”.

  4. Sāk jau pieriebties vērt ziņas vaļā..
    Latvānijā tikai tas viss notiek?! vienīgos rosīgos cilvēkus visu laiku mēģina apsēdināt. Mēris, vēl kaut kāda figņa, es vairs neko nesaprotu.. Varbūt nevajadzētu izcirst visus 807 kokus, bet tikai slimos un nākamgad paskatīties, vai tas atkārtojas? Manuprāt pārspīlēts, kaut kas nereāls..

  5. Dienestu patvaļa. Liekas, ka kalpo kādu zemju lielaudzētāju interesēs, jo viņu interesēs ir tas, lai šeit neko neaudzētu un varētu nogrūst savu 15-30 reizes migloto vienveidīgo produkciju.
    Ja koks ir slims, to nocērt un nodedzina. Tā saimniekoja agrāk un arī tagad, kur nebrauc šie “speciālisti”, kam patīk iznīcināt veselus kokus, cūkas, vistas utt.

  6. Diemžēl ir kādreiz šādas ļaunas sakritības, ka vienā gadā piemetas visādas sērgas. Arī senajos laikos tā bija, tikai neviens par to plaši nerakstīja un neinformēja – pa kluso izkāva lopus un pa kluso izcirta kokus. Tagad mūs par to visi mediji informē. Bet šādi mēs arī uzzinā, ka attiecīgās isntitūcijas veic savu darbu gan ministrija, gan dienestis.

Atbilde uz Kristina komentāru

Atcelt atbildi