Audzēšana, Bio

Latgalē visi lauki veldrē. Ilgstošais lietus apstādinājis ražas novākšanu arī daļā Vidzemes

Pēdējo dienu ilgstošais lietus Latgalē un daļā Vidzemes apturējis uzsākto ražas novākšanu. Ūdens appludinājis labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus, portālu laukos.lv informēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.

Stiprais vējš veldrē noguldījis lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana. Šobrīd nav iespējams prognozēt, kad varētu atsākties, un vai vispār šoruden būs iespējams novākt ražu. Tik krasi mainīgie un neprognozējamie laikapstākļi būtiski ietekmēs saimniekošanu un saimniecības attīstību ilgtermiņā.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka situācija Latgalē un daļā Vidzemes ir kritiska – pēc lietavām lielai daļai lauksaimnieku nebūs iespējams novākt ražu, sagatavot kvalitatīvu lopbarību, kā rezultātā būs grūti izpildīt uzņemtās saistības gan pret Lauku atbalsta dienestu, gan pret kredītiestādēm un pircējiem.

“Esošā situācija būtiski ietekmēs saimniecības attīstību vairākus gadus uz priekšu. Mazākais, ko Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests varētu darīt šajā kritiskajā situācijā, ir nesodīt lauksaimniekus par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (zālāju nopļaušanas termiņu, minimālie ieņēmumi no hektāra, rezultatīvie rādītāji investīciju projektos u.c.),” sacīja Norkārklis.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrs un SIA “Auziņas EKO” vadītājs Intars Kaļva atzina, ka spēcīgā vēja un lietus dēļ auzas praktiski pilnībā sagūlušas, tikai aptuveni 10 % no auzu lauka šobrīd izskatās cerīgi.

“Bēdīgs skats vērojams lauka pupu platībās – tās ir sadragātas, nolauztas un applūdušas. Arī kviešu un griķu lauki daļēji sagūluši, kas liek secināt, ka iepriekš prognozētie šī gada ražas apjomi visdrīzāk nebūs sasniedzami. No iepriekš plānotās labības ražas šobrīd izskatās, ka spēsim iegūt vien trešdaļu! Katra diena, kurā netiekam uz lauka, aiziet nebūtībā un gadījumā, ja laikapstākļi krasi neuzlabosies, saimniecības zaudējumi būs mērāmi vairākos tūkstošos eiro,” norādīja saimnieks.

Biedrības biedri un bioloģiskās saimniecības „Ķelmēni” pārstāvji Mārtiņš Paulovičs un Rūta Mūrniece sacīja, ka ilgstošo lietavu dēļ rudzu kulšanas darbi apturēti jau piecas dienas – lauki ir stipri salijuši, un labība sagūlusi. “Saimniecībā lielāko daļu rudzu jau nokūlām pirms spēcīgajām lietavām, tomēr vēl aptuveni 100 ha platībā audzētie rudzi gaida savu kulšanas kārtu. Šī gada raža, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ļoti laba, tomēr šobrīd uz lauka esošo rudzu kvalitāte gan varētu krietni samazināties. Salīdzinoši vēsā laika un biežo nokrišņu dēļ griķu laukā šogad ir izteiktāka nezāļainība un pati kultūra nogatavojas krietni lēnāk. Par spīti tam, ka šogad laikapstākļi koriģē darbu gaitu lauksaimniecībā, Ķelmēnos cer pēc iespējas ātrāk tikt atpakaļ uz lauka un kult labas kvalitātes labību,” sacīja saimniecības pārstāvji.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.

2 Komentāri

  1. Vidzemē jau vairāk kā nedēļu neviens neko nekuļ. Alūksnē un Gulbenē stipri nolija arī pirms pēdējām lietavām. Situācija ir katastrofāla, jo lielākā daļa vēl nav sākusi kulšanu. Ministram vajadzētu apmaklēt arī Vidzemi, nevis tikai Latgali, jo Vidzemē situācija nav labāka. Laikapstākļi jau otro gadu pēc kārtas dzen austrumlatvijas zemniekus bankrotā.

  2. Pilnīgi pievienojos Op komentāram. Mūsu saimniecībā vēl nav nokults neviens grauds, un maza cerība, ka nokulsim vispār. Piekrītu Gustavam, ka ministrijai stipri jāpiedomā par savā represijām pret zemniekiem, īpaši bioloģiskajiem, jo tie “minimālie” ieņēmumi ministrijas uztverē nekādi nav izpildāmi gaļas lopu saimniecībās, un šobrīd graudkopībā ne tik, jo liekas, ka ieņēmumi būs 0, bet par zaudējumiem vispār nav ko runāt… Esam izmisumā jau par neiegūto ražu, bet, ja nebūs sapratnes no augstākām institūcijām, tad lai jau saimnieko varenie ārzemnieki, kuri bioloģiski audzē tikai nezāles (vismaz mūsu pusē), mūsu bērniem darbs laukos savā saimniecībā būs jāaizmirst, laikam izdevīgi, ka visi jaunie aizbrauc projām.

Pievienot komentāru