Latvijā, Politika

Latgales lauksaimnieki grasās lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju

Pēc ilgstošajām lietavām Latgales lauksaimnieki varētu lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju, ja to nedarīs novadu vadība, sacīja Ciblas novada zemnieku saimniecības “Ezerlīči” pārstāvis Mārtiņš Trons.

“Šovakar plkst.17 Kārsavā ir paredzēta apkārtējo novadu lauksaimnieku tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), kurā pārrunāsim situāciju. Ja novadu vadība ārkārtas situāciju neizsludinās, tad lauksaimnieki rakstīs vēstuli Ministru kabinetam un lūgs valdību to izsludināt. Mums tomēr ir zināmas saistības, kas jāpilda – gan pret Lauku atbalsta dienestu, gan tiešmaksājumu prasības un citas,” sacīja Trons.

Viņš norādīja, ka liela daļa lauku vēl ir zem ūdens, tāpēc radušos zaudējumu apjomu varēs izvērtēt tad, kad ūdens būs aizplūdis, visticamāk – nākamās nedēļas beigās. Trons sacīja, ka appludināta ir arī liela daļa jauno ziemāju sējumu, kurus, visticamāk, nāksies pārsēt.

“Iespējams, ka lielu daļu ražas tā arī neizdosies novākt – graudi būs vai nu sadīguši, vai dubļos. Jāņem vērā arī tas, ka lielākajai daļai vietējo ceļu ir izskalotas caurtekas un tie ir kļuvuši neizbraucami pat ar traktoru,” stāstīja Trons.

Viņš piebilda, ka zināma atbildība jāuzņemas arī valstij, jo valsts nerūpējas par meliorācijas objektiem. “Daļa mazo upīšu un strautu nav pienācīgi izbagarēti, lai liekais ūdens varētu pa tiem noplūst,” skaidroja Trons.

“Ezerlīči” atrodas Ciblas novadā, bet daļa saimniecības lauku atrodas arī Kārsavas novadā, piebilda Trons.

Gulbenes novada Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis sacīja, ka pēc pamatīgajām lietavām lielākā daļa labības ir sagūlusi veldrē.

“Bija izaugusi laba raža, bet tagad izskatās, ka būs problemātiski novākt pārtikas kvalitātes graudus, varbūt izdosies iegūt lopbarības graudus. Pagaidām gan vēl nav iespējams pateikt, cik izdosies novākt, jo lauki izskatās dažādi, viss ir atkarīgs arī no laikapstākļiem tuvākajās divās nedēļās,” skaidroja Gžibovskis.

Viņš piebilda, ka patlaban pastāv liels risks, ka graudi var sadīgt vārpās, arī starp veldrē sagūlušo labību var izaugt zāle, kas apgrūtinās novākšanu.

Gžibovskis arī norādīja, ka “Lācīšos” pirms lietavām bija paspēts novākt 22% no labības laukiem. Reģionā esot saimniecības, kuras pirms lietavām paspējušas novākt 30% labības, bet ir arī tādas, kurās novākti tikai 10%.

“Lācīši” apsaimnieko 1600 hektārus lauksaimniecības zemes un pamatā nodarbojas ar kviešu un rapša audzēšanu un piena lopkopību.

Kā ziņots, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka vakar vakarā beigušās ārkārtējās lietavas Latgalē un nokrišņu daudzums Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas.

Nepieredzēti stipri lijis gan Rēzeknes apkaimē, gan plašākā teritorijā Latgalē. Mazāk spēcīgas lietavas skāra arī Sēliju un Vidzemes austrumu daļu.

Nokrišņu daudzums Rēzeknes pusē sasniedzis gandrīz ceturto daļu no visa gada normas. Tik intensīvas lietavas šeit piedzīvotas pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Ziņas par nozīmīgiem plūdu postījumiem saņemtas no daudziem novadiem Latgalē, kā arī no Alūksnes novada.

3 Komentāri

  1. varbūt , jābeidz praksi maksājotvisiem cietušajiem no mūsu visu nodokļu naudas, bet līdzfinansēt apdrošināšanu ( 30%, 50%?} tiem lauksaimniekiem, kuri paši slēdz apdrošināšanas līgumus un necer tikai uz budžeta palīdzību?

    1. Es laukus nedrošinu, tikai tāpēc, jo bij slikta pieredze ar apdrošinātājiem! Viņi naudu paņem, bet kad jāmaksā kompensācijas beigas nedabū neko!

Pievienot komentāru